Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Izcils Latvijas patriots

Atceroties un pieminot Aiz­kraukles puses cilvēkus, bez uzmanības nevar atstāt reiz Vietalvas pusē dzīvojošo Andreju Iksenu. Šogad
22. februārī viņam atzīmētu 130 gadu.

Brīvības kauju cīnītājs

Dzimis 1888. gadā Odzienas muižā trūcīgā kalpu ģimenē, beidzis vietējo pagastskolu un vēlāk mācījies lauksaimniecības skolā Krievijā, pēc tam izglītojies reālskolā. Līdz Pirmajam pasaules karam dzīvojis Pēterburgā un bijis tirdzniecības korespondents. No 1910. līdz 1913. gadam dienējis Krievijas armijā 93. kājnieku pulkā Pleskavā, kur ieguvis karalaika ierēdņa tiesības. 1914. gadā iesaukts atkārtoti, norīkots Keksholmas gvardes pulkā un piedalījies kaujās Polijā. Apbalvots ar IV šķiras Jura krustu. Kaujās 1914. gada novembrī pie Lodzas ievainots. Tā paša gada 22. decembrī kritis vācu gūstā un Latvijā atgriezies 1919. gada vasarā. Jau 23. septembrī iestājies Apsardzības ministrijā kā karalaika ierēdnis. Bermontiešu uzbrukuma dienās brīvprātīgi iestājies Studentu bataljonā, piedalījies Rīgas aizstāvēšanā. 10. oktobrī uzmundrināja kareivjus turēties savās vietās un ar savu grupu sevišķi drosmīgi aizstāvēja Rīgas tiltus Sarkano spīķeru rajonā, ar uguni atbalstīja tiltu aizstāvjus no spārna, apšaudīja ienaidnieka bruņuvilcienu, tā dodams mūsējiem iespēju nostiprināties Daugavas labajā krastā.  Vēlāk atgriezies savā darbavietā ministrijas kancelejā, pildījis Kara padomes sekretāra pienākumus. Ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvots 1920. gadā. No militārā dienesta atvaļināts 1924. gada 1. aprīlī. Strādājis arī kā reportieris avīzē “Pēdējā Brīdī”, bijis Rīgas pilsētas Aizgādības pārvaldes kontrolieris. Otrā pasaules kara laikā dienējis armijā. Kara beigās nonācis Vācijā, kur 1945. gada aprīlī kritis amerikāņu gūstā. 1951. gadā izceļojis uz Austrāliju, dzīvojis Brisbenā un tur 1962. gadā miris.

Gaidīja līdz pēdējam
“Viņš bija izcils patriots,” tā par novadnieku saka Vietalvas puses vēsturnieks Andris Rūtiņš. Viņš arī stāsta, ka Andrejs Iksens dzimtajā Vietalvas pusē atgriezies pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, kad kopā ar Lāčplēša Kara ordeni saņēmis arī kādu no Odzienas muižas pusmuižām jeb lopu muižām, mūsdienās “Dambīšus”. Ar saimniekošanu gan neveicies, muižu vēlāk pārdevis un pats pārcēlies uz dzīvi Rīgā, kur nodarbojās ar žurnālistiku. Viņa spalvai pieder arī dzeja, tēlojumi, tajā skaitā poēma par Odzienas silu, kurā savijas patriotisms un dabas mīlestība. “Daugavas sargi” ir viena no grāmatām, kas iznākusi 20. gadu otrajā pusē un kuras līdzautors un redaktors bija Andrejs Iksens. Grāmatā apkopotas viņa, kā arī vairāku Brīvības cīņu dalībnieku atmiņas. Andris Rūtiņš teic, ka par pētniecisku darbu to nevar saukt, tajā pašā laikā grāmatā ir fakti, kas nav sastopami citos plašākam lasītāju lokam zināmajos darbos.
Andrejam Iksenam bija jaunāks brālis Pēteris, arī Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, un kuram valsts par īpašiem nopelniem piešķīra Odzienas Bērzmuižu.

Mūsdienās Odzienā, “Dambīšu” mājās, var satikt Iksenu radinieces — divas sirmgalves Intu un Skaidrīti Lazdiņas. Pirms apmēram 15 gadiem Andreja Iksena meita bija Latvijā, ieradusies no savas toreizējās pastāvīgās dzīvesvietas Austrālijā, un tikās ar šīm kundzēm. Tikšanās laikā meita odzieniešiem dāvināja vairākas ģimenes lietas, tajā skaitā grāmatas.

Mazāk zināms fakts par Andreju Iksenu ir saistīts ar kādu finanšu darījumu pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. Rezultātā Andrejam bija tiesu darbi, kas savukārt bija iemesls Lāčplēša ordeņa atņemšanai. Vēlāk, Kārļa Ulmaņa valdīšanas laikā, viņu reabilitēja un ordeni atdeva. Zināms arī fakts, ka pēc Otrā pasaules kara uzreiz nav devies trimdā uz Austrāliju, bet gaidījis Rietumu sabiedroto pretuzbrukumu Padomju Savienībai.

Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

20171021-1214-latvijai100.jpg

Novadu ziņas