Jāņa Jaunsudrabiņa godam — divas grāmatas

Rakstnieka un mākslinieka, latviešu literatūras klasiķa Jāņa Jaunsudrabiņa 140 gadu jubilejas pasākumā Neretā, muzejā “Riekstiņos”, kam šogad arī 50. gadskārta, pulcējās gan novadnieki, gan viņa talanta cienītāji, lai būtu kopā un  svinētu arī divu grāmatu atvēršanas svētkus —  Lūcijas Ķuzānes “Saule mūžam mana” un muzeja izveidotās Jāņa Jaunsudrabiņa dzejoļu grāmatas  “Daugava”.

Jāņa Jaunsudrabiņa 140 gadu jubilejas pasākums sākās ar piemiņas brīdi Ķišku kapsētā, kur ir rakstnieka un viņa dzimtas atdusas vieta. Savukārt muzejā “Riekstiņi” notika grāmatu atvēršanas svētki un muzikāli priekšnesumi, par ko rūpējās Skaistkalnes pūtēju orķestris, kā arī pašdarbības kolektīvi no Neretas, Pļaviņām, Kokneses un Rīgas.

Kāpēc šodien būtu jāpiemin Jānis Jaunsudrabiņš? Kāpēc viņš nav aizmirsts, joprojām aktuāls? Novadpētniece Lūcija Ķuzāne atbild uz šo jautājumu: “Tas tāpēc, ka viņš nerakstīja elitei, smalkām aprindām, bet rakstīja tautai. Tam tautas slānim, no kura pats bija nācis. Sižetus darbiem viņš smēla tautā un aprakstīja gan to, kas verd tautas dvēselē, gan arī to, kas ir viņā pašā. Šie divi avoti ir mūžīgi, jo cilvēka daba nemainās un tauta nes sevī tās īpašības, kuras ir mūsu senčos. Kas būtu Nereta bez Jaunsudrabiņa?” Un pati atbild: “Nekas! Jaunsudrabiņš iedevis Neretai spožumu un vārdu, ar kuru tā iziet tautiņās Latvijā un ārpus tās. Kas būtu pats Jaunsudrabiņš bez Neretas? “Baltās grāmatas” sižeti tapuši “Riekstiņos”, “Zaļās grāmatas” — “Galašiņās”, “Šausmānos”, “Āriņās”, bet romāns “Nauda”, kur daļa darbības risinās Rīgā, ir saistīts ar Neretu un tās ainavu. Lūk, jums atbilde!”

Visu rakstu lasiet laikraksta "Staburags" 29. augusta numurā.

Neretas novadā