Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pļaviņās novērots neparastais Saules halo

"Ļoti retu un neparastu parādību Pļaviņās novērojis "Delfi" aculiecinieks Markuss, kurš iemūžinājis Saules halo," raksta Delfi.lv.

Viņš stāsta, ka to pamanījis svētdien, 4. decembrī.

"Ap pulksten 10:30 pie Aiviekstes upes novēroju Saules halo," stāsta foto autors.

Portālā meteolapa.lv rakstīts, ka ikdienā mēs sastopamies ar dažādām optiskajām parādībām, tomēr visbiežākās ir tieši halo parādības. Halo latviski mēdz dēvēt par Saules dārzu, viltus Saulēm, retāk par apdārzu. Halo ir loki, apļi, vai arkas ap gaismas objektu, bieži tie ir krāsaini. Vairums cilvēku ir redzējuši halo vienu, varbūt vairākas reizes. Patiesībā šī parādība ir novērojama bieži (biežāk kā varavīksnes!), piemēram, 22 grādu halo(1) ir redzams vidēji 100 dienas gadā, bet parhēlijs(2) – vidēji 73 reizes gadā. Nereti vairāki halo veidi ir redzami vienlaikus.

"Visi halo veidi veidojas, gaismas stariem lūstot un atstarojoties sīkos ledus kristālos, kuri atrodas mākoņos 9 - 12 km augstumā. Jāpiebilst, ka gaismas objekts var būt gan Saule, gan Mēness, gan ielas laternas. Neparastākie ledus kristālu veidotāji ir slēpošanas trasēs esošie sniega lielgabali! Spalvu – slāņu (Cirrostratus) un spalvu (Cirrus) ir divi galvenie mākoņu veidi, kuros sastopami piemērotas formas kristāliņi. Reizēm aukstā laikā šādi kristāliņi veidojas tuvu zemei un gaismā izskatās kā mirdzoši dārgakmeņi, šo efektu mēdz dēvēt par „dimanta putekļiem” (diamond dust). Krītošas sniega pārslas var veidot halo, ko sauc par gaismas stabu jeb pīlāru (3). Tas ir vienīgais veids, ko tās rada, jo to optiskās īpašības ir pārāk nepiemērotas," rakstīts vietnē meteolapa.lv.

"Halo spožums ir atkarīgs no ledus kristāla optiskās kvalitātes, izmēra un kristāla leņķa. Kristāli, kas veido halo, ir 0,01 – 1 mm lieli. Vispiemērotākais izmērs ir aptuveni 0,1 mm. Tipiskākie kristālu veidi, kas veido halo, ir plakani sešstūraini, sešstūraini kolonnas veida un piramīdas veida. Pēc halo veida ir iespējams noteikt, kādas formas kristāli ir mākoņos," skaidrots vietnē meteolapa.lv. Tur ir arī lasāms vēl sīkāks, detalizētāks skaidrojums par halo veidošanos.

Novadu ziņas