Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Slimnīcu vadītāji: Piesaistīt speciālistus Dobelei un Aizkrauklei traucē Rīgas tuvums

 Piesaistīt jaunus speciālistus darbam Zemgales ārstniecības iestādēm traucē Rīgas tuvumus, aģentūrai LETA atzīst Dobeles un Aizkraukles slimnīcu vadītāji. Taču Aizkraukles slimnīcas valdes priekšsēdētāja Dzintra Krišjāne galvaspilsētu saredz arī kā iespēju.

"Ceru, ka Rīgas tuvums nospēlēs savu lomu un jaunie speciālisti varēs apvienot darbu gan Rīgā, gan pie mums," Krišjāne atzinīgi vērtē valdības apstiprinātās Veselības ministrijas sagatavotās un daudz diskusiju izraisījušās izmaiņas rezidentu sadales un finansēšanas noteikumos, kas paredzētas, lai jaunos ārstus aktīvāk virzītu strādāt reģionos un valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs.

Taču viņa nenoliedz, ka daudzi jaunie speciālisti, kas dzīvo Aizkrauklē vai apkārtnē, var izvēlēties arī darbu galvaspilsētā.

Pašlaik slimnīcā trūkst vairāku speciālistu, piemēram, nepieciešams kardiologs, ginekologs. "Mums kopš 2009.gada nav neviena jauna ārsta," atzīst Aizkraukles slimnīcas vadītāja.

Arī SIA "Dobeles un apkārtnes slimnīca" valdes priekšsēdētājs Juris Bogužs ir pārliecināts, ka jaunie speciālisti, kuru dzimtā vieta ir Dobeles novads, drīzāk izvēlēsies strādāt Rīgā.

"Vai noteikumi kaut ko mainīs? Laiks rādīs. Neredzu problēmu, kāpēc lai jaunie nevarētu nostrādāt noteikto laiku Latvijā, jo arī agrāk šāda sistēma pastāvēja. Tagad gan jaunajiem ir cits domāšanas veids," atzīst Bogužs.

Arī viņa vadītajā ārstniecības iestādē ir nepieciešami darbinieki - gan vidējā līmeņa personāls, gan ārsti.

Kā ziņots, turpmāk gadījumos, kad pretendentiem uz rezidentūru būs vienādi sasniegumi pamatstudiju mācību procesā un līdzvērtīgi rezultāti, prioritārā kārtībā no valsts budžeta līdzekļiem finansētās rezidentūras vietās uzņem tos rezidentūras pretendentus, kuri noslēguši vienošanos ar ārstniecības iestādi vai pašvaldību ārpus Rīgas. Iepriekš gan VM vēlējās, ka līgums ar reģionālo slimnīcu kalpotu par galveno prioritāti, uzņemot pretendentus rezidentūrā.

Tāpat noteikumi paredz, ka personām, kuru apmācība rezidentūrā tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, pēc rezidentūras beigšanas turpmākie trīs gadi jāstrādā iegūtajā ārstniecības specialitātē Latvijas teritorijā ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā vai Slimību profilakses un kontroles centrā.

Ja šie nosacījumi netiks pildīti, par rezidentūru samaksātos valsts ieguldītos līdzekļus nāksies atmaksāt. Jau tagad šāda norma attiecas uz rezidentiem, kas par valsts līdzekļiem sākuši rezidentūru līdz 2011.gada 30.augustam.

Novadu ziņas