Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Nereta Latvijas pirmās brīvvalsts laikā

“Staburaga” rīcībā nonāca vēsturnieka, arheologa, skolotāja, pasniedzēja, publicista un politiķa Andra Tomašūna arhīvā esošās fotoliecības par Neretu. Apvienojumā ar biedrības “Upmales mantinieki” izdoto un neretietes Lidijas Ozoliņas izveidoto grāmatu “Neretas novada literātu spēka vārdi” tapis neliels fotostāsts. Grāmatā izmantoti ieraksti no novadnieka Pētera Lodziņa pierakstītās hronikas.

Grāmatā “Neretas novada literātu spēka vārdi” stāstīts arī par lieliem plūdiem — vēl lielākiem nekā šogad Latvijā. 1928. un 1932. gads ir plūdu gads. Nemitīgā lietus dēļ noplūst ziemāju un vasarāju sējumi. Izmirkst pļavas un ganības. Trūkst sēklas un lopbarības. Valdība izsniedz sēklu un lopbarību, dod žeperus jeb zārdu kokus, lapu un skuju kokus grīdām no valsts mežiem. Ziemā papildu peļņu var gūt, izvedot materiālus un piegādājot granti ceļu stiprināšanai. Lidija Ozoliņa stāsta, ka šajos gados Nereta nebūt nebija tāda kā mūsdienās. Centrā bija vien baznīca, krogs, pagastmāja, dzelzceļa stacija un dažas citas, bet pārējās ēkas apkārtnē bija viensētas.

Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

20171021-1214-latvijai100.jpg

Novadu ziņas