Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ugunsdzēsēji glābēji ik dienu palīdz vairākiem dzīvniekiem

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ugunsdzēsēji glābēji ik dienas ne tikai dzēš ugunsgrēkus un glābj cilvēkus, bet arī steidzas palīgā vairākiem bezpalīdzīgā stāvoklī  nonākušiem dzīvniekiem. Šodien, 4. oktobrī, tiek atzīmēta Pasaules dzīvnieku aizsardzības diena.

Līdz šī gada oktobra sākumam ugunsdzēsēji glābēji veikuši jau vairāk nekā 5500 glābšanas darbus, kur katrs septītais jeb 743 izsaukumi saistīti ar dzīvnieku glābšanu. Salīdzinot ar pagājušā gada tāda paša laika periodu, dzīvnieku glābšanas skaits nav būtiski mainījies — 2017.gadā tie bija 735 glābšanas darbi. Ugunsdzēsēji glābēji steidzas palīgā vidēji diviem — trijiem dzīvniekiem dienā. Statistika liecina, ka visbiežāk ugunsdzēsēji glābēji palīdzējuši bezpalīdzīgā situācijā nonākušiem mājdzīvniekiem — 423 gadījumos, savukārt 286 gadījumos savvaļas dzīvniekiem un putniem, bet 34 gadījumos palīdzība bija nepieciešama mājputniem un mājlopiem.

Ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir nepieciešama gan laukos, gan arī pilsētās mītošajiem dzīvniekiem — šogad 315 gadījumos glābēji steigušies palīgā dzīvniekiem novados, 251 gadījumā — dzīvniekiem Rīgā, bet 177 gadījumos devušies uz citām vietām. Pilsētās iedzīvotājiem bažas rada ne tikai mājdzīvnieki, bet arī ieklīdušie meža dzīvnieki, piemēram, čūskas.

Visbiežāk dažādās nelaimēs nokļūst tieši kaķi — teju puse no dzīvnieku glābšanas darbiem ir satīti ar kaķiem,  un šogad jau 356 reizes glābēji devās palīgā kaķiem, kuri uzrāpās kokā, bet saviem spēkiem nespēja tikt lejā, ielīda caurulēs vai arī iekrita ventilācijas šahtās un akās. Nākamie, kam visbiežāk nepieciešama palīdzība, ir putni — 154 gadījumos baloži, bezdelīgas, dzeguzes, gārņi, kaijas, kovārņi, kraukļi, pīles, stārķi, strazdi, vanagi, vārnas, zīlītes un citi putni bija nokļuvuši nelaimē, piemēram, ielidojot ventilācijas šahtā un nespējot izkļūt laukā, sapinoties makšķernieku auklās. Bieži arī ir izsaukumi uz glābšanas darbiem, kuros palīdzība bija nepieciešama suņiem, kopumā 65 reizes, kā arī šogad 52 reizes glābēji steidzās glābt čūskas, kuras atradās dzīvojamās ēkās un to pagalmos.

Lauku reģionos bieži ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir nepieciešama tieši meža dzīvniekiem vai lieliem mājlopiem, kuri, piemēram, ir iestiguši dubļos, iekrituši akās vai vircas bedrēs. Nereti bez apkārtējo cilvēku palīdzības nebūtu iespējams izglābt mājlopus, kas iekrituši akās vai bedrēs — tieši apkārtējo cilvēku piesaistītā traktortehnika ir sekmējusi dzīvnieku ātru izglābšanu.

Ne visos gadījumos, steidzoties palīgā nelaimē nokļuvušam dzīvniekam, šo palīdzību arī izdodas un ir iespējams sniegt, jo, piemēram, gadās, ka cilvēks, kurš izsaucis glābējus, iebilst cauruma izsišanai sienā, lai atbrīvotu aiz tā iesprūdušu putnu. Šādos gadījumos ugunsdzēsēji glābēji palīdzēt dzīvniekiem nevar.

Novadu ziņas