Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jaunā Japānas vēstniece pirmajā reģionālajā vizītē apmeklēs Likteņdārzu

Šodien savā pirmajā reģionālajā vizītē dosies pagājušā gada beigās akreditētā Japānas vēstniece Latvijā Mariko Fudži un vizītes laikā viņa plāno apmeklēt Likteņdārzu, aģentūru LETA informēja Kokneses fonda valdes priekšsēdētāja Valda Auziņa.

Viņa skaidroja, ka vēstnieces vizīte saistīta ar faktu, ka Likteņdārzs tiek īstenots pēc Japānas ainavu arhitekta Šumio Masuno projekta. Masuno projekta skice 2006.gadā starptautiskas žūrijas vērtējumā 207 darbu konkurencē tika atzīta par labāko. Starptautiskajā konkursā tika iesniegti projektu pieteikumi no 35 pasaules valstīm.

Jau ar pirmajiem darbiem Likteņdārzā 2008.gadā Japānas puse ir devusi savu ieguldījumu dārza īstenošanā. Likteņdārza ābeļu alejā vienu no pirmajām ābelītēm iestādīja Japānas pilnvarotais lietvedis Latvijā Juji Okada, skaidroja Auziņa.

2010.gadā Hirosimas Miera asociācijas pārstāvji Likteņdārza patronam - Latvijas Valsts prezidentam - Valdim Zatleram uzdāvināja Hirosimas Miera akmeni, kas aicina uz mieru visā pasaulē. 2012.gadā šis akmens ar tēlnieka Ojāra Feldberga gādību tika novietots Likteņdārzā, laivu piestātnes ar skatu terasi zonā.

Miera akmens ir granīta plāksne, viens no tramvaja sliežu bruģakmeņiem, kas atradās pie 1945.gada augustā Hirosimā notikušā atombumbas sprādziena epicentra. Dažus gadus pēc bombardēšanas Hirosimas iedzīvotāji nolēma izmantot aptuveni 200 akmeņus globālās miera misijas īstenošanai. Uz akmens izkalts dievietes attēls lūgšanā un uzraksts "No Hirosimas" ("From Hiroshima"), skaidroja Kokneses fonda valdes priekšsēdētāja.

Viņa informēja, ka skatu terases būvniecība daļēji tika finansēta no Japānas fonda "Commemorative Organization for the Japan World Exposition (70)" piešķirtajiem līdzekļiem ap 23 000 eiro apmērā. Katru gadu ar Japānas vēstniecību starpniecību visā pasaulē šis fonds piešķir līdzekļus ar Japānas kultūru saistītiem projektiem, kas tiek īstenoti tajās valstīs, kurās Japānai ir pārstāvniecības.

2015.gada rudenī Likteņdārzā viesojās grupa Japānas žurnālistu, kas pauda savu apbrīnu Latvijas dabas nenovērtējamajam skaistumam un bagātībai mijiedarbībā ar Japānas ainavu arhitekta idejām, informēja Auziņa.

Jaunā vēstniece Mariko Fudži ir ieguvusi Tokijas Universitātes doktora grādu. Līdz šim viņa strādājusi dažādos amatos Japānas Finanšu ministrijā, kā arī Tokijas Universitātē. No 2014.gada Fudži ieņēma direktores amatu kompānijā "Electric Power Development Co. Ltd (J-Power)".

"Pēdējos gados Latvijā vērojams straujš Japānas tūristu skaita pieaugums. Pagājušajā gadā tas palielinājās par 74%. Likteņdārza veidotāji ir gandarīti, ka ar katru gadu ārzemju viesu skaits aug arī Likteņdārzā, tostarp no Eiropas, Amerikas, Āzijas un Austrālijas. Ceram, ka Likteņdārzs ar laiku kļūs par pastāvīgu Japānas tūristu apskates vietu," pauda Auziņa.

Novadu ziņas