Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kur pārvietoties ar elektrisko skrejriteni — pa ietvi vai ielu?

Uz Latvijas ceļiem arvien vairāk parādās dažādi elektriskie pārvietošanās līdzekļi, tai skaitā skūteri. Lai padarītu elektrisko skūteru dalību satiksmē drošu, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Satiksmes ministriju gatavo normatīvo aktu projektus, kuros būtu noteikts elektrisko skūteru statuss ceļu satiksmē, prasības aprīkojumam, principi, kas jāievēro, esot uz ceļa. Pēc neliela ceļu satiksmes negadījuma Rīgā radās diskusijas, ka šādiem transportlīdzekļiem jābūt reģistrētiem CSDD un jāiegādājas OCTA apdrošināšana. Tas nozīmētu, ka elektroskūteri, kas attīsta ātrumu līdz 20 km/h, būtu pilntiesīgi ceļu satiksmes dalībnieki, kam jābrauc pa ielu kopā ar mašīnām. Kā dažādu jomu pārstāvji vērtē elektroskūterus, un kur ar tiem pārvietoties?

Iveta Kancēna, Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste
— Mobilitātei urbanizētā vidē arvien vairāk jāsaskaras ar daudziem jauniem izaicinājumiem, tāpat vairākās pasaules pilsētās arvien mazāka nozīme paliek privātajiem auto — pieaug sastrēgumi, jārūpējas par vidi, priekšroka jādod sabiedriskajam transportam, velosipēdiem un arī jauniem mobilitātes rīkiem — elektriskajiem skrejriteņiem, un dažādiem citiem individuāliem pārvietošanās līdzekļiem. Parādoties jauniem mobilitātes risinājumiem un pakalpojumiem (kopbraukšana, velonomas utt.), savu popularitātes vilni piedzīvo arī elektriskie skrejriteņi. Nenoliedzami, ka, palielinoties šādu transportlīdzekļu skaitam, pieaugs arī satiksmes drošības riski. Lai pārrunātu iespējamos risinājumus, kā nodrošināt, lai elektriskie skrejriteņi neradītu papildu riskus satiksmes drošībai gan to lietotājiem, gan citiem satiksmes dalībniekiem, Satiksmes ministrija Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcas sanāksmē ar ekspertiem no CSDD, Valsts policijas, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, vairākām nevalstiskajām organizācijām izvērtēs iespējamos priekšlikumus grozījumiem ceļu satiksmi reglamentējošajos tiesību aktos.
 Pašreiz elektrisko skrejriteņu vadītāji, līdzīgi kā velosipēdisti un gājēji, ir mazaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki. Šiem pārvietošanās līdzekļiem ir maza diametra riteņi, uzbraukšana pat salīdzinoši nelielai bedrei var izraisīt smagu kritienu. Piemēram, ļoti daudz šajā jautājumā strādājusi Vācija, kas ilgu laiku pētījusi gan ceļu satiksmes negadījumu cēloņus, gan apstākļus, kas notiek ar šiem braucamrīkiem. Vācieši ir secinājuši, ka negadījumi ar šiem elektriskajiem skrejriteņiem ir samērā smagi. Tāpēc, lai padarītu elektrisko skrejriteņu piedalīšanos ceļu satiksmē drošu, Satiksmes ministrija ar Ceļu satiksmes drošības direkciju šobrīd gatavo normatīvo aktu projektus, kuros būtu skaidri definēti noteikumi, nosakot to statusu ceļu satiksmē, prasības aprīkojumam, principus, kas jāievēro, esot uz ceļa. Šobrīd tiek domāts, ka ar šiem braucamrīkiem varētu ļaut piedalīties ceļu satiksmē no 12 vai 14 gadu vecuma. Tāpat ne mazāk svarīgi noteikt maksimālo braukšanas ātrumu. Vai pieļaujamais maksimālais braukšanas ātrums ar elektriskajiem skrejriteņiem būs 20 vai 25 kilometri stundā? Vai ar tiem būs atļauts pārvietoties pa velosipēdiem paredzēto infrastruktūru jeb pa gājēju ietvēm gājēju ātrumā, vai ar šiem braucamrīkiem varētu ļaut piedalīties ceļu satiksmē? Par šiem un citiem jautājumiem diskutēs eksperti. Jaunie noteikumi varētu stāties spēkā nākamā gada pavasarī.

Oto Ozols, veloaktīvists un biedrības “Pilsēta cilvēkiem” pārstāvis
— Elektriskie skrejriteņi kā eksplozija parādījušies pilsētvidē. Problēmas, kas radušās, ataino situāciju, kas daudzu gadu garumā ignorēta — pilsēta nepielāgo ceļa infrastruktūru, ielas mūsdienīgā veidā, kā to dara Rietumeiropā. Izveidojusies situācija, ka, izmantojot velosipēdu un tagad arī elektrisko skrejriteni, pilsētā nav paredzēta vieta, kur ar šiem transportlīdzekļiem varētu droši pārvietoties. Šo līdzekļu vadītāji izvēlas drošāko vietu un brauc pa gājēju ietvēm, kur viņiem nevajadzētu pārvietoties. Tādā veidā apdraudēti gājēji, trūkst novietņu, nav paredzētas īpašas vietas. Nesakārtotās infrastruktūras dēļ šie jautājumi kļūst arvien aktuālāki un veidojas konfliktsituācijas. Ar elektriskajiem skrejriteņiem vajadzētu pārvietoties pa veloinfrastruktūru. Diemžēl daudzviet šo jautājumu risina formāli — uzliekot zīmi uz gājēju ietves, ka tā paredzēta arī velotransportam. Tas nav pareizi, šīm joslām būtu jābūt atdalītām. Par ceļu un ielu infrastruktūru atbildīgas pilsētas. Vislielākās problēmas ir galvaspilsētā, kur ir lielākā gājēju un elektrisko skrejriteņu intensitāte. Valsts līmenī nepieciešams regulējums, jo šobrīd elektriskie skrejriteņi nav definēti kā transportlīdzekļi, bet kā atpūtas inventārs. Elektriskos skrejriteņus vēlas pielīdzināt velosipēdiem, vienīgais ieguvums būs likumiski noteikta atļauja braukt pa ielu. Problēma, kuru ceru, ka neatbalstīs, ir apliecības nepieciešamība. Tas ir arhaisks mantojums no padomju laikiem — lai brauktu ar velosipēdu, nepieciešama vadītāja apliecība. Latvija ir unikāla valsts Eiropas un pat pasaules līmenī. Nezinu nevienu citu valsti, kurā nepieciešama velosipēda vadīšanas apliecība. Protams, ceļu satiksmes noteikumi jāzina, tos var iemācīties skolā, elementāros noteikumus zina visi. Oficiālais dokuments ir lieks, tas būs absurds, ja pieņems likumu, ka braukšanai ar elektrisko skrejriteni nepieciešama apliecība. Šobrīd ir jocīga situācija. Nīderlandietis vai zviedrs, kurš visu mūžu savā valstī braucis ar velosipēdu, atbraucot uz Rīgu un nomājot riteni, automātiski kļūst par likuma pārkāpēju. Pietiktu ar regulējumiem, kas ierobežotu elektrisko skrejriteņu nomešanu, kur pagadās, un pakāpenisku infrastruktūras sakārtošanu.

Vineta Cimdiņa, uzņēmēja Aizkrauklē, brauc ar elektrisko skrejriteni
— Elektrisko skrejriteni izmantoju otro sezonu. Parasti braucu kopā ar trīsgadīgo meitu. Tas ir ļoti ērti, mūsu situācijā ātrāk nekā ar velosipēdu. Aizkrauklē problēmas sagādā vienīgi augstās apmales, kas pārvietošanos dara bīstamu. Ir situācijas, kad pārvietojos pa asfaltēto ceļmalu līdzās automašīnām. Aizkrauklē autovadītāji ir ļoti kulturāli, nesignalizē un negrūž nost no brauktuves. Sākumā cilvēki brīnījās, ka braucu kopā ar bērnu, šogad jau laikam pieraduši. Pilsētas infrastruktūra elektriskajiem skrejriteņiem ir piemērota, ja ne augstās apmales. Var braukt pa visām Aizkraukles ielām, nav tā, ka ceļš kaut kur beigtos.
Piekrītu, ka vajadzīgi noteikumi, lai uz ceļa saglabātu drošību. Ja elektriskā skrejriteņa jauda pārsniedz 200 līdz 250 W, tad tā ir kategorija, kurai nepieciešams kārtot vadītāja apliecību. Jaudīgāks skrejritenis spēj attīstīt lielāku ātrumu. Ātrums var radīt pārgalvīgas situācijas. Tā kā es braucu ar bērnu, pārvietojos mierīgi, bet 15 gadus vecs jaunietis var gribēt “izspiest” maksimālo ātrumu. Šis jautājums ir jāsakārto, lai neapdraudētu drošību uz ceļa un braucēju veselību. Lielāka kategorija nozīmētu, ka elektriskais skrejritenis ir satiksmes dalībnieks un tā vieta ir uz ceļa.

Novadu ziņas