Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Lieldienās jāšūpojas!

Lieldienu svinēšana nav iedomājama ne tikai bez olām, bet arī bez šūpolēm. Daudzevietes Daigas Gudženovas ģimenē šūpošanās ir svarīga svētku sastāvdaļa.

— Ik pavasari ievērojam visas Lieldienu tradīcijas. Šūpojamies, lai vasarā odi nekostu, krāsojam olas tieši svētku rītā, lai ģimenē būtu saskaņa, un olas ēdam ar sāli, lai nemelotu, — saka Gudženovas kundze. — Kad bērni bija mazi, slēpām olas dārzā, un viņi ar lielu sajūsmu tās meklēja. Pašiem mājās šūpoļu nav, tāpēc ejam izšūpoties pie pagasta pārvaldes ēkas. Tur vienmēr ir jautrs pasākums, daudz cilvēku.

Aizkraukles pusē svētkos publiski būs izmantojamas iepriekšējos gados ierīkotās šūpoles. Jaunas šūpoles ir Pļaviņu novada Aiviek­stes pagastā, Koknesē, Zaļā tirgus laukumā. 

Latviešu tautas folklorā uzsvērts, ka šūpoļu kāršana ir viens no svarīgākajiem Lieldienu priekšdarbiem. Ļoti būtiska ir šūpoļu vietas izvēle. Labākā vieta ir augsta kalna galā, kur šūpoles iekar starp diviem kokiem. Šūpoles nekad nekar aramā zemē, lai neizmītu tīrumu. Arī smil­šaina vieta neder šūpoļu kāršanai.

Šūpošanās Lieldienās ir auglības veicināšanas rituāls. Pie šūpolēm meitas nekad nenāk tukšām rokām. Viņas ņem līdzi olas un plāceņus, ko izdalīt puišiem par šūpoļu kāršanu un šūpošanu.

Jaunjelgavas novadā