Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jumta konstrukcijas un to izveide

To, kādu jumta konstrukciju izvēlēties, mājas īpašniekam ir jāizvēlas gan, vadoties pēc savas gaumes, gan arī tā, kādu jumta segumu ir paredzēts ieklāt. Kā zināms, ne visi segumi ir paredzēti katrai konstrukcijai, tādēļ tie savā starpā ir jāsaskaņo, ņemot vērā arī novietojuma slīpumu. Tāpat, ņemot vērā katras ēkas īpatnības, ir iespējams apvienot arī vairākus jumtu veidus, lai radītu labāko rezultātu. Lai saprastu, kurš variants ir piemērotākais tieši tavam mājoklim vai kādai citai ēkai, jāaplūko dažādi jumta konstrukcijas veidi un to īpašības, kā arī izveides process.

Jumta konstrukciju veidi

Divslīpju jumts – to ierindo vienkāršāko jumtu veidu sarakstā, tādēļ arī šāda konstrukcija ir salīdzinoši izplatīta tieši mājās, kurām ir daži stāvi. Šāds jumts veidots no divām virsmām, kas ir vienādā platumā. Tas kopā tiek savienotas jumta augšdaļā jeb korē, kā rezultātā nokrišņi veiksmīgi plūst lejā pa plaknēm, nonākot lietusūdeņu savākšanas sistēmā. Šāda konstrukcija ir praktiska, droša un vienkārši uzstādāma, kā arī uz tās var klāt virsū teju jebkādu segumu, piemēram, dakstiņus, kas plašā piedāvājumā pieejami pie jumtu seguma materiālu eksperta Monier. Zem divslīpju jumta ir lielāka platība, tādēļ arī piekļūšana konstrukcijas daļām ir krietni vieglāka, taču jāņem vērā, ka mājas galos būs jāizbūvē sienas, kas jāierēķina izdevumos.

Vienslīpes jumts – šis ir pats primitīvākais jumtu konstrukcijas veids bez kores un plaknes lauzuma. Šo veidu biežāk var redzēt saimniecības ēkās, piemēram, šķūnīšos, taču, ja ir vēlme, to iespējams izmantot arī, ceļot dzīvojamo māju. Šajā gadījumā jāņem vērā, ka vienslīpes jumtu nevajadzētu ierīkot ēkām, kuru platums ir lielāks par 10 metriem. Nokrišņu ūdens šādā konstrukcijā tiks novirzīts uz vienu pusi, tādēļ tā savākšanai būs nepieciešama sarežģītākas novadīšanas sistēmas ierīkošana. Kā minējām iepriekš, mūsdienās var tikt apvienoti vairāki jumtu konstrukciju veidi. Arī vienslīpes jumtu var izmantot kā daļu no sarežģītākas jumta konstrukcijas, lai nodrošinātu lielāku ēkas apjomu. Izvēloties šo konstrukciju, jāraugās, lai slīpums nebūtu pārāk stāvs, pretējā gadījumā tas ietekmēs lejas daļas telpu griestu augstumu.

Četrslīpju jeb teltsveida jumts – šis ir krietni sarežģītāks nekā iepriekšējie veidi. Ņemot vērā konkrētās konstrukcijas īpatnības un augstās izmaksas, to izvēlas retāk. Nokrišņu ūdens šajā gadījumā tiek novirzīts uz visām pusēm sistēmā, kas izveidota apkārt ēkai. Šādu jumta konstrukciju var veidot uz tradicionālas taisnstūrveida mājas. Slīpnes krustojas, sākot no ēku ārējiem stūriem, beidzot ar jumta kori. Visas četras plaknes tiek veidotas vienādā slīpumā, lai tās būtu simetriskas attiecībā pret ass līniju. Jumta kores šajā gadījumā tiek veidotas starp paralēlajām sienām, kas atrodas zem tām. Izvēloties šādu konstrukciju, īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai ūdens noteces sistēmā nesakrātos lapas un gruži, tāpēc jumtam nepieciešama regulāra kopšana.

Plakanais jumts – to ir grūti sajaukt ar kādu citu, jo dizains ievērojami atšķiras, proti, tā ir līdzena virsma, kas klāj ēkas augšējo daļu. Lai arī šādas konstrukcijas izbūvēšana un ērtā pieejamība ir vērtīgas priekšrocības, tās aizēno trūkumi, proti, nepieciešamība bieži kopt jumtu, kā arī nokrišņu novadīšanas problēma.
Piramīdas veida jumts – to parasti izmanto kā papildinājumu tradicionālajām konstrukcijām vai arī veido uz nelielām ēkām, piemērām, garāžām.

Asimetriskais jumts – oriģināla un moderna konstrukcija, kurā viena jumta puse ir gara un lēzena, bet otra – īsāka un stāvāka. Parasti zem augstākās daļas tiek izveidoti divi dzīvojamie stāvi, bet zem lēzenākās daļas – viens.

Reklāmraksti