Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Koknese — pilsēta vai ciems?

Manis rakstītais balstīts uz personīgo un daudzu līdzpilsoņu vērtējumu par dažādām aktivitātēm Koknesē. Visiem atrodama informācija par Kokneses novada administrāciju un amatiem ar vārdiem un uzvārdiem. Lasām “Kokneses Novada Vēstis”, ielūkojamies interneta mājaslapā par Koknesi. Paši esam savēlējuši deputātus, kas it kā pārstāv mūsu intereses. Paši labi zinām radnieciskās saites, kas palīdzējušas dažām personām iekļūt vietējās varas elitē. Vārdu sakot, novada dome ir viens draudzīgs kolektīvs vai “ģimenīte”, kur izpildvaru un lēmējvaru vieno gan radnieciskās saites, gan lēmējvaras atrašanās pašvaldībai pakļauto struktūru vadībā. To sauc par interešu konfliktu, bet pašā šajā “ģimenītē” konflikta nav. Ir tikai laba augsne iespējamās korupcijas iedīgļiem.

Šī gada 27. februārī Kokneses novada dome esot nolēmusi noskaidrot novada iedzīvotāju viedokli par pilsētas statusa noteikšanu Koknesei. 4. martā notika iedzīvotāju “sapulce” par šo pašu tēmu. Viss jau ļoti pareizi. Lokālpatriotisms, demokrātija un iedzīvotāju gribas izpausme. Tajā pašā 27. februārī Kokneses novada domes lēmumā noteikts izveidot speciālu anketu par jautājumu — pilsēta vai ciems? Neraugoties uz daudzām nopietnām sarunām “sapulcēs” un analizējot individuālas sarunas ar domes administrāciju, savas pārdomas izteikšu gan nopietni, gan nenopietni ar dažādiem salīdzinājumiem un melnā humora pieskaņu.
Izlasot anketu viedokļa noteikšanai, gribas iesaukties: “Tā spalvainā āža kāja taču laukā un ir redzama!” Sapratu, ka, mainot ciema statusu uz pilsētu, Kokneses varas elitei būs cerība pretoties reģionālajai reformai, kuras mērķis ir izveidot lielākus novadus, apvienojot mazos ekonomiski neefektīvos.
Aizpildot anketu elektroniski, redzu, ka ir liela iespēja manipulēt ar atbildēm uz vienu vai otru pusi. Varu sevi nosaukt par Jāni, Pēteri vai Miķeli no Vērenes vai Zemeņu ielas, un no viena servera viedokli var izteikt visi kaimiņi no vienas ielas. Kas to pārbaudīs? Protams, ja viedokļa izteicēji uzrakstīs, ka dzīvo Aunu vai Ēzeļu ielā, tad gan tas neies cauri. Aizpildot anketu papīra formā, nonākot pie uzvārda, adreses un paraksta likšanas, paliku domīgs un sabijos, ka, ieliekot visai apšaubāmā “urnā”, beigās var izrādīties, ka esi paņēmis kredītu bankā vai veiktas citas manipulācijas ar parakstu. Ar anketām papīra formātā arī var viegli manipulēt jebkādā vēlamā virzienā.
Visu cieņu jums, Bebru, Iršu un Kokneses pagasta lauku iedzīvotāji. Izrādās, ka arī jūs lemsiet, kur man dzīvot — Kokneses pilsētā vai ciemā ar visām izrietošajām juridiskajām un finansiālajām sekām. Nav jābūt juristam, lai apstrīdētu šo viedokļu aptaujas rezultāta patiesumu un korektumu. Jācer, ka deputāti sapratīs to un, balsojot par Kokneses statusu, izteiks tikai savu viedokli un nebalstīsies uz šīs apšaubāmās anketēšanas kopsavilkumu.
Pašreiz Kokneses novada domē strādā apmēram 30 darbinieku. Vēl jau noteikts skaits Bebru un Iršu pagastā. Negribu noniecināt pašvaldības administrācijai uzliktos pienākumus, bet pirms divdesmit gadiem ar to tika galā uz pusi mazāk darbinieku. Pilsētas statuss ļaus palielināt administrācijas darbinieku skaitu un viņu atalgojumu, ko apmaksāsim mēs, nodokļu maksātāji. Mūs baida, ka, ja nebūs pilsētas un novada centra, tad būs grūti pieejami pakalpojumi. Kādi? Pagastu pārvaldes jau paliks. Viss, kas saistīts ar valsts pārvaldi un to iestādēm, medicīnu un pārējām vajadzībām, — mēs kā braucām uz Aizkraukli vai Jēkabpili, tā brauksim. Iepriekšējā teritoriālā reforma, likvidējot rajonus, nav valstiski izdevusies, bet paredzamā novadu reforma biedē tieši mazo novadu administrācijas.
Vēl par viedokļu aptaujas lapu, kur melns uz balta rak­stīts: ieguvumi nemainīsies, zaudējumi. Secināju, ka nekas nemainīsies, ja būs pilsētas statuss, tātad nav arī ieguvumu Kokneses iedzīvotājiem. Vizuāli pilsētai līdzinās kolhoznieku, melioratoru un kūdras purva strādnieku ciemats. Divas trešdaļas ciema teritorijas krasi atšķiras. Šeit sabūvētas privātmājas un dzīvojam kā pirms 50 vai 30 gadiem. Diskomfortu rada galveno ielu kritiskais stāvoklis, ietvju, veloceliņu un apgaismojuma neesamība. Nav vienotas centralizētas kanalizācijas sistēmas. Pašvaldība nav spējusi sakārtot tai piederošo ielu novadgrāvjus. Rudeņos un pavasaros mēs “slīkstam”. Atbildes uz šīm būtiskajām problēmām ir “nav naudas”, “nebūs”, “risiniet paši”. Pēdējā iedzīvotāju sapulcē domes priekšsēdētājs teica, ka risinājums varētu būt, apvienojoties vairākiem īpašumiem un būvējot bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. Rodas jautājums — kura īpašumā novadīsim vai pumpēsim pārstrādātos kanalizācijas ūdeņus?
Es saprotu, ka naudas ir tik, cik ir, un mēs jau paši izvēlējāmies iegādāties īpašumus un būvēt savas mājas šeit. Nevaram prasīt no tiem nodokļu maksātājiem laukos finansēt Kokneses infrastruktūru. Mēs esam ekonomiski vājš novads, tad kāpēc mums jāuztur tik liels administratīvais aparāts? Varbūt naudu no nekustamā īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmantosim, sakārtojot Kokneses ciema perifēriju?
Aptaujas lapā ir teikts, ka pilsētas statuss cels koknesiešu pašapziņu, veicinās atpazīstamību valsts un starptautiskā mērogā. Diemžēl ar skaļo kriminālo notikumu Koknesē mūsu vārds izskanējis jau negatīvā nozīmē. Tagad gaidīsim lielos investorus, kas veidos darba vietas, bet diez vai tā būs. Laikam lielākā un labākā darba vieta ir un būs novada administrācija un tai pakļautās iestādes. Pārējie brauks strādāt uz lielākām pilsētām vai ārpus valsts.
Oponenti manis teiktajam, protams, būs, sevišķi izglītības un kultūras darbinieki, bet padomāsim, ka jūsu zemās algas nāk no tā paša “maciņa”, no kura uzturam pārlieku lielu administrāciju novadā. Protams, tas notiek visas valsts mērogā. Ne jau Koknese ir izņēmums. Ja oponenti nav redzējuši, tad varu parādīt nesakoptās ielas, pa kurām bīstami pārvietoties gājējiem, bērniem. Varu parādīt desmitiem īpašumu, kuri slīkst virszemes ūdeņos rudenī un pavasarī, kur ir problēmas ar kanalizāciju, kur gribot negribot piesārņojam vidi, kur ir arī dzeramā ūdens ņemšanas vietas. Varu parādīt upi, kuru sauc par Pērsi, kura 100% ir Kokneses novada valdījumā, kura ir piesārņota un turpinām piesārņot, bet no vietējās varas intereses nav.
Aicinu līdzpilsoņus redzēt, neklusēt un runāt skaļi gan tieši, gan pastarpināti ar pašu vēlētajiem deputātiem. Šobrīd nav priekšvēlēšanu gaisotnes, un nākamā paredzamā novadu reforma ir tālu. Neatkarīgi no tā, vai Koknese būs pilsēta vai ciems, Aizkraukles vai Jēkabpils novadā, mums mūsu problēma būs jārisina pastarpināti ar vietējā līmeņa pašpārvaldi, un te svarīgi, kādi cilvēki pārstāv mūsu visu intereses. Vienai daļai koknesiešu es būšu “nepatriots”, bet domāju, ka liela daļa iedzīvotāju tomēr kaut ko padomās un sapratīs, ko es gribēju pateikt ar “nē!” pilsētas statusam.

Koknesietis (vārds un uzvārds redakcijai zināms)

Kokneses novadā