Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Atskaites atņem laiku pacientiem

Aizkraukliete Ligita, sastapta Aizkraukles medicīnas centrā (AMC), teic, ka pati e-veselības sistēmā ne reizi nav ieskatījusies, bet tā kā pie ārsta dodas vismaz reizi mēnesī, regulāri izmanto e-receptes. Aptiekā, saņemot zāles pret e-recepti, līdz šim problēmu nav bijis. Vienīgā aizķeršanās līdz ar jaunās sistēmās ieviešanu ir garāks gaidīšanas laiks vizītē pie ģimenes ārsta. Ja agrāk pieraksta laiku varēja daudzmaz ievērot, šogad augustā nācies gaidīt pat divas stundas virs norunātā laika — numuriņš bija uz pulksten 11, bet pie ārsta tikusi pulksten 13. Ārsti sakot, ka iemesls tam esot lēnās e-veselības sistēmas darbība.

Ģimenes ārste Lilita Grīga stāsta, ka sistēmā šobrīd var veikt tikai divas darbības — izrakstīt receptes un  darba nespējas jeb slimības lapas. Kopumā tā strādā labi, atvieglo darbu, tikai dažreiz, aptuveni reizi mēnesī, rodas pārrāvumi darbībā, kad sistēmā nevar ielogoties. Tad jāizlīdzas ar veco variantu — papīra receptēm. Tāpat piefiksē datus slimības lapai un tos ievada vēlāk, kad sistēma atsāk darboties.
Starp aprūpē esošajiem 1700 pacientiem ir arī tādi, kuri vēlas, lai zāļu recepti izrakstītu bez vizītes pie ārsta, tikai pēc telefonsarunas. “Medikamenti nav sāls vai cukurs, tos nevar tik brīvi dāļāt. Pacients jākontrolē. Tādēļ ejam uz kompromisu un pacientiem virs 75 gadiem recepti izrakstām, bet ar norunu, ka viņi pusgadā reizi fiziski atrādās ārstam. Ja pacients lieto konkrētas zāles diabētam, asinsspiedienam, ārstam jānovērtē viņa veselība.” Vai pacienti turpmāk paši varētu lietot e-veselības sistēmu internetā, piemēram, pieteikt vizīti pie ārsta? Lilita Grīga saka, ka daudz pacientu ir stipri gados, daudziem nemaz nav datora, kur vēl iemaņu to lietot. AMC lieto arī datu sistēmu “Medius”. Tajā pieejamas daudzas pozīcijas, tajā skaitā pacientu uzskaite, viņiem izsniegtie medikamenti u. c. Tomēr pārsvarā visas veiktās manipulācijas joprojām uzskaita papīra kartiņās. Ārste arī teic, ka pacientu pieņemšanas laiks, piemēram, otrdienās, ir līdz četriem pēcpusdienā. Datu ievade kādā no sistēmām, komercprogrammā “Medius” vai “E-veselība” var notikt pēc tam. “Ja runāju ar slimnieku, uzklausu viņa sūdzības, mēru asinsspiedienu, visu uzmanību veltu viņam. Vai man tā būtu jādala ar datoru? Protams, zāles ārstē, bet arī ārsts ar savu attieksmi, vārdiem var slimnieku uzmundrināt.” Ģimenes ārsta ikdiena saistīta arī ar citām atskaitēm, piemēram, e-ve­selības sadaļā “Preda” ir informācija par cukura diabēta slimniekiem. Atskaites jāiesniedz katra gada beigās, decembrī. Šobrīd sistēma ir slēgta un datus tajā ievadīt nevar. Lilitas Grīgas pārziņā ir ap 200 cukura diabēta pacietu. Katru mēnesi atskaites jāsniedz arī par veiktajām vakcinācijām, neraugoties uz to, vēlreiz šāda atskaite jānodod, noslēdzot gadu.
Decembris ir arī laiks, kad ierasti palielinās saslimšanu skaits ar gripu.

Dzintra Krišjāne, SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes locekle:
— No nākamā gada sāks darboties viens no e-veselības modeļiem — e-nosūtījums. Tas nozīmē, ka, piemēram, ģimenes ārsts uz izmeklējumiem pie speciālistiem nosūtījumu izrakstīs elektroniski. To savā profilā redzēs arī pacients un speciālists, kuram nosūtījums adresēts. Šajā sadaļā būs pieejams arī speciālista slēdziens. Kamēr šī sistēma sāks normāli funkcionēt, līdzīgi kā ar e-recepti, paralēli darbosies arī alternatīvais variants — nosūtījums papīra formātā.

Dzintra Krišjāne ir arī praktizējoša ārste un par šībrīža e-veselības platformas darbību teic, ka neredz būtiskas izmaiņas starp darbības kvalitāti gada sākumā un šobrīd. Vai e-veselība uzlabojusi kopējo veselības aprūpes pieejamību? “Pieejamību var uzlabot ar ārstu skaita palielināšanu, nevis elektroniska pakalpojuma ieviešanu. Ja pacients var reāli nokļūt pie ārsta, tā ir pieejamība.” Saistībā ar darba nespējas labu pārnešanu uz e-vidi Dzintra Krišjāne teic, ka tagad atkrīt veidlapu iegādāšanās un izsniegtās slimības labas viegli kontrolēt. E-vide un ārsti stipri pāri pusmūžam ir grūtāk savienojami. Datu ievade datorā vienam otram ir ilgs un sarežģīts process. Ja vienam pacientam standartā var veltīt no 15 līdz 20 minūtēm, tad, lietojot e-vidi, mazāk laika atliek cilvēciskajai komunikācijai. Pieslēdzot e-nosūtījumu modeli, atkal būs nepieciešams laiks datu ievadei datorā. Vecāka gadagājuma ārstiem rakstīšana ar roku padodas daudz ātrāk nekā ar klaviatūru.

Pacientiem, kuri vēlas pieteikties pie konkrēta speciālista uz izmeklējumiem vai konsultāciju, jau tagad ir pieejama vietne rindapiearsta.lv, kā arī stacionāro pakalpojumu gaidīšanas rindas vietnē: vmnvd.gov.lv/lv/veselibas-aprupes-pakalpojumi/stacionaro-pakalpojumu-gaidisanas-rindas.

Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

"Staburaga" projektu raksti