“Staburaga” redakcijā vairāku Aizkraukles daudzdzīvokļu māju iemītnieku vārdā vērsās Ilze Ivanāne un izteica neapmierinātību ar ūdens kvalitāti.

Nu jau labu laiku neesmu Jums rakstījusi. Šoreiz gribu pastāstīt, cik cilvēkam grūti, ja viņš saslimst. Mans vīrs ir invalīds. Ilgus gadus viņš ir ārstējies. Pagājušā gada oktobra beigās viņš smagi saslima, ārstējās Jēkabpils slimnīcā. Veselība uz laiku uzlabojās, bet pēc dažām dienām viņam atkal kļuva slikti. Sapratu — jāturpina ārstēties. Sazvanījos ar viņa ārstu “Linezerā”. Ar steigu bija jābrauc uz slimnīcu, šoreiz uz “Linezera” Hematoloģijas nodaļu. Tālākai ārstēšanai atkal bija vajadzīga nauda, bet ar naudu bija slikti. Mums tikko ielika jaunus logus. Man pensija toreiz bija 130 latu, vīram drusku vairāk. Nekad pagastā palīdzību netiku lūgusi, šoreiz domāju to darīt. Rīgas slimnīcā vīrs ārstējās gandrīz mēnesi. Paldies visiem, kuri viņu ārstēja. No pagasta nekādas ziņas. Gaidīju ilgi. Beidzot saņēmos un zvanīju. Man atbildēja, ka izsūtīta vēstule ar atteikumu.

Jau kādu laiku gan avīzēs, gan interneta portālos ir pamanāma diskusija par maksātnespējas likuma grozījumiem, kuri nu jau kādu laiku tiek apspriesti valdībā. Diemžēl jāsaka, ka vadoties pēc maniem novērojumiem, tikai retais saprot, ko šie visi grozījumi nozīmē un kādas tiem var būt patiesās sekas. Un tas viss neskatoties uz to, ka tie vistiešākajā veidā ietekmēs gan uzņēmējus, gan visus iedzīvotājus, kuriem jau ir kredīts vai arī tikai tiek kalti nākotnes plāni tā ņemšanai.

— Tā jau ir ņirgāšanās par cilvēkiem! — par pašlaik valdošo kārtību Aizkraukles poliklīnikā domā Veltas kundze (uzvārds zināms) no Kokneses.

Kādreiz es mācījos Seces sešklasīgajā pamatskolā kopā ar skolēniem, kam mājas bija Daugavmalā. Ziema bija sniegiem bagāta, braucām tikai ar zirga pajūgu. Daudziem ragavās bija lāpsta, lai vietām vieglāk tikt uz priekšu. Ar zirga pajūgu bija jāpārvieto viss — siens no meža pļavām, malka, milti no dzirnavām. Lauku mājām sniegs bija līdz logiem, ogukrūmiem tikai virsotnītes redzamas. Sniegu rakt nevarēja spēt, tādēļ ņēma zirgus palīgā: vienam zirgam sēž mugurā, otrs pavadā blakus, tā centās sniegu nomīdīt, saplacināt.

Ļoti labi saprotu, ka ziema šogad sniegota, daudz laika jāvelta, lai iztīrītu ceļus un taciņas. Arī mūsu ģimene regulāri tīra ap 400 metru garu ceļa posmu no “Ozolkalnu” mājām līdz Rīgas-Daugavpils šosejai, lai varam aizbraukt uz darbu vai veikalu. Tā pa dziļu sniegu rakāmies arī otrdienas rītā, dzirdējām, ka netālu strādā arī ceļu kopēju greiders. Taču, kamēr tikām līdz kalnam, tas jau bija aizbraucis, sastumjot mūsu ceļa galā milzīgu sniega kalnu.

Sarmite Malinauskaite no Neretas novada Pilskalnes pagasta “Palcāniem” sašutusi vērsās “Staburaga” redakcijā jo vairs neredz risinājumu problēmai.