Daudzu iedzīvotāju veselības problēmas ārsts skaidro ar nepietiekamo fizisko aktivitāti

26. septembrī norisinājās Latvijā pirmais sporta komunikācijas forums “SPORTSCOMM’ 17 – Pārmaiņas Latvijas tautas sporta mārketingā”, kurā diskutēja par mārketinga metodēm sporta popularizēšanā un būtiskiem priekšnosacījumiem veiksmīgai sponsoru piesaistei.

“Latvijas sportistu panākumi palīdz celt nācijas pašlepnumu un mūsu pašapziņu, cik mēs esam spēcīgi kopā. Taču tas nemudina sākt sportot kopā - mēs esam diezgan lieli individuālisti, jo puse labprāt sporto vienatnē,” atzīst Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Einars Fogelis, kurš ar pētījuma “Interneta un mediju ietekme uz sportošanas paradumiem strādājošo Latvijas iedzīvotāju vidū” rezultātiem otrdien iepazīstināja tautas sporta mārketinga foruma “SPORTSCOMM’17 – Pārmaiņas Latvijas tautas sporta mārketingā” dalībniekus.

Kā liecina Latvijas Sporta federāciju padomes un pētījumu kompānijas Kantar TNS veiktā pētījuma dati, aptuveni ceturtā daļa jeb 23% strādājošo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 65 gadiem atzīst, ka viņiem ir veselības problēmas, ko ārsts skaidro ar nepietiekamo fizisko aktivitāti. Un tomēr 68% strādājošo aptaujā norādījuši, ka ikdienā sporto vai nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Vairāk nekā puse no šiem iedzīvotājiem (56%) ar sportu un fiziskajām aktivitātēm nodarbojas lielāko savu dzīves daļu. 28% iedzīvotāju ir atzinuši, ka ikdienā nesporto – no viņiem lielākā daļa (43%) nesporto, kopš beiguši skolas gaitas.

Iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 65 gadiem visbiežāk ir atzinuši, ka savulaik interesi par aktīvu dzīvesveidu viņiem radīja sporta skolotāji, bet visbiežāk tieši sievietes un iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem atzina, ka sporta skolotāji viņiem nav radījuši interesi par sportu un aktīvu dzīvesveidu. Salīdzinoši biežāk sievietēm un iedzīvotājiem vecumā no 20 līdz 29 gadiem fiziskās aktivitātes skolā raisījušas nepatiku pret sportu.

“Tas, kas ir ielikts ģimenē un ir ielikts skolā – šie sportošanas paradumi pavada cilvēku visu atlikušo dzīvi,” pētījuma rezultātus skaidroja E.Fogelis. Lielākā daļa aptaujas dalībnieku atzinuši, ka iedvesmu sportot viņi smeļas sevī – to pauduši 67% aptaujāto. Nodarboties ar fiziskām aktivitātēm iedvesmo arī ģimene (to atzinuši 9% aptaujāto) un draugi (4%). Savukārt vērtēšanas sistēma skolās un augstie normatīvi sporta stundās, slikti sagatavotie fizkultūras skolotāji, klasesbiedru vai skolotāju nievājošā attieksme par vājiem rezultātiem, individuālas pieejas trūkums, neņemot vērā katra skolēna dotības, ir bijuši galvenie iemesli, kāpēc aptaujātajiem skolās radusies nepatika pret sportošanu.

Neraugoties uz to, ka daudziem iedzīvotājiem dzīvesvietas tuvumā ir iespējas piedalīties bezmaksas sporta nodarbībās, 81% no aptaujātajiem atzinuši, ka nevēlas izmantot šādu iespēju sportot.

Forumā “SPORTSCOMM’17 – Pārmaiņas Latvijas tautas sporta mārketingā” otrdien uzstājās vairāki lektori, tostarp jauno mediju un digitālā mārketinga speciālists Artūrs Mednis, “Lattelecom Rīgas maratona” rīkotājs Aigars Nords, Noels Mūnijs (Noel MOONEY),UEFA mārketinga menedžeris un citi.

UEFA nākamo divu gadu laikā plāno pievērst īpašu uzmanību futbola attīstībai Baltijas valstīs, jo, lai arī visā pasaulē futbols ir ļoti populārs, Latvijā un pārējās Baltijas valstīs tā nav, atzina N.Mūnijs, UEFA mārketinga menedžeris. “Mums jāstrādā vairāk šajā reģionā,” sacīja N.Mūnijs.

“Ja bērns spēlē futbolu regulāri līdz astoņu gadu vecumam, ir liela varbūtība, ka viņš nāks uz futbola spēlēm un nodarbosies ar sportu arī tad, kad izaugs liels,” uzsvēra UEFA pārstāvis. Tāpēc šobrīd sporta organizācijām ir jādomā ne tikai, kā uzrunāt savu tiešo auditoriju, bet arī kā parūpēties, lai ģimenēm un bērniem sports un ar sportu saistītie pasākumi – spēļu apmeklējumi, treniņi – kļūtu par patīkamu pieredzi. “Ja jūsu stadionā nav, kur uzlādēt telefona bateriju vai bezvadu internets, viņiem jau šī labā pieredze tiek laupīta,” pārliecināts ir N.Mūnijs.

Forums “SPORTSCOMM ’17” tika rīkots Eiropas Sporta nedēļas ietvaros, kas Latvijā norisinās no 23. līdz 30. septembrim. Eiropas Sporta nedēļa ir Eiropas Komisijas iniciatīva ar mērķi pievērst Eiropas iedzīvotājus aktīvam dzīvesveidam, skaidrojot tā pozitīvo ietekmi uz cilvēka dzīves kvalitāti.

Eiropas Sporta nedēļas iniciators – Eiropas Komisija, projektu atbalsta – Izglītības un zinātnes ministrija un Latvijas valsts mežu vēstniecība.

Sekojiet līdzi aktualitātēm www.beactivelatvia.lv; Instagram: @lsfp_lv; un Facebook: @lsfp.lv, Twitter: @LSFP_LV, mirkļbirkas: #beactivelatvia #sportsvieno #pamegini

Novadu ziņas