Diena
Nakts
Vējš
m/s
Aizkraukles novads
Novads izveidots 2001. gada decembrī.
Iedzīvotāju skaits - 10 083.
Platība - 102,5 km2.
Attālums līdz Rīgai - 90 km
Informācija: www.aizkraukle.lv .
Aizkraukles novada vēsture
Aizkraukles pilskalns starp Ašķeres upi un Kraukļupīti ir bijis apdzīvots jau 1. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Te bijusi vistālāk uz austrumiem izvirzītā Daugavas lībiešu apmetne. Skandināvu sāgās tā pieminēta ar nosaukumu Askrāde (Ascrade). Livonijas Indriķa hronikā lietoti nosaukumi Asihrath (aiz krācēm) un As(s)crade (ošu audze, neliels kuģis, barka), no kuriem visticamāk veidojies vāciskais nosaukums Ascheraden.
Nosaukums veidojies laikā no 8. līdz 11. gadsimtam, kad blakus Aizkraukles pilskalnam pie Ašķeres upes ietekas Daugavā bijusi seno skandināvu laivu piestātne - osta. Vēstures avotos tirdzniecības ceļš pa Daugavu pieminēts jau 5. gadsimtā, un tas kļūst par atzarojumu ceļam "no varjagiem uz grieķiem", kas saista Ziemeļeiropu ar Bizantiju. Par aktīvu tirdzniecību liecina pie Aizkraukles pilskalniem atrastais depozīts ar 189 monētām. Monētas kaltas 30 pilsētās, tajās redzami 25 Rietumeiropas valdnieku, grāfu un bīskapu attēli.
Vācu krustneši lībiešu koka pili Augstajos jeb Kraukļa kalnos nodedzina 1205. gadā. 1207. gadā lībiešu iekarošana ir pabeigta, bet 13. gadsimtā rakstītajos avotos - Livonijas Indriķa hronikā un Atskaņu hronikā - Aizkraukles un tās pilskunga Vievalda vārds vēl lasāms saistībā ar zemgaļu cīņām pret vācu bruņiniekiem 1220. gadā pie Mežotnes, kā arī 1279. gada cīņās Daugavas kreisajā krastā iepretī Aizkrauklei kopā ar lietuviešiem Traideņa vadībā, kad sakāva mestra Ernesta vācu bruņinieku karaspēku.
1224. gadā Karikstes upes grīvā vācieši ceļ akmens mūra pili, kurā vēlāk saimnieko 21 komturs: pirmais komturs - Burhards, pēdējais (1561. gadā) - von Ezeruss. Pils pastāv līdz 17. gadsimta vidum, un zviedru - poļu kara laikā to noposta. 16. gadsimtā teritorija ap pilskalnu un mūra pili bijusi Alstiķu muižas sastāvdaļa. 1630. gadā zviedru karalis Gustavs Ādolfs Aizkraukles muižu uzdāvina savam artilērijas virsniekam Sīmanim Šulcam. Aizkraukles muižas barons landrāts Kārlis Frīdrihs Šulcs 1764. gadā izdod pirmos zemnieku likumus "Aizkraukles un Rīmaņu muižu zemnieku tiesa", kas nosaka zemnieku klaušu lielumu un atļauj sūdzēties par savu dzimtkungu, bet līdz ar to arī pats krīt pārējo vācu muižnieku nežēlastībā. Šulcu dzimta Aizkrauklē saimnieko līdz pat 1. pasaules karam.
Latvijas brīvvalsts laikā Aizkraukles muižas teritorijā izveidojas Aizkraukles pagasts. Tas aptver tagadējā Aizkraukles pagasta, Aizkraukles pilsētas un nelielu Skrīveru pagasta teritoriju. Pēc administratīvā iedalījuma tas ietilpst Rīgas apriņķī. 1947. gadā to iekļauj jaunizveidotajā Ogres rajonā, bet vēl pēc diviem gadiem - Pļaviņu rajonā. 1954. gadā Aizkraukles pagasta rietumu daļu pievieno Skrīveriem, bet Aizkraukles pagastu kopumā atkal pievieno Ogres rajonam.
20. gadsimta sešdesmitajos gados Aizkrauklē ierodas celtnieki, lai uz Daugavas celtu jaunu hidroelektrostaciju.1961. gadā Samēnu līcī pie Daugavas, tagadējās Aizkraukles slimnīcas vietā, no vairāk nekā 100 daudzvietīgām teltīm sāk veidoties celtnieku ciemats, kurš jau augustā iegūst Pētera Stučkas vārdu. 1963. gadā strādnieku ciemats, nu jau no ķieģeļu barakām, tiek pārveidots par pilsētciematu, bet 1967. gada 10. janvārī - par pilsētu. Jaunā pilsēta vienlaikus kļūst arī par jaunizveidotā Stučkas rajona centru. 1975. gada 14. matrā pieņem lēmumu no Stučkas pilsētas atdalīt veco administratīvo vienību - Aizkraukles pagastu, kas ilgus gadus ir arī kolhoza "Aizkraukle" centrs.
1991. gadā, Latvijai atgūstot neatkarību, Stučkas pilsēta pēc iedzīvotāju vēlēšanās pieņem blakusesošā pagasta nosaukumu, un Stučkas rajonu pārdēvē par Aizkraukles rajonu. Līdz pat 2001. gada decembrim kā divas neatkarīgas pašvaldības darbojas Aizkraukles pilsēta un Aizkraukles pagasts, bet tad teritoriālās reformas ietekmē pašvaldības pieņem lēmumu apvienot abas teritorijas, un tiek izveidots tagadējais Aizkraukles novads. Šobrīd tā ir pašvaldība, kurā notiek strauja ekonomiskā attīstība.
Aizkrauklē ir lielākā hidroelektrostacija Baltijas valstīs - Pļaviņu HES, kuras būvniecība būtiski ietekmēja gan Aizkraukles pilsētas, gan rajona izveidošanu. Tāpat Aizkrauklē mājvietu radusi arī Baltijā lielākā kokzāģētava, kas pieder SIA "Nelss", un Baltijas valstīs lielākā kokšķiedras plātņu rūpnīca, kas pieder SIA "Jeld - Wen Latvia".
Aizkraukles rajons
Aizkraukles rajons dibināts 1967. gada 10. janvārī.
Iedzīvotāju skaits 2002. gada sākumā - 41 546.
Kopējā platība - 2566,8 km2.
Ietilpst divas pilsētu, 18 pagastu un 1 novada pašvaldības.
Informācija: www.aizrp.lv .
Aizkraukles rajons ir Latvijas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Lietuvas Republiku, kā arī ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu. Teritoriju šķērso Latvijas lielākā upe - Daugava, automaģistrāle Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža un dzelzceļa maģistrāle Rīga-Maskava. 53,9% rajona platības aizņem mežs, 32% - lauksaimniecībā izmantojamā zeme, 2,9% - ūdeņi. Apdzīvotība - 16 iedzīvotāju uz 1 km2.
