Masu mediji informē, ka Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) patlaban ir kritiskā finansiālā situācijā. Savu šīgada budžetu tā samazināja par 45% un plāno atlaist pusi no Virsvaldē un citur strādājošajiem. Iespējams, naudas grūtību dēļ mācītāju algošanu turpmāk vajadzēs uzņemties draudzēm.

Saeima aizvakar pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, paredzot iespēju izsniegt uzturēšanās atļauju investoriem no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības sastāvā, ja viņi Latvijā pēc šīgada 1. jūlija iegādāsies nekustamo īpašumu 50 līdz 100 tūkstošu latu vērtībā vai ieguldīs 25 tūkstošus latu kādā uzņēmumā.

Vēlēšanu laiks tuvojas daudz straujāk nekā pavasaris, un politiķi sāk spēlēt gluži vai bērnudārza līmeņa spēlītes. Piemēram, pašreizējās valdības koalīcijas lielākās partneres — Tautas partijas — priekšsēdētāja vietnieks reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns sācis spēli “Pēdējais pāris šķiras”, paziņojot, ka Tautas partija tikai “de jure” ir šajā valdībā, bet “de facto” — nē. Šādu viedokli ministrs paudis laikrakstam “Diena”.

Rīgā, Ķīpsalas hallē, brīvdienās notika tradicionālā ikgadējā Latvijas grāmatu izstāde. Tajā varēja klausīties autoru priekšlasījumus, piedalīties grāmatu atvēršanas svētkos, tikties ar rakstniekiem, uzzināt izdevniecību jaunumus. Daļa grāmatu bijušas pat divtik lētākas nekā veikalos, un tas vairumam apmeklētāju radījis īstu apmātību. Ne tikai solīdas kundzes, bet arī jaunieši pirkuši grāmatas lielos daudzumos un no izstādes aizgājuši pilniem iepirkumu maisiņiem. Te noteicošā bija izdevumu zemā cena.

Latvija ir maza valsts, taču pēdējos gados tā teorētiski kļūst vēl mazāka un mazāka. Zaudējām Abreni, bet tagad sākas dzimtās zemes izpārdošana — nule par 1,5 miljoniem latu izsolē pārdota bijušās Skrundas radiolokācijas stacijas pilsētiņa “Skrunda-1”.

Ir teiciens: “Nepateicība — pasaules alga”. To piedzīvoja arī mācītājs Baltruks, kurš ik pārnedēļu koknesiešiem no Rīgas ved maizi, ko draudzes locekļi bez maksas dala pie veikala. 

Šodien raudādama man zvanīja kāda Lietuvas pierobežas iedzīvotāja un ļoti lūdza uzzināt, kam lai viņa zvana nolūkā atteikties no dekodera, ko nākamajā dienā solījis atvest uz mājām kāds vīrietis. Kad viņš zvanījis pa tālruni, sākumā piekritusi un nopriecājusies, ka nebūs jābrauc uz pilsētu pēc preces, kuras nosaukumu ilgi nevarējusi pat iegaumēt.