Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Gribi ūdensrozi un vēlies uzzināt, kā to audzē? Brauc uz Staburaga pagasta “Stabiņiem”!

“Mammai patīk rozes, bet ūdensrozes ir vēl īpašākas, tāpēc viņai par prieku tās sāku audzēt,” saka staburadziete Guna Grundspeņķe. Viņa ūdensrozes stādus dāvina ikvienam, kurš vēlas tās audzēt, vien piebilst: iepriekš piezvaniet, lai varam izrakt!

Staburaga pagasta “Stabiņos”, kuri ir attālāk no pagasta centra, tuvu Sunākstes pagasta robežai, sastopu trīs ļoti jaukas māsas — Ditu, Gunu un Evu Grundspeņķes. Viņas man izrāda savu ūdensrožu dīķi, un grūti saprast, kas šajā mājās skaistāks — puķes vai meitas?

Rozes mammai
Vidējā māsa Guna, kuru var uzskatīt par īsto ūdensrožu kopēju,  stāsta, ka ideja audzēt ūdensrozes pieder viņas mammai Ilzei. Pirmais stāds, kurš iedēstīts dīķī, atvests no kādas ekskursijas, bet vēlāk Guna nolēmusi ūdensrozes audzēt saistībā ar mazpulka projektu. “Mammai ļoti patīk rozes, un vecākā māsa Dita tās vienu vasaru audzēja mazpulka projektā. Ūdensrozes ir vēl īpašākas, tāpēc mammai par prieku tās sāku audzēt,” saka Guna. Nu tās “Stabiņu” piemājas dīķī zied visā krāšņumā — baltas, gaiši un tumši rozā, sarkanas, raibas. Ūdensrozes ziedot visu vasaru, līdz pat rudenim. Savukārt baltās esot tik ātraudzīgas, ka īsā laikā izplatoties pa visu ūdenstilpi — stāsta māsas.

Guna, absolvējot Sunāk­stes pamatskolu, skolas izlaidumā saņēma Latvijas mazpulku atzinības zīmi — sudraba karotīti. To piešķir par pieciem aizstāvētiem projektiem. Guna, darbojoties mazpulkā, kopā aizstāvējusi sešus projektus — viņa gan darinājusi rokdarbus, gan audzējusi puķes un arbūzus, taču puse viņas darba gadu mazpulcēnos veltīti ūdensrožu audzēšanai un izplatīšanai.

Vairākas ūdensrožu šķirnes uz “Stabiņiem” atceļojušas no dārzkopes Gunas Rukšānes kolekcijas — viņa arī aizrāvusies ar šo cēlo ūdens ziedu audzēšanu Raiskuma pagastā. Pie viņas Guna paviesojās, uzvarot konkursā, un tika to laimīgo piecniekā, kuri viesojās dārzkopes dārzā. “Tur bija ļoti skaisti,” atzīst viņa.

Stādus saglabā pagrabā
Kā ieaudzē ūdensrozi? Guna stāsta, ka ūdensrozes stādu izrok vietā, kur dīķī tās lapas kupli salapojušas. “Ja ūdensroze labi aug, tai ir tik daudz lapu, ka tās pārsedz ziedus. Tad tās jādala,” stāsta meitene. “Atrod krāšņu lapu, tās stīgu ūdenī izšķetina no vesela augu labirintā. Tad to izrok un var stādīt citur.”

Ūdensrozi ūdenstilpē — dīķī vai ezerā — vislabāk esot stādīt vietā, kur ir apmēram metru līdz pusotru dziļš. “Svarīgi, lai ziemā auga saknes nenosalst. Tāpat, ja iestāda par dziļu, tā vēlu uzzied un augs tik kupli nesalapo,” stāsta Guna. “Dažkārt esam likušas ap sakni arī skavas — lai ūdensroze labāk iesakņojas un neuzpeld.”

Māsas Guna un Dita bilst: arī patlaban nav par vēlu stādīt ūdensrozes, taču augusts ir pēdējais laiks, jo līdz salam tām jāpaspēj ieaugt. Savukārt daži ūdensrožu audzētāji rozi rudenī izrok, novieto pagrabā, lai pārziemo, bet pavasarī atkal stāda dīķī.

Skaistumu dāvina
Guna mazpulkā īstenoja projektu arī par ūdensrožu izplatīšanu. Pirmajā gadā cilvēki par tām ļoti interesējušies, bet nākamajā vasarā gribētāju vairs nebijis tik daudz. Tagad cilvēki atkal atminējušies par ūdensrozēm — piezvana un jautā, vai kādu stādu var dabūt. “Aizvien var! Ar tām pilns dīķis, tikai lai cilvēks iepriekš piezvana, lai varam stādu izrakt,” saka Guna. “Mēs ūdensrozes nepārdodam, tikai dāvinām. Ir bijis, ka cilvēks mēģina dot naudu, mēs to nepieņemam. Šokolādi gan!”

Meitenes bilst, ka patiesībā ūdensrožu stādi ir dārgi — tā cena var svārstīties no piecpadsmit līdz pat simt eiro, bet viņas vienkārši grib šo skaistumu dāvināt. Arī viņas dažus stādus pasūtījušas internetā, taču pieredze neesot tā pozitīvākā — atsūta mazu un nīkulīgu stādiņu, to grūti ieaudzēt. Visretākā ūdensroze esot dzeltenā. Gunas kolekcijā tāda ir, bet tā vēl neesot uzziedējusi.

“Saistībā ar mazpulka projektu paši esam ieguvuši skaistu dīķi,” smej Guna. Māsas stāsta, ka mēģinājušas ūdensrozi arī likt istabā vāzē. “Tās ir skaistas, bet vāzē tām īss mūžs,” saka viņas.

Nākotne ar rožu dīķiem
Kādi ir Gunas nākotnes plāni? “Patlaban domāju, ka vēlāk studēšu medicīnu, taču domas var mainīties. Vispār varu sevi iedomāties jebkurā profesijā — frizieres, medicīnas māsas un pat mehāniķes. Man patīk un interesē viss, un man patīk mācīties.”

Māsas vēl atklāj: kopā ar mammu lolojot sapni tepat “Stabiņos” atklāt ūdensrožu dīķus — lai cilvēki var nākt un skatīties, priecāties par skaistajiem ziediem. “Stabiņu” īpašumos esot vairāki dīķi, tā ka sākums idejai ir. “Iedomājieties, cilvēki brauc no tuvienes un tālienes, lai priecātos par mūsu ūdensrozēm. Tik skaisti!” nosaka māsas.

Raksts no "Staburaga" arhīva

Novadu ziņas