Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Zalves bijušās skolas vienīgā cerība — miljonārs, kurš investētu savus līdzekļus

Īstenojot skolu tīkla optimizāciju, pašvaldības Izglītības un zinātnes ministrijā  2009. gadā bija pieteikušas 52 skolu slēgšanu, tostarp arī Zalvē. Tolaik pagastā bija 800 iedzīvotāju, bet Zalves pamatskolā mācījās 46 bērni un strādāja 12 skolotāji. Nākamā gada vasarā apritēs desmit gadi, kopš Zalves pamatskola, kādreizējā Lielzalves muiža, lemta iznīcībai — Neretas novada pašvaldība teju desmit gadu laikā nav radusi iespēju tās otrajai dzīvei. Ēka neapkurināta, ar tekošu jumtu pašā Zalves pagasta centrā, lēnām, visu acu priekšā iet bojā. Neretas novadā nu slēgtas jau trīs skolas un arī Sproģu un Pilskalnes pamatskolas liktenis joprojām ir neskaidrs.

Situāciju skaidro Aivars Miezītis, Mazzalves pamatskolas direktors, novada domes deputāts
— Šo bijušo skolas ēku specifika, to ģeogrāfiskais izvietojums, vide, kurā atrodas ēkas, tehniskais stāvoklis, īpaši, ja runā par bijušo Zalves pamatskolu, ir faktori, kuri diemžēl neveicina ārējā attīstītāja piesaisti. Iespējams, tieši šo iemeslu dēļ pašvaldības vairākkārtējie centieni rast šo ēku attīstītājus ir bijuši neveiksmīgi.

Šādu ēku kā Zalves pamatskola Latvijā kļūst ar katru gadu arvien vairāk, bet katrs uzņēmējs rēķina, cik kas maksās, pēc cik ilga laika ieguldīto naudu varēs atpelnīt. Jāapzinās, ka ne Zalves, ne Pilskalnes pagasts neatrodas līdzās jūrai vai ekonomiski aktīvam centram, lai tā būtu uzņēmējdarbībai pievilcīga vide. Ir meklētas šo bijušo skolu ēku izmantošanas iespējas, taču bez panākumiem.
Par Zalves pamatskolas ēkas tālāko attīstību un redzējumu ir bijuši vairāki priekšlikumi, ir bijuši arī vairāki piedāvājumi pārdot ēku izsolē. Esmu bijis vairākkārt Zalves pamatskolā, arī kopā ar deputātiem to apskatījām, un tās tehniskais stāvoklis jau tolaik bija dramatisks, jāapzinās, ka vajadzīgi astronomiski līdzekļi tās restaurācijai. Mēs aktīvi esam mēģinājuši darboties, lai tur ierīkotu sociālās aprūpes centru, esam bijuši atvērti arī turīgiem cilvēkiem, ja tie izrādītu interesi ēkā investēt, bet acīmredzot ēka pārāk smagā situācijā bija jau tad, kad tajā vēl atradās skola. Jāatzīst, ka pēdējā laikā šis jautājums pašvaldībā nav aktualizēts, rokas ir nolaidušās.
Par Sproģu pamatskolu nepārtraukti tiek spriests, viens no risinājumiem — ēkā ierīkot Neretas sociālās aprūpes centra filiāli, jo Neretā telpas ir šauras, mazas, tās nav īsti piemērotas iemītnieku vajadzībām. Apspriežam arī iespēju, ka Sproģu skolā varētu atvēlēt telpas nakšņošanai tālbraucējiem vai ierīkot sociālos dzīvokļus, bet atkal vajadzīga ievērojama naudas summa, lai pārbūvētu skolas telpas. Arī informācija par  Zalves pagasta pārvaldes vadītājas Dzintras Noreikas redzējumu mums ir, bet jautājums, kur ņemt simtiem tūkstošu, lai šo bijušo skolas ēku transformētu par dzīvokļiem?

Interesanti

◆ Līdz mūsdienām saglabājusies 1676. gadā celtā Lielzalves muižas ēka, kas piederējusi baronam Korfam, kurš ir bijis arī Rundāles pils īpašnieks. 1922. gadā muižas ēka nodota skolas rīcībā, ko vēl līdz 2009. gadam apsaimniekoja Zalves pamatskola. Ap to savulaik izveidots parks 2,4 hektāru platībā, no kura pašlaik saglabājusies neliela daļa.
◆ Skola Zalvē darbojusies jau pirms 1793. gada, tolaik skolotāja amatu pildīja ķesteris, kuru algoja muiža. Viņam bija jāizglīto 12 bērni, kas skolā mācījās divus gadus. Pirmajos gados skolēnu skaits bija neliels, jo tikai retais zalvietis domājis par savu dēlu izglītošanu, par meitenēm nemaz nerunājot. Ap 1830. gadu audzēkņu jau bijis vairāk, bet tie galvenokārt bijuši muižas ļaužu bērni. Skolēnu skaits nepārtraukti palielinājās, tādēļ pieauga arī skolotāju skaits, un vēlāk tika uzcelta vēl viena ēka — internāts, taču 1903. gadā jaunais skolas nams nodega, tolaik mācījās jau 150 bērnu. Telpu trūkums šajā laikā bija ļoti jūtams, tādēļ pagasts nolēma nodegušā nama mūrus izlabot un piebūvēt otro stāvu.
◆ 1922. gada rudenī Zalves skolu atkal piemeklēja uguns nelaime — nodega vecais skolas nams, tādēļ Zalves pašvaldība skolu ierīkoja muižas pilī. Telpas gan nācās pielāgot skolas vajadzībām, toties tur bija plašs parks un augļu dārzs. Latvijas pirmās neatkarības laikā Zalves skolā skolēnu skaits nepārtraukti pieauga.

Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Novadu ziņas