Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kolhozam “Ausma” 70. jubileja

Latvijā smags un pretrunu pilns bija laiks pēc Otrā pasaules kara. Izpostītajā zemē no jauna bija jāatgriežas tās īstenajiem saimniekiem — zemniekiem. Zemes dalīšana, apvienošana notika arī Aizkraukles pusē, un zīmīgi, ka vairāki notikumi risinājušies tieši gada sākumā.

Tūlīt pēc Otrā pasaules kara, 1945. gadā, Latvijā zemniekiem piedāvāja iespēju saņemt zemi beztermiņa lietošanā, lai gan pēc pāris gadiem tas nepasargāja no piespiedu labprātīgas iestāšanās kolhozā. Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā sa­-
glabājušies dokumenti vēsta, ka, piemēram, 1945. gada 12. februārī zemniekam Jānim Špariņam beztermiņa lietošanā nodoti divi zemes gabali ar 15 hektāru kopējo platību.

Jau pēc dažiem gadiem, 1948. gada 8. februārī, Aizkraukles pagastā ciema zemnieku arteļa dibināšanas sapulcē pieņem lēmumu par pirmā kolhoza Aizkraukles pagastā jeb toreiz saukta par lauksaimniecības arteļa “Ausma” dibināšanu. Tajā sākotnēji bija 16 zemnieku saimniecības ar kopējo zemes izmantojamo platību 309 hektāri, no kuriem aramzeme 164 hektāri. Lēmumā nr. 63 par lauksaimniecības arteli Ogres apriņķa Aizkraukles pagastā vēsta arī to, ka Ogres apriņķa izpildkomitejas priekšsēdētājs lūdz Latvijas PSR Ministru padomi izsniegt 150 tūk­stošu rubļu kredītu saimniecības paplašināšanai.

Sapulcē arī vienbalsīgi nolēma, ka katra arteļa dalībnieka personīgā lietošanā atstāj 0,6 ha piemājas zemes, kā arī vienu govi, vienu jaunlopu, sivēnmāti ar metienu, 10 aitas, neierobežotu daudzumu putnu un trušu, 20 bišu saimju.
Ja artelis “Ausma” darbotos vēl šodien, tam svinētu 70. jubileju. Pēc “Ausmas” šajā pusē dibināja arteļus “Oktobris”, “Daugava”, “Aizkraukle” un “1. maijs”.  Vēlāk, 1951. gadā, “Ausma”, “Daugava” un “Aizkraukle” apvienojās, izveidojot kolhozu “Daugava”, un šajā pašā gadā apvienojās “1. maijs” un “Oktobris”, dibinot “Oktobri”. Kolhozs “Aizkraukle” radās no abiem apvienotajiem 1953. gadā.
Vai cilvēki tiešām labprātīgi vēlējās iestāties kolhozā, jo par to liecina arhīvos rodamie iesniegumi? Muzeja fondu galvenā krājumu glabātāja Ilzīte Ozoliņa teic, ka trīs gadus pēc kara dzīve bija depresīva. Bija jāpilda valsts nodevas gaļai, pienam utt., jāizstrādā meža normas. Cilvēki nebija bagāti un reāli skatījās uz situāciju. Viņu īpašumā nebija lielas zemes platības, kā, piemēram, Zemgalē. Aizkraukles pusē viena no lielākajām saimniecībām bija Sēlpilī — 80 ha. Tāpēc lielākā daļa labprātīgi piekrita apvienoties, dibināt lauksaimniecības arteļus. Cerēja, ka tā dzīvot būs vieglāk.

Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

20171021-1214-latvijai100.jpg

Novadu ziņas