Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

“Daugavas” saimnieks pārdod lauksaimniecības biznesu

Aigars Vaivars, SIA “Agrofirma Daugava” vadītājs, interneta mājaslapā daugavadk.lv raksta: “Krīze — laiks, lai pirktu! Pārdod lauksaimniecības biznesu un maizes ceptuvi.” Vai tas nozīmē, ka uzņēmums beidz savu darbību? Uzņēmuma vadītājs saka — pārdošana ir garš un darbietilpīgs process, iespējams, ja pircēju nebūs, viss paliks ierastajā ritmā.


Šobrīd pārdodamas piecas Aigaram Vaivaram piederošas ēkas — liellopu kompleksi “Birzes” Sērenes pagastā un “Staburags” Staburaga pagastā, kā arī Sērenes centrā esošā maizes ceptuves ēka un turpat netālu trīsstāvu ēka, kurā izvietoti divu firmu — “Agrofirma Daugava” un “AB Investment” — biroji, kā arī Aigara Vaivara apartamenti. Piedāvājumā arī māja Daugavas malā, vasarnīcu rajonā.
Ar Vaivara kungu tiekamies Sērenē, un “Daugavas” saimnieka birojs pārsteidz ar lakonismu, krāsām, milzīgo akvāriju, kurā starp ūdensaugiem gurdi peld vairākas lielākas košas zivis. Malkojam perfekti pagatavotu kafiju, un Aigars stāsta par paveikto gandrīz 25 firmas darbības gados, kā arī par izvēli mainīt dzīvi, pārdodot lielāko daļu savu īpašumu.
Savu kapitālu neplāno pārdot
— Vai tas, ka šobrīd tiek pārdoti firmas īpašumi, nozīmē, ka bizness nevedas, kā gribētos?
— Pirmkārt, jāsaprot, ka īpašumus pārdod nevis “DK Daugava”, Krievijas uzņēmuma daļa, kas savu darbību ir apturējusi, bet gan Aigars Vaivars, “Agrofirma Daugava” īpašnieks. Tajā īpašumi pieder man, juridiskais uzņēmums ir tikai vārds un 2 tūkstošu eiro statūtu kapitāls.
SIA “DK Daugava” ir piena produktu ražotne, kuras 70% kapitāla daļu pieder Krievijas uzņēmējiem, savukārt man — 30%. Pamatojot ar līgumu ar Krievijas pārstāvjiem, man piederošais uzņēmums “Agrofirma Daugava”, izmantojot savus 30% no SIA “DK Daugava” piena pārstrādes rūpnīcas, ražo preces Latvijas tirgum. To arī turpināšu darīt. Esmu piena pārstrādes rūpnīcas, kas joprojām turpina darboties, līdzīpašnieks, bet neesmu tās valdē, neatbildu par juridisko pusi. Atbildība starp uzņēmumiem sadalīta tā, lai, vienam strādājot ar zaudējumiem, līdzi “nevilktu” citus.
— Vai 30% kapitāldaļu uzņēmumā “DK Daugava” arī varētu pārdot?
— Pagaidām to necenšos darīt. Ja izdotos darījums un pārdotu liellopu kompleksu, tad no jaunā īpašnieka pirktu pienu, pārstrādātu savā rūpnīcā un turpinātu realizēt Latvijas tirgū. Pašlaik tā ir tikai varbūtība.
Krievijas uzņēmums darbību apturējis
— Vai tas nozīmē, ka Krievijas krīze “Agrofirmas Daugava” darbību nav ietekmējusi un uzņēmums turpinās darboties kā līdz šim?
— Agrofirma strādā tikai Latvijas tirgum un nekad nav sadarbojusies ar Krieviju, savukārt Krievijas partneriem nav tiesību pārdot viņu saražotos produktus Latvijā ar “Daugavas” zīmolu. Krievijas krīze uzņēmumu ietekmēja vien tādā mērā, ka mums bija kopīga darbinieku komanda un attiecīgi arī izmaksas sadalījām proporcionāli. Tāpēc tagad darbinieku skaits ir optimizēts, tas nozīmē, ka viens var pildīt vairākas funkcijas, un “Agrofirmā Daugava” šobrīd strādā ap 20 strādnieku.
Liellopu kompleksu šobrīd vada  grāmatvede, kurai arī ir zootehniķa izglītība un iemaņas, kura šajā fermā arī pavadījusi bērnību kopā ar saviem vecākiem, iegūstot zināšanas lopkopībā un mīlestību pret dzīvniekiem. Viņas rokās atdevu fermas pārvaldes “grožus”, atvēru bankā atsevišķu kontu, un tagad ferma strādā uz pašfinansēšanos. Attiecīgi grāmatvedi nācās pieņemt citu. Mana daļa šajā kompleksā ir 5 litri piena dienā no katras govs, ko pārstrādāju savā uzņēmumā. Pienu, ko nepārstrādājam paši, pārdodam Rīgas piena kombinātam.
Savukārt “DK Daugava” vairs nedarbojas kopš pagājušā gada otrās puses, visus darbiniekus atlaida, atstājot vien divus sargus. Atlaistos cilvēkus pieņēma darbā “Agrofirma Daugava”. Šobrīd neesmu noskaņots visu par katru cenu pārdot. Ja pircēju nebūs, turpināšu strādāt, jo šo lietu zinu un tā man patīk.
Bez zīmola nav biznesa
— Kāpēc jāpārdod maizes ceptuve?
— Esmu šajā biznesā jau tik ilgi, ka sevi tajā vairs nesaskatu. Apnikusi rutīna, tāpēc vēlos ko jaunu, sākt citu uzņēmējdarbības veidu, kas varbūt būs pakalpojumu sniegšana. Gribu mazāku darbinieku skaitu, mazākus nodokļus, mazāk kreņķu. Labajos laikos pie manis strādāja pat 300 cilvēku, bet tagad nav vēlēšanās uzņēmumu paplašināt. Gandrīz 25 darbības gados algās, nodokļos, kredītos, reklāmās samaksāts daudz miljonu. Savus miljonus tā arī neesmu redzējis.

Vairāk lasiet laikraksta "Staburags" 5. februāra numurā.

Jaunjelgavas novadā