Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kori satiekas pie Staburaga

Rakstnieku Māras Svīres un Vladimira Kaijaka mājas pagalmā uz koncertsezonas atklāšanu kopā sanāca Aizkraukles novada vīru kora “Staburags” dziedātāji. Diemžēl šogad kori uzrunāja un jaunajai sezonai iedvesmoja rakstniece viena pati. Neilgi pirms šī notikuma māju saimnieks, nosvinējis 83. dzimšanas dienu, aizgāja mūžībā.

Vīru koris “Staburags” kopā ar četriem draugu koriem — Latviešu biedrības nama sieviešu kori “Unigunde”, Latviešu biedrības nama vīru kori “Latvis”,  Studenšu prezidiju konventa sieviešu kori un Valsts policijas koledžas vīru kori “Iustus” — pirms koncerta Staburaga pagasta saieta namā 22. reizi balsis ievingrināja Daugavas krastā, pie rakstnieku mājām “Staburagi”. Pirms sāka skanēt dziesma “Mūžam zili”, sanākusošos uzrunāja mājas saimniece Māra Svīre, stāvot uz divu pagastu, Seces un Staburaga, robežas, pie senās akmenī iekaltās Krusta zīmes, kurai pretī ir Staburaga klints virsotne. Tiem, kuri šajā vietā bija pirmo reizi, rakstniece ieskicēja klints vietu — aptuveni desmit metru no krasta un sešus metrus no ūdens virsmas ir tās virsotne. “Guļ labi noglabāta. Kā jau latviešiem pieņemts — dārgas lietas glabāt zemē vai kā kara laikā miltu maisus — dīķī,” tā Māra Svīre tēlaini stāstīja par vienu no tautas simboliem.

Kad diriģentes Māras Batragas vadītā vīru kora dziedātie vārdi “Mūžam nerims Daugavas krāces,/ Mūžam nerims varoņu gars” atbalsojās Daugavas pretējā krasta klintīs un dotu spēku ticībai  rītdienai. Tāpat kā Māras un Vladimira dēls Māris, mazbērni, kā arī mazmazbērni, kuri atbalsta rakstnieci šajā grūtajā laikā.

Pirms atceres pasākuma Staburaga saieta namā kuplais dziedātāju pulks kopā ar rakstnieci sēdās ap ugunskuru, uz kura rudens noskaņās katlā burbuļoja zupa.

Jaunjelgavas novadā