Futbola laukumā meksikāņu seriāla cienīgas kaislības 14

Vakar Aizkraukles novada sporta centrā aizvadītas Aizkraukles atklātā minifutbola čempionāta trešās kārtas spēles. Sašutumu izraisīja vakara pirmais mačs starp vienībām "FC Aizkraukle" un "Koknese", tas izvērtās īpaši skarbs.

Lai gan pirmais puslaiks beidzās ar koknesiešu pārsvaru (2:1), spēlētājiem pretinieki sagādāja pamatīgas galvassāpes. Mača otrajā pusē emocijas plūda pāri malām. Futbolisti kļuva agresīvi, aizskāra viens otru necenzētiem vārdiem un pat grūstījās. Koknesiešiem šie izgājieni beidzās ar divām sarkanajām kartītēm - vienam spēlētājam būs jāizlaiž nākamā spēle, otram - trīs pēc kārtas. Grūti gan saprast, kādēļ Kokneses spēlētāji nespēja savaldīties, jo, lai gan pretestība bija jūtama, viņi bija vadībā visu spēli un izcīnīja uzvaru ar 6:2.

Ar nekorektu uzvedību šoreiz izcēlās arī līdzjutēji, vārdiski iesaistoties laukumā notiekošajos konfliktos un apšaubot tiesneša lēmumu. Kaislības sita augstu vilni, jācer, ka šis "meksikāņu seriāls" bija vienas sērijas epizode un nākamajās tikšanās reizēs spēlētāji un līdzjutēji pratīs valdīt emocijas. Sportā ir jācīnās, tomēr nevajag aizmirst par elementāru pieklājību. Katram ir tiesības uz savu viedokli, taču svarīgs ir tā pasniegšanas veids.

Vakara otrā spēle iepriecināja. Vienības "Pļaviņas DM" un "Step Trans" spēlētāji demonstrēja tīru futbolu. Mača pirmajā pusē jaunie Pļaviņu futbolisti pretiniekiem sagādāja cienījamu konkurenci. Lai gan, atskanot spēles beigu signālam, jaunieši ar 2:7 atzina vienības "Step Trans" pārākumu, puiši ar sniegumu var būt apmierināti.

Komentāri 14

mezja4

Paldies, skaists raksts! Cieņa un pieklājība ir jauki vārdi! Raksts varbūt par to neliecina, bet tā visa pietrūka ne tikai vienai komandai. Un ne tikai komandām.
Domājot par spēli, es atceros tos senos laikus, kad augām :) Es skaidri zināju, ka gadījumā, ja izdomāšu apzināti iespert kādam lielākam džekam vai tā sauktajam “pieaugušajam”, tad garantēti dabūšu pa muti. Tiešā nozīmē no tā džeka, kuram iespēru, un vēl pēc tam netiešā mājās – ja vecāki uzzinās, ka tā darīju. Tieši tāpēc centos tā nedarīt.
Oi, piedodiet, ne pa tēmu! Atgriežamies pie lietas! Izlaidīsim kaut kādas diskusijas par to, vai stumšana ar rokām un turēšana aiz krekla ir sods, kas būtu jāsvilpj, pat ja stūmējs/vilcējs šādi nevar kravu izbīdīt no vietas. Vai par to, ka varētu nodalīt sacensības futbolā un stumšanā, un tos, kas grib sacensties stumšanā vai vilkšanā, konsekventi no pirmās minūtes sodīt un tādā veidā padarīt spēli tīru (Atkāpē: starp citu, esmu redzējis, ka tā ar dažiem vakardienas spēles dalībniekiem tiesnesis izrīkojas). Tos sīkumus aizmirstam!
Runa būs par to nepieklājīgo rīcību, kas tā uzrunāja raksta autoru. Spēles beigas. Sarkanās kartītes. Viena no sarkanajām kartiņām radās, kad padsmitgadīgs šmurgulis brīdī, kad viņam izsit bumbu, atvēzienā uz aizmuguri iespēra savam pieaugušajam pretspēlētājam pa kājām (ārpus spēles situācijas, bumba tobrīd jau bija autā). Pretspēlētājs pa muti viņam nesadeva, bet pagrūda. Ne visai stipri. Ticiet, var stiprāk. Tā, protams, bija briesmīga rīcība. Spēlētāji kliedza. Tribīnēs sapulcējušies vecāki veltīja visus iespējamos epitetus varmākam un vairāki bija gatavi mesties/nirt pa taisno lejā laukumā. Ne jau lai pateiktu šmurgulim, ka tas nebija labi darīts, bet lai palīdzētu aizstāvēties pret pieaugušo rupekli un viņa draugiem. Protams, saskrēja arī daudz bērnu no kaimiņu soliņa (situācija notika pie mūsu komandas soliņa. Atkāpe: pēc noteikumiem no tā soliņa skriet prom kaut ko (īpaši pretinieku) stumdīt tā īsti nedrīkst. Bet tie ir sīkumi.). Visi saskrējušie, saprotama lieta, bija ieradušies aizstāvēt savējo. Es, protams, saprotu, ka Holivudas filmās un tajos dienvidamerikāņu futbola apskatos, ko jūs skatāties, lai īsinātu laiku matemātikas stundās, tā to dzīvi rāda, bet laikam neviens nepadomāja, ko jūs tur būtu aizstāvējuši, ja kādam būtu vēlme ar jums kaut ko darīt.
Bet nu tik tālu situācija par laimi nenonāca. Futbols tomēr ir spēle, kuru regulē tiesneši. Vai vismaz cenšas to darīt. Galvenais tiesnesis situāciju neredzēja (Kā par brīnumu, nemēģināja arī apgalvot, ka redzēja, jo tobrīd skatījās pretējā virzienā – tur, kur aizripoja izsistā bumba). Uz mūsu soliņa sēdošajiem pretējo būtu grūti iestāstīt. Bumba tobrīd ripoja uz mūsu pusi, tiesnesis skatījās mums gandrīz vai tieši acīs, notikumi risinājās viņam aiz muguras. Tas gan viņam netraucēja pieņemt ātru un precīzu lēmumu. Sarkanā kartīte grūdējam! Spērējam nekas! (Atkāpe: Parasti gan provokators vai konflikta aizsācējs saņem vismaz tikpat bargu sodu. Turklāt spēriens ārpus spēles situācijas kotējas kā bargāks noteikums nekā grūdiens. Līdz ar to situāciju redzējušam cilvēkam sajūta varētu būt – abiem sarkanās vai arī spērējam sarkanā un atbildētājam/grūdējam dzeltenā.)
Galvenais tiesnesis, kurš to visu neredzēja, lēma neminstinoties un pilnīgi citādi. Varbūt varēja arī pajautāt otram tiesnesim, lai gan taisnība – pie tā atgriezīšos raksta epilogā – varbūt arī nebija vērts. Par neredzētu epizodi varbūt varēja mēģināt konsultēties ar vēl kādu, bet ne šoreiz. Tas būtu daudz prasīts no tiesneša, kura iemīļota atbilde uz jebkurām pretenzijām ir no sērijas: “Jūs paši spēlēt nemākat”, “Man pie pakaļas, ko jūs par to visu domājat” utt. Situācijai sekoja daži no pieklājības un cieņas tāli komentāri un automātiska vēl viena sarkanā kartīte. No vienas puses, pelnīta, no otras puses, ja tiesnesis būtu redzējis situāciju vai centies pieņemt sakarīgu lēmumu, nebūtu ne pirmās, ne arī otrās. Beigās tā muļķīgi sanāk – nolikumā ir ierakstītas visādas soda naudas, kas mums tagad būtu jāapmaksā. Bet no mūsu pozīcijām raugoties, pie normālas tiesāšanas situācijai tik tālu nebūtu jānonāk. Var cilvēks uzrakstīt nolikumu, radīt situācijas un sadalīt kartītes, bet šajā viena cilvēka teātrī no malas būtu muļķīgi jaukties. Lai jau aplis noslēdzas – izdomāja nolikumu, radīja situāciju, sadalīja kartītes un pats arī pārskaita sev sodanaudas.
Te mēs nemanāmi nonākam pie “žurnālista” uzdotā jautājuma, proti: “Grūti gan saprast, kādēļ Kokneses spēlētāji nespēja savaldīties, jo, lai gan pretestība bija jūtama, viņi bija vadībā visu spēli un izcīnīja uzvaru ar 6:2.” Atbilde pavisam vienkārša: Mēs tāpat kā sacerējuma autors arī domājam, ka elementāra pieklājība un cieņa ir svarīgas vērtības. Un jebkurā spēlē cieņa ir arī vēlme notiesāt pēc labākās sirdsapziņas, atzīt savas kļūdas (mums šeit diemžēl nevar pārmest, ka meklējam attaisnojumus zaudējumam), nevis ieteikt noskatīties “Jūķūba” video par labāko tēlošanu. Atkāpe: rupjības jā, bet labu vai pat sliktu tēlošanu gan šajā spēlē ir grūti atcerēties, bet ko tur – tas tāds normāls arguments, ja tiesnesim pārmet lēmuma pieņemšanu situācijā, kuru nav redzējis.
Un vēl... Tipisks jautājums, ko parasti uzdod šādos gadījumos kā vienu no pirmajiem – kā tiesnesis ļāva situācijai tik tālu nonākt? Varbūt spēlētāji laicīgi nesaprata, kā tā vai citādi rīkoties nedrīkst, ka tas ir pārkāpums, utt.? Bet ko mēs te par tādiem tiesāšanas smalkumiem. Profesionāļi zinās labāk. Lielās līnijās cieņa ir arī netiesāt spēles pilnīgā pālī vai tādā paģiru stāvoklī, ka cilvēku ir grūti atpazīt. Sorrrrīīīīī, šad un tad (īstenība, nemaz ne reti) gadās... Tā varētu būt atbilde par to, kāpēc nebija, ar ko pakonsultēties. Un tādā stāvoklī vērtīgi arī nesprēgāt ar grandiozām, konceptuālām atziņām. Tas arī būtu cieņpilni. Bet tie jau jautājumi, ko publiski neapspriež, tas tā nerullē, kā uzrakstīt rakstu par sarkanajām kartiņām, cieņu un elementāru pieklājību.
Rezumējums – atzīstot, ka spēle bija neglīti brīži arī mūsu izpildījumā, gribētu aicināt uz situāciju kritiski paskatīties visus iesaistītos.

pirms gada, 2016.11.24 16:20

jaanis.amatnieks1961

Tu nolikumu esi izlasījis,lai plaši sabiedrībai stāstītu par soda naudām?
Tādas nolikumā nav paredzētas! Atkal kļūdies! Uz laukuma kļūdies.ārpus laukuma kļūdies!
Smagi Tev!

pirms gada, 2016.11.24 17:11

mezja4

Prieks, Jāni, ka Tev vismaz viegli! Par nolikumu gan Tev diemžēl nav taisnība. Ja būtu iespēja, pievienotu šeit, lai vari izlasīt. Bet redzu, ka zini arī nelasījis, tā ka nav liela bēda.

pirms gada, 2016.11.24 19:25

mezja4

Piemēram, tas nolikums, kurā nekā tāda nav, vēsta: "par tīšu speršanu spēlētājam diskvalificē uz 3 spēlēm, +10 eur". Protams, kā redzējām, praksē par to nekas nedraud :) Grūdiens tur nav pieminēts, bet redzējām, ka par to gan var dabūt gan noraidījumu, gan diskvalifikāciju. Tā ka tādā ziņā, Jāni, Tev varbūt arī taisnība - īpašas jēgas to nolikumu lasīt laikam nav.

pirms gada, 2016.11.24 20:27

jaanis.amatnieks1961

Manai komandai tiešām nav tādas soda tabulas.....Tāda bija gadi pieci atpakaļ. Vai tiešām būtu jānospēlē 3 kārtas no 10,lai nezinātu nolikumu? Varētu Tu arī publicēt,jo noprotu,ka esi INTELIĢENTA persona visās dzīves situācijās un jautājumos. Vai kāda no citām komandām arī ir iepazinusies ar šādu soda tabulu 2016/2017? Neturpini,jo paliksi smieklīgs.

pirms gada, 2016.11.24 22:32

ugis.hugo

Sveicināti futbola spēles spēlētāji un līdzjutēji!
Pēdējās dienās esmu saņēmis daudz telefona zvanus, kuros ir pausta neizpratne par laikraksta “ Staburags” atspoguļotās telpu futbola spēles komentāru, kuru paudis mezja4.
Man tiek jautāts – “ Kas īsti tur notika?” Pats izlasīju šo komentāru , bet biju neizpratnē. Daudz mistrojumu un fantāzijas. Pašam nedēļas nogale bija spraiga darbos, tādēļ nebija iespēja atbildēt ātrāk. Brīvdienās organizēju Latvijas veterānu čempionāta posmu florbolā Aizkrauklē. Bija ko darīt gan laukumā, gan ārpus tā. Vēl savs pamatdarbs prasīja laiku.
Par rakstu - raksts saturīgs. Par komentāru -sāpe liela. Gadās! Katram ir savs sāpju slieksnis. Mēģināšu iztulkot šo meksikāņu komentāru latviski. Mēģināšu atbildēt pēc izkliegtās sāpes smaguma.
Par to – kā mēs augam? Skarbi! Viss tālākais komentārā rakstītais tomēr liecina par to, ka rakstītājs ir spēris kādam lielākam džekam. Un dabūjis! Un, ne tikai pa muti. Vēl spēcīgāk! Un vecāki mājās noteikti vairs nesita, jo pārmaiņas uztverē bija pamanāmas. Tas viss redzams šodien.
Savā komentārā daudz raksti par stumšanu un grūšanu no pretinieka puses. Cienījamais laikraksta lasītāj, - aplūko, lūdzu , fotoreportiera bildi nr 14. Tur ir redzams 14 gadus vecs jauneklis, kurš tik ļoti nodarīja pāri savam pretspēlētājam. Tik ļoti, ka tika aizgrūsts ar abām rokām prom, tiek saukts par šmurguli un tiek solīts sadot pa muti. Inteliģence un ētika? Vai komentāra autors tiešām ir smagi cietis bērnībā? Par citu epizodi. Komentārā tiek uzsvērts, ka cits komandas biedrs varēja pagrūst vēl spēcīgāk! Ar ko Tu lepojies? Ar fizisko pārākumu? Dari to ar inteliģenci un spēles meistarību, ar spēles izpratni un iecietību. Ievēro pats “godīgas spēles” principus.
Savā futbola spēļu tiesāšanas karjerā , kurā esmu jau 20 gadus, esmu saskāries milzum daudz epizodēm, kurās jāpieņem mirkļa lēmums. Arī sāpīgs. Mani šajā jomā ir izglītojuši un ikgadēji izglīto tādi FIFA kategorijas tiesneši kā R. Lajuks, A. Sipailo klasiskajā futbolā, bet telpu futbolā A. Bērziņš. Jādomā, ka šie uzvārdi ir pazīstami arī cilvēkiem, kuriem ikdiena saistās ar filozofiju, vieglatlētiku un kultūrismu. Aldis Bērziņš ir ne tikai tiesājis spēles visaugstākajā līmenī, bet arī sakopojis telpu futbola noteikumus grāmatā “Telpu futbola noteikumi ”. Grāmata latviešu valodā. Tā ir tā pati, kuru es šo sacensību dalībniekiem uzdāvināju gadus 5 atpakaļ ar domu, ka tiks izlasīta, iepazīta un izglītos futbolistus. Velti. Kļūdījos. Tiesāšanas laikā ir viegli pamanīt to, kuras komandas spēlētāji ir izlasījuši šo grāmatu, bet kuri katru spēles epizodi cenšas interpretēt sev vēlamajā virzienā. Futbols attīstās, mainās, pilnveidojās. Jātiek tikai pašiem līdzi. Daži ir apstājušies savā attīstībā jau sen. Tas uzskatāmi ir pamanāms.
Daudz pats vēroju un analizēju tiesnešu darbību gan klasiskā futbola laukumā, gan ārpus tā. Vēroju arī spēlētāju darbību un uzvedību. Nebiju līdz šim redzējis ko tādu, ko piedzīvoju trešdienas spēles laikā. Vienas komandas VISATĻAUTĪBA! Visas spēles gaitā tika uz spēlētāju soliņa aprunāti pretinieka komandas spēlētāji ar necenzētiem vārdiem, pretinieka komandas treneris tika nolīdzināts līdz ar zemi, jo pats neko nemākot un tā arī “ debili” trenējot savus audzēkņus. Kulminācija notika spēles beigās, kad notika jau “ sariešanās ” ar skatītājiem. Viss soliņš auroja vienoti! Protams, ka skatītāji jau bija palikuši pēdējie ar kuriem varētu kašķēties, jo arī tiesnesis jau bija noklausījies sev adresētos epitetus lamuvārdu salikumā. Iespējams, ka zvaigznes tovakar debesīs bija nepareizi sastājušās. Es tikai par šo spēlētāju lamāšanos gribu spēles skatītājiem atvainoties viņu vārdā! Bija daudz bērnu un jauniešu, kuri nākotnē futbolu varētu uztvert ar negatīvu uzrunu.
Par sacensību nolikumu. Tas tiek izsniegts katrai komandai uzsākot turnīru. Arī šogad. Nolikums ir visiem vienāds. Komentārā tiek rakstīts par mistiskām soda naudām par kartiņām! Mezja4! Ja ar nolikumu nav iepazinies pats komandas kapteinis, tad kādu izpratni var prasīt no pašas komandas?! Soda nauda nolikumā bija gadus 7 atpakaļ ar mēģinājumu izskaust rupjību uz laukuma! Toreiz nevaldīja kādas komandas VISATĻAUTĪBA! Iespējams, ka tādu punktu nolikumā vajadzēja arī šogad, bet iegūto soda naudu uzdāvināt balvā komandai, kura ir ievērojusi “ godīgas spēles” principus.
Par savu tiesāšanu. Neteikšu, ka esmu ideāls tiesnesis. Protams, ka arī kļūdos. Grūti tiesāt, ja ir “ netīra” spēle, mazāk meistarība, bet vairāk lielāka vēlme uzvarēt. Par jebkuriem līdzekļiem. Ir komandas, kuru spēles tiesāšana pat sagādā lielu baudu. Dažus gadus atpakaļ ,mūsu čempionātā piedalījās arī Jēkabpils komanda. Meistarīgi spēlētāji un treneris, kurš arī atzīstamus vārdus teica par tiesāšanu. Pats arī pakonsultējos par savu tiesāšanu arī pie profesionāliem futbolistiem. Turpinu un turpināšu izglītoties arī pats.
Filozofiskās pārdomas par tiesneša runu, komunikāciju, fizisko un garīgo stāvokli. Atbildēšu tieši un nepārprotami – ļoti skarbi un nepamatoti, aizvainojoši domugraudi.
Vēlot Jums visiem jauku šo mierīgo Adventes laiku saku paldies, ka mīliet šo spēli, kuru sauc Futbols.

pirms gada, 2016.11.28 15:06

seciete

Es savukārt, ļoti priecājos, ka mani trīs "šmurguļi" katru trešdienas vakaru ir spēles laukumā, nevis vakarus pavada ielās, vai pie datoriem. Priecājos, ka godīgas un kārtīgas futbola spēles pamati viņiem iemācīti Aizkrauklē....ka mums ir treneris, kas patiešām māca futbola spēli, nevis futbola baletu, vai futbola regbiju. Priecājos, ka tepat mājās ir iespēja gūt spēļu pieredzi, ka jaunieši grib spēlēt un var līdzvērtīgi cīnīties ar citām sportiskām komandām. Tieši tāpēc, gribētos atzīmēt tiešnešu darbu, lai arī turpmāk laukumā būtu FUTBOLA spēle...

pirms gada, 2016.11.29 10:05

mezja4

Vai, vai, vai Uģi! Cik daudz samelots vienā rakstā! Un visā garajā penterē tu nepateici nevienu vārdu par to epizodi, kurā pieļāvi rupju kļūdu un par ko bija mans komentārs. Šis tavs sacerējums lieliski ilustrē, kāds cilvēks esi un cik esi spējīgs reaģēt uz pamatotu kritiku. Tavu “argumentu” spēks un līmenis ir apbrīnojams. Tavā komentārā ir tikai meli vai pārspīlējumi. “Daži” piemēri:
1.Tu neko nezini par manu bērnību. Tās fantāzijas, ko tur sarakstīji diemžēl liecina par to, kāds cilvēks esi, nevis par manu bērnību. Apbēdināšu, tavam cerībām nav pamata, un lai kā tu tiesātu, spēlēt psihologos tev sanāk vēl sliktāk.
2.Par 14. bildi. Neviens to puisi par šmurguli nesauca, nekur negrūda un pa muti nesolīja. Epizodē, kuru tu neredzēji, sarkano kartīti bija pelnījis pilnīgi cits spēlētājs. Kādu galvu vai divas garāks. Bet arī viņam pa muti neviens nesolīja. Taisnība – bildē var redzēt, ka puisis tur ar rokām, bet, kā mēs noskaidrojām pēc spēles, “ar rokām šai spēlē turējām tikai mēs”.
3. Es nelepojos ar fizisku pārākumu. Runa nebija par mani. Tikai mēģināju norādīt, ka uz spērienu tā saņēmējs varēja arī atbildēt. Tā bija norāde, ka grūdiens nav ļoti skarba atbilde uz apzinātu spērienu ar kāju. Atgādināšu, atbildes grūdienu tu novērtēji ar sarkano kartīti, spērienu ar neko. Nu jā, mēs runājam par spērienu, kuru tu neredzēji un ignorē sava grandiozajā argumentācijas paraugstundā.
4. “Visas spēles gaitā tika uz spēlētāju soliņa aprunāti pretinieka komandas spēlētāji ar necenzētiem vārdiem, pretinieka komandas treneris tika nolīdzināts līdz ar zemi.” Kā tu tik labi zini, kas notiek uz soliņiem, ja neredzi, kas notiek laukumā? Vai tieši tāpēc arī neredzi, ka mēģini saklausīt. Bez šaubām, mums bija pretenzijas par dažām epizodēm un, konkrēti, turēšanu. Bet par trenera nolīdzināšanu līdz ar zemi? Necenzētiem vārdiem visas spēles garumā? Tas ir kārtējais pārspīlējums vai pat meli. Kamēr atrados uz soliņa, neko tādu nedzirdēju, kur nu vēl laukumā – atšķirībā no tevis, protams. Tavs kārtējais mēģinājums sist zem jostas vietas? Mēs ar Antonu esam daudz darbojušies kopā, tai skaitā diezgan ilgu laiku esmu spēlējis viņa vadībā, cienu viņu kā treneri. Man nav nekāda pamata viņu nolīdzināt līdz ar zemi, nemaz nerunājot par necenzētiem vārdiem. Varu tikai pievienoties “secietei” – man ir prieks, ka viņš trenē bērnus, un prieks, ka to dara arī Koknesē. Tas, kā atreferēji notiekošo uz soliņa, lai paliek uz tavas sirdsapziņas, tāpat kā manas bērnības analīze un viss pārējais. Saprātīgam lasītājam tas pilnvērtīgi atklāj tavu personību.
4. “Kulminācija notika spēles beigās, kad notika jau “sariešanās ” ar skatītājiem. Viss soliņš auroja vienoti!” Konkrēti es skatītājiem nepateicu nevienu vārdu. Nezinu, kurš soliņš tev tur vienoti auroja. Bija diskusija starp diviem cilvēkiem, kuru soliņš ieteica neturpināt.
5. Pieminēji Jēkabpili? Nopietni? Nākamajā gadā pēc savas dalības viņi zvanīja mums un piedāvāja uzspēlēt viņu čempionātā. Jautāju, vai nespēlēs Aizkrauklē? Atbilde: “Pie tādas tiesāšanas mums nav nekādas intereses braukt tur spēlēt.”
6. Kuram no mūsu komandas tu esi šogad devis nolikumu? Vaino mūs, ka mums nav nolikuma, kuru neiedevi? Jau ne pirmo reizi turnīrs tiek izspēlēts, vadoties pēc veca nolikuma. Bet te tu pārspīlē ar paškritiku – 7 gadus vecs gan tas nav, tikai kādus paris.
7. “Filozofiskās pārdomas par tiesneša runu, komunikāciju, fizisko un garīgo stāvokli. Atbildēšu tieši un nepārprotami – ļoti skarbi un nepamatoti, aizvainojoši domugraudi.” Gara pentere. Es tikai apgalvoju, ka tiesnesis Aizkraukles čempja spēles mēdz tiesāt acīmredzamā reibumā. Mēģināsi apšaubīt? Nepamatoti? Vai apšaubīsi to, ka krīti izmisuma un sāc absurdi braukt augumā par katru jautājumu vai norādi uz iespējamu kļūdu. Man tas nebūs jāpierāda. Šī tava atbilde ir labākais piemērs.
Un tas aizkustinošais stāsts par mācīšanos. Ko tas dod, ja nav nekādas intereses mēģināt godprātīgi notiesāt spēli un izanalizēt savas kļūdas. Redzi, es vienu gadu šai pašā turnīrā spēlēju Aizkraukles kreklā. Man toreiz nevarēja būt pretenziju pret tiesāšanu. Tikai drusku neērti par to, ka mūs vilka uz priekšu.
Tev taisnība, kļūdās visi – spēlētāji un tiesneši. Bet neviens normāls tiesnesis pēc acīmredzamas savas kļūdas nemetīsies stāstīt, ka “jūs paši nemākat spēlēt”.
Un varu tikai atkārtot – par tavu rupjo kļūdu, kas izraisīja nekārtības, visā sacerējumā neviena vārda. Par manu bērnību, pretinieku trenera lamāšanu necenzētiem vārdiem visas spēles garumā un citiem meliem gan daudz. Tā tu arī attīsties ka tiesnesis. Tāpēc jau, kā precīzi norādi, mēs visi šai turnīrā spēlējam tik zemā līmenī, un tu tiesā tik augstā…

pirms gada, 2016.11.29 23:54

mr.badijs

Lasot šos skaistos un garos meksikāņu seriāla cienīgos komentārus, atmiņā nāk epizode no skolas laikiem. Mēģināšu nedaudz vizualizēt situāciju:

Kokneses sporta halle. Aptuveni 2004.gads. Tiesāju volejbola sacensības vidusskolas meitenēm. Viena nolaukumā esošajām komandām ir Aizkraukles Novada ģimnāzijas komanda, kuru trenē viens no telpu futbola spēles tiesnešiem. Spalgā balss dzirdama pa visu halli, bet tas nav nekāds pārmetums, jo šo sporta veidu viņš saprot nedaudz labāk kā futbolu, kur staigājot gara sānu līniju pieturas pie konkrētas sistēmas - ja bumba līniju ir šķērsojusi, tā pienākas tai komandai, kura pirmā tai aizskrien pakaļ vai pirmā ar pēc iespējas skaļākiem kliedzieniem un rokas kustībām norāda uz sev vēlamo virzienu. Katra strīdīgā epizode pamatoti vai nepamatoti tiek izanalizēta no volejbola laukuma malas. Noslēdzas pirmais sets. Aizkraukles komandas soliņa tuvumā parādās kāds, es nebaidīšos šī spēcīgā vārda - vīrietis, kurā nav grūti atpazīt otra telpu futbola tiesneša vaibstus, kas nomaskēti zem nedaudz kuplākām miesām. Un ūsām. Neliela vārdu apmaiņa ar kolēģi, kā veicas, kas notiek, kolēģis pažēlojas, ka tiesnesis tādā un tādā epizodē atdeva bumbu pretiniekiem. Tajā brīdī sekoja asa galvas kustība uz manu pusi: ''Kurš!? Šitais!? Tūlīt no tām trepēm nolidos!''. Tagad lasot ļoti cienījamā tiesneša atbildi uz mezja4 komentāru, tas šķiet vismaz divkosīgi. Bet paralēles varam vilkt arī ar mūsdienām un jau apspriesto situāciju par sarkano kartīti - situāciju neredzēja, tomēr viedoklis bija un soda mēri tika pieņemti. Andrejs tika pie sarkanās kartītes, es izspruku ar mutisku brīdinājumu.

pirms gada, 2016.11.30 09:38

ugis.hugo

Es jūtu T(t)ev līdzi Bērnība, Aizkrauklē ir dr. E. Vizulis ( traumatalogs) un dr, Krišjāne ,kura ir neirologs.
Saprotu, ka pie mūsu medicīnas sistēmas šogad kvotas ir beigušās,bet ja nepieciešama finansiāla palīdzība,lai tiktu bez tās - zvani, tik daudz man ir, lai palīdzētu. Atlicināšu T(t)ev šo finansiālo pabalstu. Koknesē šie mediķi nepieņem pacientus.

pirms gada, 2016.11.30 09:55

mr.badijs

Paldies par informāciju. Es gan nekādi nespēju sasaistīt savu tekstu ar traumatologa apmeklējuma nepieciešamību, bet laikam jau neesmu tik apķērīgs, la izprastu šo smalkā humora devu.

pirms gada, 2016.11.30 11:05

mezja4

Pirms rakstu vēl dažus vārdus ļoti godājamajam Uģim, neliels precizējums ‘secietei’. Ja tas tā bija domāts, es pilnīgi noteikti Tavus bērnus par šmurguļiem nesaucu, un man arī ir prieks, ka viņi sporto, nevis dara ko citu. Par šmurguli es nosaucu to puisi, kurš iespēra savam pretspēlētājam. Bet arī uz viņu mums nekāda aizvainojuma nav. Cīņas karstumā tā gadās. Nekādi nenoliegšu - arī mums. Jautājums, kā šī rīcība tiek novērtēta/sodīta, respektīvi, ko tādā situācija dara tiesnesis. Un kā mēs redzam, tiesnesis uz situāciju reaģē neadekvāti, kas izraisa gandrīz vai vietēja mēroga skandālu (saprotu, ka arī pretinieku komandas treneris jaunākajā laikraksta numurā ne visai atzinīgi vērtē tiesneša darbu). Bet, kas būtiskākais, vēl neadekvātāk šis pats tiesnesis reaģē uz aizrādījumiem par savu kļūdu, visiem spēkiem mēģinādams paša izraisītajā situācijā vainot vienu no komandām. Redz, iepriekšējos gados tepat Staburaga elektroniskajā versijā jau ir bijušas būtiskas iebildes par tiesāšanas kvalitāti. Garantēti ne no mūsu komandas puses. Es piekrītu, ka tā nav veiksmīgākā forma, kādā šādus jautājumus risināt, bet tam ir viens konkrēts iemesls. Neraugoties uz visu ‘centīgo mācīšanos’, Uģim ir tikai viena patiesi nemainīga tiesāšanas kvalitāte - jebkāda atteikšanās diskutēt par vai vērtēt savus lēmumus/kļūdas, kam seko automātisks, nicinošs un iespējami aizvainojošs uzbrukums jautātāja vai aizrādītāja personībai. Starp citu, formālajā loģikā to sauc par “Argumentum ad hominem” jeb loģikas kļūdu, nespēju diskutēt par jautājumu pēc būtības, uzbrūkot oponenta personībai, ko Uģis visā krāšņumā vairākkārt demonstrē arī šeit, komentāru sadaļā. Mēs varam te atsaukties uz visiem tiem, kas tevi centušies mācīt – viņu profesionalitāti es neapšaubu, bet problēma tā , ka mācīšanās vai nemācīšanās ir process, kas norit pašā indivīdā. Un ja cilvēks nekad nav spējīgs atzīt pat savas acīmredzamās kļūdas, kas ir daļa no tiesneša darba, tad garantēti viņš neko arī neiemācās.

pirms gada, 2016.11.30 11:05

liidzjuteeja2016

Šādu spēli vēroju vasaru iepriekš. Tad Didzis atstāja ne tikai neaizmirstamas pēdas Aizkraukles sporta dzīvē, bet arī futbola laukuma segumā.http://staburags.diena.lv/sports/futbols/pec-konflikta-macu-turpina-mazakuma-119382 (Skat.bildi nr 33.) Tieši paši vēži?
Aizkraukles novada stadionā aizvadītas Aizkraukles novada minifutbola čempionāta devītās kārtas spēles.
Pirmie laukumā devās vienības “FC Aizkraukle” un “Veterāni 45+” spēlētāji. Mača pirmajā pusē rezultātu atklāja mājinieki (1:0), un tāds tas saglabājās līdz puslaika beigām. Otrā spēles puse sākās ar komandas “Veterāni 45+” spēlētāja Oļega Domšarova izlīdzinājuma vārtiem (1:1). Tuvojoties mača izskaņai, aizkrauklieši tika pie brīvā soda sitiena izpildes. To realizējot, mājiniekiem izdevās atgūt līderu pozīcijas. Spēles izskaņā bumba vēlreiz nokļuva veterānu sargātajos vārtos, un mačs beidzās ar vienības “FC Aizkraukle” uzvaru — 3:1.

Vakara noslēdzošajā spēlē tikās Kokneses un Skrīveru futbolisti. Šoreiz koknesiešu vārtus sargāja Didzis Bērziņš, savukārt prasmes laukumā, veidojot uzbrukumus, demonstrēja Mārcis Bīmanis. Jaunais uzbrucējs bija apņēmības pilns un jau pirmajās spēles minūtēs atklāja rezultātu, bumbu raidot pretinieku sargātajos vārtos. Pirmais puslaiks beidzās, koknesiešiem esot vadībā ar 3:0. Otrajā spēles pusē vārti netika gūti, taču mača izskaņā laukumā izcēlās domstarpības. Radās konflikts starp Kokneses spēlētāju Dāvi Kalniņu un skrīverieti Gati Muižnieku, taču drīz vien tas pārauga abu komandu sadursmē. Mazliet pagrūstījušies, futbolisti nomierinājās, strīda aizsācēji saņēma sarkanās kartītes un spēles laukumu pameta. Komandas cīņu turpināja, spēlējot mazākumā.

pirms gada, 2016.12.05 16:38

mezja4

Uztaisīji jaunu epastu, lai var iekomentēt kaut ko tādu - apsveicami! Bet argumentu tāpat nav.
Es arī atceros to spēli. Sākās grūstīšanās, kuru pārējie spēlētāji izšķīra. Kāda visai tai pasākumā loma man, izņemot to, ka "vārtus sargāja Didzis Bērziņš"? Kādas pēdas sporta dzīvē, kādas laukuma segumā? Kādi vēži? Arī šoreiz, starp citu, visa jezga ir par epizodi, kuru noraudzījos no soliņa. Visi šie 'argumenti' ar mērķi pateikt, ka esmu kādreiz rīkojies ne pārāk labi (netaisos apgalvot pretējo, bet par to nav stāsts) vai man bijusi slikta bērnība, nav argumenti. Šī nav sacensība, kurš nosauks vairāk otra trūkumus un otru vairākām aizvainos ;) Un es to necenšos to darīt. Kāds te cenšas, bet pat tas nesanāk. Runa ir par konkrētu situāciju un tās sekām. Nu nav, ko par to pateikt, neraksti. Izskatās pastulbi tie mēģinājumi.

pirms gada, 2016.12.05 17:19

Futbols