Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dainis Vingris: "Kādu gribam redzēt Koknesi nākotnē?" 1

Pilsēta vai ciems — Koknesē par to tika diskutēts jau no pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. Iedzīvotāji vairākkārt ir rosinājuši aktualizēt šo jautājumu, un es kā koknesietis trešajā paaudzē arī to atbalstu.
Likumā noteiktajā kārtībā tika organizēta sabiedriskā apspriešana, kurā iedzīvotāji gan elektroniskā formā, gan rokrakstā aizpildītā papīra anketā varēja izteikt savu viedokli. 83% iedzīvotāju ir izteikuši atbalstu, 17% — neatbalsta. Dzīvojam demokrātiskā valstī, un mazākumam ir jāpieņem vairākuma viedoklis.
Kādu gan mēs vēlētos redzēt Koknesi nākotnē? Vai “jauniešu pamestu melioratoru un kolhoznieku ciemu” vai pilsētu, kura attīstās? Jā, mums trūkst resursu investīcijām, bet, pateicoties zinošiem, erudītiem un mērķtiecīgiem darbiniekiem, pašvaldība ir realizējusi 33 Eiropas Savienības finansētus projektus dažādās jomās: sakārtota vidusskola, bērnudārzs, ielas, ceļi, apgaismojums, tūrisma objekti, mūzikas skola utt. Ja pašvaldībā būtu divas reizes mazāk speciālistu, šaubos, vai kaut vai maza daļa no šiem projektiem būtu realizēti. Projektu iesniegumi, aprēķini, iepirkumi, atskaites — tas viss nenotiek pats no sevis.
Kokneses novada pašvaldība iegulda savus līdzekļus pašvaldības ceļu sakārtošanā — ir veikts Daugavas, Parka, Indrānu ielas remonts. Savukārt par valsts ceļu uzturēšanu Blaumaņa, Vērenes un Paugu ielās pašvaldība nevar uzņemties atbildību.
Jā, daudzviet ir problēmas ar meliorāciju. Kas pie vainas? Pašvaldībās nav meliorācijas speciālistu. Padomju laikā iestādes tika likvidētas, vecie kadri sen pensijā, jauno nav. Ko paredz likums? Saskaņā ar Meliorācijas likumu slīkstam likumīgi. 90. gadu sākumā, privatizējot zemi zem privātmājām, īpašniekiem tika nodotas īpašumiem pieguļošās meliorācijas sistēmas. Zemes īpašniekam ir pienākums šīs lietas uzturēt kārtībā. Daudzviet drenāžas aizbrukušas, akas aizsērējušas, caurtekas ciet, grāvji aizauguši. Diemžēl pēc likuma pie vainas paši zemes īpašnieki. Par ko tad ir atbildīga pašvaldība? Saskaņā ar Meliorācijas likumu pašvaldība uztur pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmas, kuras ir iezīmētas meliorācijas kadastrā (Meliorācija.lv), tās darbojas un tiek uzturētas.
Ko darīt zemes īpašniekam? Izstrādāt meliorācijas projektu, vienoties ar kaimiņiem, izņemt būvatļauju, veikt darbus (to nosaka Meliorācijas likuma 3. nodaļas 6. pants). Izmaksas šiem darbiem ir ļoti lielas, un darbi nenotiek. Lai pašvaldība varētu palīdzēt iedzīvotājiem risināt šo sasāpējušo problēmu, kāda būtu izeja? Būtu jānosaka pašvaldības nozīmes koplietošanas sistēmas statuss. Tad saskaņā ar Meliorācijas likuma 22.1. un 22.2. pantiem pašvaldība var piedalīties meliorācijas sistēmas projektēšanā, būvniecībā un uzturēšanā. Bet vai zemes īpašnieki vēlas piedalīties ar līdzfinansējumu un vai vēlas, lai viņu īpašumos notiktu rakšanas darbi? Nē!
Iedzīvotāji vēlas, lai būtu ierīkoti veloceļi un gājēju celiņi, bet tam visam ir nepieciešams finansējums, kas atkarīgs arī no iedzīvotāju maksātajiem nodokļiem. Vai novadu reforma uzlabos situāciju? Domāju, ka nē, jo, pieciem nabagiem apvienojoties, viens bagāts nepaliks. Mums ir nepieciešami uzņēmēji, kuri rada darba vietas, un nodokļu maksājumi, lai būtu, par ko realizēt publiskos projektus. Jā, veiksmīgi attīstās lauksaimnieki, bet modernām tehnoloģijām nav nepieciešams liels darbinieku skaits. Attīstās tūrisma un pakalpojumu joma, kurai gan sezonalitātes raksturs. Attīstās transporta jomas uzņēmēji un būvnieki. Lielas iespējas nākotnē redzam rūpnieciskajā ražošanā, mums ir lieliskā vietā izvietota rūpnieciskā teritorija ar pietiekošu elektrisko jaudu, gāzes pievadu. Ne visi arī izprata, kāpēc bija nepieciešama elektrības apakšstacija. 2,5 miljonus eiro vērtā 10 mgW stacija varēs nodrošināt uzņēmēju nepieciešamās elektrības jaudas vēl desmit rūpnīcām nākotnē. Un pavisam svaiga ziņa — trīs miljonu investīcijas ar mūsdienīgām tehnoloģijām un eksportspējīgu produktu, jaunām darba vietām tiks būvēta, pateicoties šīm iespējām.
Nākamajā ES fondu plānošanas periodā mazāk līdzekļu būs publiskajiem projektiem, vairāk uzņēmējdarbības atbalstam. Un Kokneses rūpnieciskā teritorija būs ideāla vieta, kur ienākt uzņēmējiem. Ja būs uzņēmēji, būs darba vietas, būs nodokļu maksājumi, par kuriem varēs veikt labiekārtošanas darbus. Un uzņēmumu darbiniekiem Koknese būs ideāla dzīvesvieta, kur audzināt bērnus un atpūsties.
Ar teritoriālo reformu pilsētas statusam nav nekāda sakara, jo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ieplānojusi veidot novadus bijušo rajonu teritorijas robežās. Atliek cerēt, ka izveidotā rajona administrācija nākotnē ies attīstības ceļu un neveidos “sūnu ciemus”.
Jebkurš Kokneses novada iedzīvotājs ir gaidīts mūsu pašvaldībā, lai izteiktu savus ierosinājumus un pamatotu kritiku, lai kopīgi risinātu dažādas problēmas.

Dainis Vingris, Kokneses novada domes priekšsēdētājs

Komentāri 1

jelena3220

KADA NAKOTNE KOKNESE, CILVEKU NAU NAU KAS STRADA PUTINA RAKETI TE VAJAG.

pirms mēneša, 2019.04.20 16:47

Novadu ziņas