Latvijā reģistrēts lielākais zibens spērienu skaits pēdējos gados

Trešdien, sākot no diviem naktī, Latvijā reģistrēti aptuveni 20 000 zibens spērienu, un tā ir lielākā zibeņošanas intensitāte valstī pēdējo gadu laikā, liecina dati no portāla "LightningMaps.org".

Vispirms spēcīga zibeņošana sākās Saldus novada dienvidos un Zemgalē, vēlāk pērkona negaiss sasniedza Rīgu un lielu daļu Vidzemes, no rīta - arī Latgali.

Kurzemes lielākajā daļā, Vidzemes ziemeļrietumu novados un Latgales dienvidos zibens spērienu bija maz vai nemaz.

Pēdējais lielais pērkona negaiss plosījās 31.jūlija pēcpusdienā Latgalē, kad elektrisko izlāžu skaits sasniedza aptuveni piecus tūkstošus.

Iepriekšējā intensīvākā zibeņošana Latvijā bija pagājušā gada 26.jūnija vēlā vakarā un naktī uz 27.jūniju Zemgalē un Vidzemē, kad tika reģistrēti ap 15 000 zibens spērienu.

Lielākā daļa zibens spērienu bija mākoņos un samērā neliela daļa sasniedza zemi.

Nakts un rīta negaiss daudzviet atnesa spēcīgas lietusgāzes un vēja brāzmas, nokrišņu daudzums vietām pārsniedza 20 milimetru. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumu tīklā lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonā un Lubānā - attiecīgi 29 un 33 milimetri.

Ap astoņiem rītā Cesvainē krita lielgraudu krusa, redzams aculiecinieku publicētajā videomateriālā sociālajā tīklā "Twitter".

Desmitos rītā negaisa mākoņi atstājuši Latviju. Pastāv risks, ka dienā Latgali skars jauns negaiss, lielāka iespējamība būs pierobežas novados. Valsts lielākajā daļā trešdien vairs nav gaidāms pērkona negaiss, prognozē sinoptiķi.

Negaisa mākoņi veidojās uz robežas starp karstu gaisu dienvidos un vēsāku gaisu ziemeļrietumos. Pēdējās dienās daudzviet Eiropā plosījies pērkona negaiss, tostarp vēlā otrdienas vakarā Polijas ziemeļrietumu daļā krituši līdz sešiem centimetriem lieli krusas graudi, liecina Eiropas bīstamo laikapstākļu datubāzē publicētā informācija.

Novadu ziņas