Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mēs spējam ietekmēt ģimenes izvēli — dzīvot dabai draudzīgāk

Skrīveriete Agate Albekeite ir kaismīga zaļā dzīvesveida atbalstītāja. Jaunietes entuziasms, pārliecība un pašas sniegtais paraugs ir labākā reklāma. Lai nemulsina viņas jaunība, Agate ir zinoša un cerīga, ka, sperot mazus solīšus, sabiedrība mainīsies un rūpes par apkārtējo vidi kļūs par pašsaprotamu dzīvesveidu.

Bauda to, kas atbilst dzīves ideoloģijai
— Kā pievērsies zaļajam dzīvesveidam?

— Ar ekoloģiju aizrauties sāku brīdī, kad skola iestājās ekoskolas padomē. Arī iepriekš izrādīju interesi — piedalījos dabaszinību pulciņā, kur tika aktualizēti ekoloģijas jautājumi. Tie gan vairāk izpaudās ar eksperimentiem un jautrību. Pieteicos organizēt pasākumu “Rīcības nedēļa”, kas bija mans pagrieziena punkts. Līdz tam jautājumi par klimata pārmaiņām tika “glāstīti”, pasākums ļāva problēmu aktualizēt un pievērst tai padziļinātu uzmanību.
Agrāk izvairījos domāt par klimata pārmaiņām, “nostrādāja” latviešu mentalitāte — ja tu par to nerunā, tas neeksistē. Skolotāja stāstīja, ka pēc 50 gadiem beigsies nafta. Sapratu, ka tā nav tāla nākotne, to vēl pieredzēs mani vecāki, izjutīšu es. Tā būs problēma, kuru nāksies risināt, kādēļ to nedarīt jau tagad? Mums visapkārt ir plastmasa, tā ir visur. Mēs nesperam sākuma soļus, lai samazinātu izveidojušos atkarību no plastmasas. Ja beigsies nafta, mums nebūs gāzes un degvielas. Resursu izsīkums ir mūsu acu priekšā. Klimata pārmaiņas ir būtiska joma, to nedrīkst ignorēt. Es cenšos akcentēt arī atkritumu problēmu. To gan varēs atrisināt arī pēc 20 gadiem, bet par klimata pārmaiņām jādomā jau šodien. Domājot par šīm lielajām lietām, sāku aktīvāk iesaistīsies pasākumos, apmeklēt EKO forumus, runāt un aktualizēt šīs problēmas. Visu, ko apgūstu, cenšos izmantot savā ikdienā.
— Vai zaļāka dzīvesveida dēļ nācies arī no kaut kā atteikties?
— Grūtākais bija pateikt ģimenei, ka mums vajadzētu mainīt savu ikdienu un dzīvot ekoloģiskāk. Bērniem un jauniešiem rokās ir svarīgi groži, lai ietekmētu ģimenes izvēli. Vajag stāstīt un runāt, jo tieši vecāki iet uz veikalu un balso ar saviem maciņiem. Mēs to neapzināmies, bet mums pār vecākiem ir liels spēks. Ja teiksim, ka izvēle veikalā nav laba, tā nav veselīga un videi draudzīga, mūs sadzirdēs. Arī es centos šos mājienus maigi ieslidināt sarunās. Es skaidri tā arī nekad nepateicu, mana nostāja izpaudās ar vienkāršām sarunām un mājieniem. Mans tēvs ir visai skeptisks, taču ir jomas, kurās man izdevies viņu pārliecināt. Mamma iesaistās arvien aktīvāk. Galvenais — ģimenē atrast vismaz vienu sabiedroto, vēlams kādu no vecākiem. Standarta latviešu ģimenē ir četri cilvēki, tātad divu atbalsts jau ir puse no panākuma.
Bieži esmu Rīgā. Reizēm kaut ko sakārojas, teiksim, silto dzērienu, bet man nav līdzi vairākkārt lietojamās krūzes. Tad es savu gribēšanu nolieku malā — tā nav nepieciešamība. Tas nav grūti, tomēr jāspēj pateikt “nē”, ko gribas, bet nevajag.
Esmu veģetāriete. Nereti gadās būt viesībās, kur bez gaļas ir tikai viens ēdiens. Mana pārliecība ir stingra, nepārdzīvoju un baudu to, kas atbilst manai dzīves ideoloģijai.

Zivīm nav, ko elpot
— Veģetārisms ir tava zaļā dzīvesveida izpausme?

— Pirms četriem gadiem vēl biju pārliecināta, ka gaļai jābūt cilvēka uzturā. Divu gadu laikā uzzināju daudz, un manas domas mainījās. Cilvēkiem ikdienā nav tik daudz resursu, lai uzzinātu lietu patieso izcelsmi. Gaļa patiesībā atstāj lielu ietekmi uz vidi. Līdz šim veģetārismam cilvēki pievērsās humanitāru iemeslu dēļ, tagad arvien vairāk ir tādu, kas atsakās no gaļas vides ietekmes dēļ. Latvijā lielas platības aizņem graudu, sojas pupiņu un citu augu labības lauki. Labību pārstrādā un izmanto lopbarībai. Šajā procesā rodas lielākais piesārņojums videi. Zemes apstrādes procesā tiek izmantoti pesticīdi un mēslojums. Notiek eitrofikācija, mēslojums ar gruntsūdeņiem nonāk ūdenstilpēs. Tās aizaug, rodas skābeklis, augi pūst, to pastrādājot. Rodas CO2, veidojas mirušās zonas. Zivīm nav, ko elpot. Lai gan pesticīdus pazīstam un lietojam 30 gadus, jau tagad ir zināms, ka tie ir kaitīgi. Lietojot pesticīdus, tiek iznīdēta daba, kukaiņi. Kaitīgā ietekme neatsver pesticīdu pozitīvo ietekmi uz ražu. Liellopi, govis izdala metānu, kas ir 25 reizes spēcīgāka siltumnīcas efekta gāze nekā CO2. Latvijā uz vienu kilogramu gaļas tiek ievests viens kilograms sojas. Principā mēs varētu apēst to, kas tiek izaudzēts Latvijā, un iztikt bez starpsoļa. Gaļa ir liels vides faktors, daudzi tam nepiekrīt, bet vēl lielāka daļa procesu neizprot. Šeit nav runa par pāris govīm kūtī, kas pārtiek no zāles. Runa ir par intensīvo lauksaimniecību un lopkopību.
— Esi saskārusies ar citādāk domājošo konfrontāciju?
— Šādas situācijas rodas, cenšos tajās neieslīgt. Mans mērķis ir izglītot, taču reizēm sarunu biedrs mani nedzird un uzbrūk ar savu viedokli. Ir tādi, kuru uzskati nesaskan ar maniem, viņi man cenšas pierādīt “savu taisnību”. Es zinu faktus, kurus sarunu biedrs nezina, ar pieņēmumiem un stereotipiem manu domāšanu neizmainīt. Izteiktāk Latvijā pretēju nostāju pauž vecāka gadagājuma cilvēki. Salīdzinājumā ar padomju laikiem seniori var atļauties daudz vairāk. Aizejot uz veikalu, viņi produktus iegādājas plastmasas iepakojumos, pagātnē palikusi iešana ar savu trauciņu uz veikalu un stāvēšana rindā. Viņiem šī ir paradīze! Viņi nevēlas kāpt ārā no komforta zonas.
Bezatkritumu dzīvesveids un cīņa ar klimata pārmaiņām vairs nav “gribu, negribu jautājums”, drīz mums visiem tas būs jādara. Tas skars arī uzņēmējus. Šobrīd divas trešdaļas Latvijas uzņēmēju nav domājuši par vides ietekmi. Šīm problēmām vajag pievērsties, kamēr tā vēl ir opcija, nevis obligāta prasība.

Apēdam plastmasu kredītkartes lielumā
— Rīgā veiksmīgi darbojas vairāki bezatkritumu veikali. Vai mūspusē pret ekoloģisku iepirkšanos vēl ir aizspriedumi?
— Sabiedrības paradumi balstās uz konservatīvismu un ieradumiem. Izmantot līdzpaņemtos traukus dažiem šķiet nehigiēniski. Veselīgāk būtu produkciju likt stikla burkā nekā veikala plastmasas iepakojumā, kas izdala kaitīgās vielas, pēc tam tās nonāk jūrā un iesūcas augsnē. Problēmas sakne ir cilvēku neizglītotība, svarīgu faktu nezināšana. Plastmasa ir kaitīga, un tā nesadalās. Tā izjūk sīkos gabaliņos, taču pastāv eksistēt. Tā ir sālī, ūdenī, mums visapkārt. Ir aprēķināts, ka cilvēks gada laikā apēd piecus gramus — kredītkartes lieluma — plastmasu. Plastmasai esot ūdenī, tā nonāk arī zivīs. Tās lietojot uzturā, mēs arī uzņemam plastmasu. Daudzi nezina par mikroplastmasu, ko pievieno kosmētikas produktiem, piemēram, šampūniem, lai tas veidotu produkta daudzumu un nebūtu nepieciešams izmantot dārgākas sastāvdaļas. Mikroplastmasa ir pārāk maza, lai to aizturētu filtri. Tā nonāk ūdenī, to apēd planktoni, planktonus apēd zivis. Tādā veidā plastmasa veic apli un nonāk mūsu šķīvjos.
 Ikdienā novēroju, ka arvien vairāk cilvēku pozitīvāk uztver vairākkārt lietojamos un ekoloģiskos iesaiņojumus. Pārdevējas priecājas, redzot, ka pircējs ieradies ar savu iepakojumu.
 Runājot par iespējām pirkt savā iesaiņojumā. Facebook.com grupā “Zero Waste Latvija” ir izveidota karte, kurā atzīmētas vietas, kurās var iegādāties sveramo produkciju savā iepakojumā. Lai gan mūsu pusē nav bezatkritumu veikala, iepirkties var arī bez videi kaitīga iepakojuma. Apmeklējot Skrīveru veikalu “Top”, augļus un dārzeņus lieku paštaisītos maisiņos. Tas attiecas arī uz citu sveramo produkciju. Ja pieklājīgi palūgs, tad pārdevējas ar prieku izmantos klienta atnesto trauku. Tas ir ieguvums arī veikalam, jo tiek ekonomēts uz plastmasas maisiņiem un iesaiņojumiem, ko veikals pērk.
Pirms dažiem gadiem, kad uzzināju, kas ir bezatkritumu veikali, Latvijā to vēl nebija. Pirms gada Rīgā tika atvērts pirmais, tagad Latvijā ir vairāk nekā pieci bezatkritumu veikali. Vairums Rīgā, daži ārpus tās. Tas ir lieliski! Cilvēkiem šie veikali patīk, un viņi labprāt dod priekšroku dabai saudzīgākiem produktiem un iespējai iepirkties, neradot liekus atkritumus. Tas veicina ekonomisko izaugsmi, lai gan tā neiet kopā ar ekoloģiju. Ekoloģija māca iet uz apli, ekonomika grib, lai viss iet uz augšu. Bezgalīga izaugsme pasaulē ar galīgiem resursiem nav iespējama.
Runājot par higiēnu. Pārtikas un veterinārais dienests pirms pāris gadiem publiskoja paziņojumu, ka veikalos ir atļauts svērt produkciju līdzatnestajos trauciņos. Tas nav aizliegts un ir pat ieteicams.
— Kādi ir ieguvumi, dzīvojot ekoloģiski?
— Pozitīvisms! Katru dienu tiek darīts labs darbs, tas liek justies labi un patīkami. Tiek atrasti jauni domubiedri.
Bezatkritumu dzīvesveids ļauj ieekonomēt naudu. Tiek meklētas vienkāršākas alternatīvas. Veikalā nopērkams zemesriekstu sviests burciņā. Tajā pašā laikā var nopirkt sveramos zemesriekstus, mājās sagrauzdēt, samalt, pievienot eļļu, un zemesriekstu sviests ir gatavs. Gatavojot pašam, nerodas atkritumi un tas izmaksā trīs reizes lētāk. Procesam ir pievienotā vērtība — kopā pavadīts laiks, jauna pieredze un saiknes stiprināšana, jo šādas lietas daru kopā ar māsu un brāli. Bezatkritumu dzīvesveids iet kopsolī ar minimālismu — mazāk ir vairāk. Lai būtu laimīgi, mums nevajag daudz mantu. Mēs uzkrājam daudz lieku lietu, tādēļ vēlams ik pa laikam tās pārskatīt un atsijāt nevajadzīgo. Dažiem traucē padomju laiku domāšana — gan jau kādreiz noderēs. Bezatkritumu dzīvesveids māca nevis izmest, bet atrast lietām jaunas mājas. 

Novadu ziņas