Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

"Latvenergo" gatavs operatīvi rīkoties Daugavas baseinā iespējamu plūdu gadījumā

AS "Latvenergo" speciālisti sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) rūpīgi seko situācijai Daugavas baseinā, lai nepieciešamības gadījumā ātri reaģētu un rīkotos sabiedrības un nozares interesēs, informēja "Latvenergo" pārstāve Ivita Bidere.

"Ilggadējie novērojumi liecina, ka Daugavā nav divu vienādu palu situāciju un katru gadu tās atšķiras, līdz ar to nav iespējams viens noteikts rīcības scenārijs. Arī šogad ir īpaši apstākļi, kuriem "Latvenergo" seko līdzi," sacīja Bidere.

Viņa piebilda, ka Daugavas hidroelektrostaciju (HES) ražotņu vadītāji ir iekļauti Pļaviņu, Aizkraukles, Salaspils, Jaunjelgavas, Ogres un Ķeguma Civilās aizsardzības komisiju darbā. Tiek novērota situācija visā Daugavas sateces baseina teritorijā. Tāpēc "Latvenergo" ik dienas saņem informāciju no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra par situāciju Daugavā - esošo un prognozējamo ūdens līmeni, aktuālos datus par tā izmaiņām, kā arī Baltkrievijas kolēģu aktuālās prognozes par iespējamajām ūdens līmeņa un sniega segas izmaiņām šajā valstī, kas tieši ietekmē arī rīcību "Latvenergo" Daugavas HES darbā.

Bidere norādīja, ka patlaban Pļaviņu HES gan vienlīdz iespējami labākajā veidā izmanto palus elektroenerģijas ražošanai, gan arī, rīkojoties atbilstoši situācijai, VUGD rekomendācijām un drošai hidrotehnisko būvju ekspluatācijai, ir gatava ar ūdens resursu lietošanas atļaujā definētā intervāla līmeņa svārstībām ūdenskrātuvē palīdzēt mazināt dabas stihijas izraisīto ietekmi.

Ūdens līmenis Pļaviņu HES tiek uzturēts tādā augstumā, kas ir optimāls gan apkārtējo teritoriju, gan HES tehniskajai drošībai. Gadījumos, ja ūdens pietece pārsniedz stacijas hidroagregātu kapacitāti, liekās ūdens masas tiek novadītas, atverot ūdens pārgāznes aizvarus.

Pali Daugavā ir parādība, kas bijusi vienmēr un jau pirms HES izbūves, nepieredzētā apjomā tie ir novēroti vēl 1931., 1951., 1956.gadā. "Tādēļ jāuzsver tieši pretējais efekts, ka pirms Pļaviņu HES izbūves palu ūdeņi regulāri applūdināja lielas teritorijas lejpus Pļaviņu HES. Ja nebūtu Pļaviņu HES, tad palu ūdeņi varētu applūdināt lielas teritorijas aiz Pļaviņām, bet šādi plūdi, piemēram, Jaunjelgavā, kopš Pļaviņu HES uzbūvēšanas vairs nav novēroti," skaidroja Bidere.

Viņa piebilda, ka HES izraisītas ūdens līmeņa svārstības ūdenskrātuvēs var palīdzēt salauzt ledu, piemēram, 2013.gadā, kad bija pēdējie lielākie pavasara pali, tieši tādā veidā tika veicināta ledus sastrēguma pārraušana, pēc kuras 20 minūšu laikā iepriekš pazeminātais HES ūdenskrātuves līmenis cēlās pat par vienu metru.

Kā ziņots, ūdens līmenim svārstoties ap 6,5 metru atzīmi, plūdu situācija Daugavā pie Jēkabpils jau ceturto dienu saglabājas nemainīga.

Jēkabpils apkaimē Daugavā blīvējas vižņi, kas šajās dienās nav izkustējušies un nekāda apdraudējuma pagaidām arī nav. Taču, mainoties laika apstākļiem, arī situācija upē var mainīties, aģentūru LETA informēja Jēkabpils pilsētas pašvaldības civilās aizsardzības inženieris Andris Štolceris.

Plūdu gadījumā Daugavā Jēkabpils apkaimē atbildīgie dienesti ir gatavo nodrošināt cilvēku evakuāciju no applūstošajām teritorijām, viņu izmitināšanu un ēdināšanu. Atbildīgās amatpersonas pastāvīgi seko situācijai Daugavā Jēkabpils apkaimē. Apvienotās Civilās aizsardzības komisija vajadzības gadījumā ir gatava sanākt pusstundas laikā, lai lemtu par rīcību plūdu gadījumā.


Novadu ziņas