Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Neretas novadā iedzīvotāji stieg neizbraucamos grants ceļa dubļos (LTV sižets)

Iedzīvotāji, kurus šķīdonī sliktie ceļa apstākļi burtiski iesprosto mājās, dusmojas par veltīgu nodokļu maksāšanu un nezina, kur meklēt palīdzību. Kad LTV filmēšanas grupa otrdienas pēcpusdienā jau bija atgriezusies no dubļos stiegošajiem Mazzalves pagasta ceļiem, redakcijā atskanēja izmisis zvans arī no netālu esošā Valles pagasta. Tikmēr ''Latvijas Valsts ceļi'' norāda, ka būtiski uzlabojumi nākotnē nav sagaidāmi, jo sarūk iedzīvotāju skaits.

Posmos, kur šķīdonis ceļu pārvērtis mīkstā putrā, apstāties nedrīkst. Un jācer, ka nenāksies sastapties ar pretī braucošu auto. Pēc uzrūgušā posma izbraukšanas Neretas novadā gandrīz katrs gatavs piestāt malā un raudzīt, kā šo pašu posmu izdevies pievarēt citiem braucējiem. Vajadzības gadījumā jāzina arī tas, kur meklēt traktoru.

“Atpakaļ viņš tāpat netiks. Jāatstāj pie asfalta mašīna, jāiet kājām. Es ceru [tikt atpakaļ]. Varbūt, ka tikšu. Ja ne, būs ar traktoru jāvelk. Citas izejas nav,” saka Neretas novada iedzīvotājs Jānis Baltacis.

Neretas novadā ceļi ar katru dienu kļūst arvien grūtāk izbraucami, un daudzi iedzīvotāji vairs nemēģina doties ārā no mājām ar auto. Ceļā, kas pieder valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts ceļi”, pat grimst kājas.

“Autobuss vēl pēdējiem spēkiem velkas cauri, bet es ar savu vieglo mašīnu nemaz nemēģinu, jo es zinu, ka es pēc tam to nevarēšu salabot,” saka Neretas novada iedzīvotāja Nata Kaktiņa-Vitkovska.

Nata uz iepriekš sarunāto interviju nāk kājām, velosipēds noder tikai īsos ceļa posmos. Skolas autobuss te vēl braucot, taču savu auto viņa vairs nav gatava lauzt. Lai, gatavojoties konkursam, tiktu uz nodarbībām mūzikas skolā blakus novadā, divi viņas vecākie bērni vairākas diennaktis neieradās mājās.

“Tā kā viņiem bija trīs dienas jānokļūst mūzikas skolā, un to es nevarēju nodrošināt, tādēļ visu šo laiku viņi palika pa nakti gan pie draugiem, gan arī pie skolotājas, lai varētu vienkārši izpildīt to, kas viņiem jāizdara,” stāsta novada iedzīvotāja.

Mazzalves pagasta pārvaldes vadītāja Zeltīte Odiņa stāsta – kādreiz šķīdoņa laikā bērni uz skolu vesti ar traktoriem. Taču arī tagad grūti izbraucamie ceļi nav kļuvuši par iemeslu skolas kavējumiem, jo skolas autobuss tiek nodrošināts. Ne valstij, ne pašvaldībai nav līdzekļu būtiskiem ieguldījumiem ceļu infrastruktūrā.

“Šis ir viens no tiem gadiem, kad bija ilgi kailsals. Tas nozīmē, ka zeme sasala ļoti dziļi, un arī uz šo brīdi tā nav atkususi pilnībā. Un tad šī žūšana ir daudz lēnāka,” skaidro Odiņa.

Pašlaik vietām notiek ceļu rūgšana jeb dziļā atkušana. “Latvijas Valsts ceļi” norāda, ka šajā laikā nav iespējams veikt grants ceļu uzturēšanas darbus, jo smagā tehnika tos var vēl vairāk sabojāt. “Ir bieži problēmas tieši kādos īsos, lokālos posmos, un tajos gadījumos ir iespējams, vēl negaidot, kamēr tas viss ceļš apžūs, veikt šos avārijas darbus. Jā, uzvest šķembas un granti, nodrošinot caurbraucamību,” skaidro uzņēmuma preses pārstāve Anna Kononova.

“Latvijas Valsts ceļi” stāsta – Kurzemē ceļi lielākoties esot jau apžuvuši, Vidzemē vēl sasaluši, bet Latgalē un Zemgalē izmirkuši. Pašlaik satiksme slēgta piecos valsts autoceļu posmos, bet 935 posmos ieviesti transportlīdzekļu masas ierobežojumi.

LTV sižetu varat noskatīties šeit:


Novadu ziņas