Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kāpēc ielās neredz Aizkraukles pašvaldības policistu?

Martā apritēja divi gadi, kopš Aizkraukles novada pašvaldības policijas inspektora  pienākumus pilda Andrejs Belkovskis. Laikraksta “Staburags”  redakcijai lasītāji jautā, kāpēc Aiz­kraukles ielās neredz pašvaldības policistu un ko viņš īsti dara? Tādēļ aicinājām viņu uz inter­viju.

— Kāpēc cilvēki jūs neredz ielās?
— Tam gan nepiekrītu, ka esmu neredzams. Piemēram, vienu dienu dežurēju pie viesnīcas “Pērse”, uzraudzīju, vai automašīnas neizbraukā zaļo zonu. Noformēju vienu administratīvā pārkāpuma protokolu. Tomēr mans mērķis nav sodīt, bet gan brīdināt, lai cilvēki tādus pārkāpumus neizdarītu. Kad saņēmu iedzīvotāju sūdzības par to, ka automašīnas izbraukā zaļo zonu pie picērijas “Palete”, devos turp, veicu pārrunas ar picērijas vadību. Pēdējā laikā par to sūdzības vairs nav saņemtas. Kad notiek lieli sabiedriskie pasākumi, dežurēju tajos, piemēram, nesen sabiedrisko kārtību uzraudzīju Aizkraukles novada Uzņēmēju dienu pasākumos. Reiz biju klāt, kad ugunsdzēsēji glābēji uzlauza cilvēka dzīvokli, un izrādījās, ka persona ir mirusi. Kopā ar bāriņtiesas vai sociālā dienesta pārstāvjiem dodos pārbaudīt situāciju ģimenēs. Piemēram, reiz kaimiņi pensionāri sūdzējās, ka augšstāvā regulāri ir troksnis. Izrādījās, ka bērns uz tāfeles liek magnētiskos burtus, mācās lasīt, un burti nokrīt uz lamināta grīdas, radot troksni. Veicām pārrunas. Citreiz cilvēki sūdzas, ka dienas laikā dzīvokļos gaudo suņi. Kopā ar dzīvnieku patversmes “Vairogi” darbiniekiem nākas izsekot un ķert klaiņojošus suņus, divu gadu laikā uz patversmi ir aizvesti četri suņi. Reiz vienam sunim pakaļ staigājām trīs stundas. Dzīvniekam tiek iešautas miegazāles, taču tās uzreiz neiedarbojas, dažkārt suns paslēpjas krūmos un aizmieg, paiet laiks, kamēr viņu atrodam.
— Kādēļ jūs pats nevarētu ķert suņus? Būtu lētāk!
— Tam vajadzīgs sertifikāts, atbilstošs automobilis, prasmes un prakse. Lai ar to nodarbojas profesionāļi!
— Iepriekš teicāt, ka mācāties kursos. Kādos?
— Lai varētu strādāt ar nepilngadīgiem bērniem, piemēram, aizrādīt par nepiedienīgu uzvedību, smēķēšanu, jābūt sertifikātam. Kursi notiek Rīgā.
— Vai kursos māca ko tādu, ko jūs nezināt?
— Varbūt arī zinu, bet bez sertifikāta strādāt nedrīkst.
— Savulaik pašvaldība uzsvēra, ka jūsu pienākums ir kontrolēt, vai privātmāju īpašnieki noslēguši atkritumu apsaimniekošanas līgumu. Cik mājām tas ir noslēgts, un cik īpašumos to vēl nav?
— Esmu izveidojis garu sarak­stu, tajā ir kadastra numurs un citas ziņas par māju īpašniekiem, katrā ailītē ir ieraksts, ir vai nav noslēgts atkritumu apsaimniekošanas līgums. Mājas gan neesmu saskaitījis. Domāju, ka Aizkraukles pilsētā un pagastā vairāk nekā 70 procentiem īpašnieku ir noslēgts līgums par atkritumu apsaimniekošanu. Esmu bijis daudzās Aizkraukles pagasta mājās, pagasta teritorija ir diezgan liela. Ir mājas, kurās neviens nedzīvo, īpašnieks miris, vairākas mājas par neatdotiem kredītiem savā īpašumā pārņēmusi banka, citas mājas ir pamestas, dažā mājā cilvēki dzīvo tikai vasarās. Situācijas ir dažādas. Vasarnīcu rajons “Ziedi” raksturīgs ar to, ka tikai daļā māju cilvēki dzīvo pastāvīgi un daļā īpašumu saimnieko  vasarā, tur tikai apmēram 40—50 procentiem īpašumu varētu būt noslēgts līgums. Cenšos panākt, lai pastāvīgi dzīvojošajiem būtu līgums, bet citi to noslēgtu vismaz vasaras periodam. Cilvēki gan dažkārt saka, ka brauc apsaimniekot tikai dārzu. Atkritumus, ja tādi rodas, viņi aizved maisiņā uz pilsētu, kur ir deklarēti un kur maksā par atkritumu izvešanu. “Ziedos” vasarās ir arī problēma ar zāles pļaušanu, daļa īpašumu ir pamesti, zāle aug, un kaimiņi sūdzas. Meklēju īpašnieku un lieku sakopt teritoriju, kā to paredz pašvaldības saistošie noteikumi. Citviet pamesta jaunbūve, īpašums aizaudzis ar kārkliem. Pārbaudu arī, vai atkritumu apsaimniekošanas līgumus noslēguši uzņēmumi un iestādes, piemēram, ja mainās īpašnieki, rodas kāds jauns veikals vai kafejnīca. Sadarbojos ar “Aizkraukles KUK”, kas man sniedz vajadzīgo informāciju.
— Līdzās veikalam “Maxima” Skolas ielā ir grausts, pie kura vasarās ilgstoši netiek pļauta zāle.
— Pagājušajā gadā sazinājos ar īpašnieku un vienu reizi pats biju klāt, kad ar trimmeri tika nopļauta zāle.
— Soliņi skvērā pie pilsētas dīķa ir alkohola lietotāju iemīļota vieta, par to mums iedzīvotāji daudzkārt sūdzējušies. Kā risināt šo problēmu?
— Cilvēki par to sūdzas arī pašvaldībai, es viņus “dzenāju” — mutiski brīdinu par to, ka nedrīkst pārkāpt sabiedriskās kārtības noteikumus. Tajā brīdī, kad viņi lieto alkoholiskos dzērienus, varu noformēt protokolu, taču, mani ieraugot, viņi pudeles tūlīt noslēpj un apgalvo, ka nedzer, tikai atpūšas. Citreiz, ieraugot mani piebraucam ar automašīnu, viņi izklīst. Viņiem uzmanību pievērš arī Valsts policija.
— Vai pie pilsētas konteineriem būtu jāizvieto novērošanas kameras?
— Šis jautājums gan nav manā kompetencē. Ja pašvaldībai būtu daudz naudas, kameras varētu izvietot uz katra stūra, taču līdzekļu trūkst. Dažkārt pašvaldības uzņēmuma “Lauma A” pārstāvji man ziņo par celtniecības atkritumu maisiem, kas izmesti pie konteineriem. Tad cenšos noskaidrot vainīgo. Bijuši gadījumi — atrodam dzīvokļu  īpašniekus, kuri veic remontu, un panākam, ka viņi vienojas ar “Aizkraukles KUK” par atkritumu aizvešanu, par ko arī paši samaksā. Nevaru dežurēt katrā atkritumu laukumā, tādēļ aicinu iedzīvotājus man vai “Laumai A” ziņot par tādiem gadījumiem.
— Savulaik tika teikts, ka pašvaldības policists kontrolēs, vai suņu īpašnieki savāc aiz suņiem. Vai kontrolējat?
— Speciāli suņu saimniekiem pakaļ nestaigāju, bet, ja redzu, aizrādu. Parasti suņus pastaigā izved agri rītos un vakaros, kas nesakrīt ar manu darba laiku.
— Kāds tas ir?
— Darbdienās no pulksten 8 līdz 17, pusdienlaiks ir no 12 līdz 13. No pagājušā gada rudens otrdienās un ceturtdienās strādāju no pulksten 11 līdz 20, tā noteica  pašvaldības izpilddirektors. Mana darba vieta ir Aizkraukles novada pašvaldības administrācijas ēkā, Lāč­plēša ielā 1A, 3. stāvā, 304. kabinetā, tālruņi: 65133995 un 25610093, e-pasts: andrejs.belkovskis@aiz­kraukle.lv. Cilvēki var rakstīt, zvanīt arī pēc darba laika un brīvdienās, viņus uzklausīšu, tomēr, ja būšu izbraucis, tūlīt palīdzēt nevarēšu.
— Tā kā jūsu darba laiks ir pagarināts, ko darāt vēlajās vakara stundās?
— Patrulēju pa pilsētu gan mašīnā, gan kājām, pārbaudu sabiedrisko kārtību. Ja redzu pārkāpumus, aizrādu. Piemēram, saimnieki suni ved bez pavadas, citreiz iedzīvotāji sūdzas par skaļu troksni. Vakaros darba būs vairāk, sākoties peldsezonai.

Novadu ziņas