Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vieni no tipiskākajiem kūlas dedzinātājiem ir vidēja vecuma cilvēki un seniori

Tiklīdz pirmā sniega sega ir nokususi un laiks kļūst nedaudz siltāks un sausāks, tā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ik dienu steidzas uz kūlas ugunsgrēku dzēšanu. Šogad dzēsti jau 148 kūlas ugunsgrēki ar degšanas platību vairāk nekā 200 hektāri!

Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku attieksmes un apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku sezona nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav bijis lietus un ir vēss vai silts, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka, bet kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug.

Ik pavasari daļa iedzīvotāju cenšas apkopt savas nesakoptās teritorijas – daļa aizdedzina neapkoptās platības ļaunprātīgi, daļu nodedzina bērni vai pusaudži, spēlējoties vai apzināti dedzinot pērno zāli, bet daļa no kūlas ugunsgrēkiem izceļas no nepieskatītiem ugunskuriem vai arī nevērīgi izmestiem izsmēķiem.

Izvērtējot kūlas ugunsgrēku gadījumus, var secināt, ka vieni no tipiskākajiem kūlas dedzinātājiem ir vidēja vecuma cilvēki un seniori, kas jau gadu desmitiem tādā veidā ir „apkopuši” savu īpašumu. Šie iedzīvotāji neapzinās, cik bīstama ir kūlas dedzināšana – tā ir nekontrolējama, jo liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām, kā arī nodara būtisku kaitējumu dabai, jo iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus, sīkdzīvniekus un putnu ligzdas.

2017.gadā valstī reģistrēti 2296 kūlas ugunsgrēki, kuru rezultātā iznīcinātas 16 ēkas un transportlīdzekļi, bet viens cilvēks cietis. Kūlas dedzināšanas rezultātā 2017.gadā izdega 1648 hektāri Latvijas teritorijas, kas ir par 49% mazāk nekā 2016.gadā, kad izdega nesakoptās teritorijas 3232 hektāru platībā.

2017.gadā no republikas pilsētām visvairāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Daugavpils pilsētā – 172 un Rīgā, kur dzēsts 171 šāds ugunsgrēks. Savukārt platības ziņa lielākās teritorijas izdegušas Daugavpilī – 177 hektāri un Jēkabpilī – 91 hektārs. Vismazākais kūlas ugunsgrēku skaits un izdegusī platība, līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2017.gadā bija Valmierā.

Lai gan šķiet, ka kūlas dedzināšana ir visas Latvijas problēma, tomēr ik gadu ir novadi, kuros nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks! Pagājušogad savas teritorijas bez kūlas dedzināšanas sakopuši Jaunpils, Lubānas, Mālpils, Raunas, Tērvetes un Vārkavas novadi! Savukārt Dobeles novadā reģistrēti visvairāk – 92 kūlas ugunsgrēki, Daugavpils novadā – 87 un Gulbenes novadā – 74.

Kopējā statistika par kūlas ugunsgrēkiem Latvijā ir pieejama šeit: http://www.vugd.gov.lv/files/textdoc/stat/Kulas%20ugunsgreku%20skaits.pdf

Novadu ziņas