Meža vidū dārzeņi aug griezdamies

Augusts ir ražas, konservu laiks. Arī Neretas novada Zalves pagastā, Mārītes un Valda Armaņu mājās “Robežnieki”. Pirmajā gurķu skābēšanas tūrē muciņās likti ap diviem simtiem kilogramu.

Nomaļā vietā, uz kuru pat īsti neved ceļš, Armaņi dzīvo, cepuri kuldami, — vienu pēc otras ceļ siltumnīcas, audzē gandrīz visu, ko no mātes zemes var izaudzēt. Sev patur un citiem dod. Āgenskalna tirgū Rīgā jāmeklē skaļākā kundze un uzraksts “Nereta” aiz viņas muguras. Tā ir Mārīte un viņas stends. Poļu saknes, uzņēmība, dāsnums — tās būs viņas pamanāmākās īpašības. Ierodos “Robežniekos” un jūtos gaidīts. Dzeram “kūdru” bez cukura, ēdu smalkmaizītes.

Māju iegādājušies pirms aptuveni divdesmit gadiem. Mārīte ir no Ķekavas, augusi desmit bērnu ģimenē un trīs gadu vecumā nonākusi pie audžumātes, dzīvojusi Rīgā. Valdis ir “tīrs” rīdzinieks no Zasulauka. Mārīte vēl pirms skolas sola likta pie darbiem siltumnīcā Upesciemā.

Saimniecībā aug no visa pa druskai, kā eksperimentam: krūmmellenes, baklažāni, paprika un abu krustojums — baklažānpaprika — tumša, gandrīz melna. Lielākoties zem plēves audzē tomātus un gurķus. Pavasarī siltumnīcas pārtop par stādaudzētavām.

Visu rakstu lasiet laikraksta "Staburags" 18. augusta numurā.

Neretas novadā