LTV: Aizkraukle parādniekiem par bērnu ēdināšanu bērnudārzos draud ar tiesām

LTV varējām vērot TV "Spektrs" sagatavoto sižetu par problēmām Aizkraukles bērnudārzos — ne visi  vecāki godprātīgi samaksā par bērnu ēdināšanu.

Sižetu varat noskatīties šeit:

LTV rādītajā sižetā skan šāda informācija:

"Aizkraukles pašvaldība šogad nolēma aktīvāk cīnīties ar vecākiem, kuri ir parādā par bērnu ēdināšanu bērnudārzos, un pieļauj vēršanos tiesā, lai piedzītu parādus.

Aizkraukles novada saistošie noteikumi paredz, ja vecāki par ēdināšanu bērnudārzā nav norēķinājušies divus mēnešus, kā arī nav panākta vienošanās par parāda atmaksu, bērns var tikt atskaitīts no pirmsskolas izglītības iestādes. Līdz šim tik kardināli soļi gan nav sperti, bet šogad pašvaldība pieļauj tiesvedības par senajiem parādiem, kādu novadā esot gandrīz 130.    

Pašvaldības bērnudārzos vienīgais, par ko jāmaksā vecākiem, ir ēdināšana. No šī maksājuma gan ir atbrīvotas daudzbērnu, trūcīgās un maznodrošinātās ģimenes.

Aizkrauklē bērnu ēdināšana trīs reizes dienā, atkarībā no bērna vecuma, izmaksā aptuveni 35 eiro mēnesī. Pašvaldības apkopotā statistika liecina, ka 2017. gada nogalē par šo pakalpojumu nebija norēķinājušies gandrīz 11% vecāku.

Vairums esot tā saucamie kavētāji, bet netrūkstot arī ilgstošo parādnieku.

Bērnudārza ''Zīlīte'' vecāku padomes pārstāvis Vitālijs Kukuls pieļāva, ka ļaunprātīgu nemaksātāju ir maz, bet vairāk ir cilvēku, kas varbūt baidās paprasīt palīdzību.

“Es arī tādu aptauju taisīju un pamanīju, ka ir šķirtās ģimenes. Viens vecāks nemaksā, otram nav to līdzekļu, un tur varbūt tas parādiņš krājās,” sacīja Kukuls.

Gandrīz puse no kopējās parāda summas ir bērnudārzam ''Auseklītis''. Vadītāja Inta Darbiņa stāstīja, ka, kopš rēķinu nosūtīšana un apmaksa notiek elektroniski, dati par parādniekiem viņai nemaz neesot zināmi.

Turklāt viņa esot pret kardināliem lēmumiem, lai cietēji neizrādītos bērni, tomēr dažkārt vecāki to izmantojot ļaunprātīgi.

“Mēs mēģinām prasīt, lai tad, kad viņi dodas uz skolu, viņi uzrāda dokumentu, ka viņi visu ir nomaksājuši, bet ļoti daudzi arī neatnāk un to neizdara. Kā mēs zinām, atbildības līmenis sabiedrībā ir ļoti dažāds,” sacīja Darbiņa.

Pašvaldības saistošie noteikumi paredz - ja par ēdināšanu nav samaksāts divus mēnešus un nav panākta vienošanās par parāda atmaksas grafiku, bērnu var atskaitīt no bērnudārza. Savukārt parāda piedziņa tad jau notiek tiesas ceļā.

“Mūsu visi bērnudārzi ir reģistrēti kā pastāvīga iestāde, un iestāžu vadītāji ir atbildīgi arī par saimniecisko pusi, arī, lai visi samaksātu,” skaidroja Aizkraukles pašvaldības juriste Lilija Grundšteine.

Saistošie noteikumi pieņemti jau 2014. gadā, bet aktualizēti vien šogad, kad  kopējā parāda summa jau pārsniegusi 8000 eiro.

Turklāt gandrīz 130 parādnieku bērni jau uzsākuši skolas gaitas vai arī mainījuši dzīvesvietu.

“Te mēs esam sapratuši, ka varbūt abas puses, iestāde un pašvaldība, savā starpā nav operatīvi nostrādājušas kaut kādu jautājumu risināšanā,” atzina Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Einārs Zēbergs.

Noilgums šādam parādam iestājoties tikai pēc desmit gadiem, tāpēc, ja vecāki parādus nenomaksās, šoreiz tiesvedības, visticamāk, tikšot uzsāktas. Tomēr galvenais mērķis esot panākt, lai pakalpojums tiktu godprātīgi apmaksāts."

Novadu ziņas