Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Bezdarbnieku skaits atkarīgs no gadalaika

Šoruden bezdarba līmenis valstī ir ap 4,8%. Zemgales reģionā reģistrēto bezdarbnieku skaits 31. oktobrī bija 6152, bet mēnesi vēlāk pieauga un 30. novembrī bija 6444. Attiecīgi novembra beigās 5,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā 2017. gadā bija bez darba. Tajā pašā laikā atliek vien iegriezties kādā no Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēm, kā rodas sajūta — bezdarbniekam nemaz tik slikti neklājas, par viņu veselību rūpējas, maksā naudu, meklē izglītošanās iespējas, saved kopā ar potenciālo darba devēju.

Iestieg bezdarba apātijā
Kā indikators, lai spriestu par darba un bezdarba situāciju pagastos, varētu noderēt saruna ar Pļaviņu novada sociālā dienesta vadītāju Valentīnu Babri. Viņa stāsta, ka novadā ir sešas sabiedriski algotā darba vietas. Tas nozīmē, ka trīs bezdarbniekus nodarbina Pļaviņās, pa vienam — Vietalvā, Klintainē un Aiviekstē. Tāpat kā citviet, darbs viņiem garantēts četrus mēnešus, un katrā “uz rokas” saņem 150 eiro. Šo summu, kā arī sociālo nodokli par viņiem maksā no valsts budžeta. Kas ar šiem cilvēkiem notiek pēc četriem mēnešiem? Ierasti viņi kļūst par garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmējiem. Valstī un arī Pļaviņu pašvaldībā  GMI ir 53 eiro, un to saņem 16 ģimenes. Summa gan mainās atkarībā no ģimenes locekļu skaita un kopējo ienākumu daudzuma.

Lai gan Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā esošā informācija vēsta, ka Pļaviņu novadā ir astoņi bezdarbnieki, kuri nav strādājuši vairāk kā trīs gadus, Valentīna Babre teica, ka šobrīd, decembra sākumā, sarak­stos figurē ap 15. Starp ilgstošajiem bezdarbniekiem ir arī tādi, kuri šo statusu uz laiku zaudē. Iemesli tam dažādi, piemēram, noteiktajā laikā nav ieradies atzīmēties NVA, par neierašanos nav attaisnojoša doku­menta. No jauna reģistrēties par bezdarbnieku viņš var pēc trim mēnešiem.

Lielāka konkrētība, mazāk bezjēdzīgu apmācību
NVA Aizkraukles filiāles vadītāja Biruta Škutāne teic, ka, pēc statistikas, Aizkraukles filiālē mēnesī aptuveni 100 bezdarbnieku zaudē statusu. No viņiem ap 70% atrod darbu, bet pārējie atkrīt citu iemeslu dēļ. Tomēr tikpat daudz — ap 100 cilvēku — no jauna nāk klāt. Viena no lieliskām iespējām mainīt savu dzīvi ir iemācīties ko jaunu, tajā skaitā jaunu arodu. Te labi noder Eiropas Savienības fondu projekta “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” pasākums “Apmācība pie darba devēja”. Par to “Staburagam” stāstīja un katram interesentam labprāt izklāstītu NVA Aiz­kraukles filiāles koordinējošā eksperte Sintija Kronentāle. Tas nozīmē, ka bezdarbnieks vienojas ar potenciālo darba devēju, kurš viņam iemācīs nepieciešamās prasmes. Pirms tam abiem — darba devējam un ņēmējam —  jāpiesakās NVA. Gadās, ka viens otru jau iepriekš sameklējuši, bet ir gadījumi, kad “savedēja” lomu uzņemas NVA pārstāvis. Aģentūra abiem piešķir tā saukto dotāciju. Kā darba devēji var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, kā arī biedrības un nodibinājumi, izņemot izglītības iestādes, ārstniecības iestādes un politiskās partijas. Darba devējs sešus mēnešus apmāca un maksā apmācāmajam vismaz minimālo algu. Prasība ir pēc šī laika vismaz trim mēnešiem noslēgt līgumu par darba attiecībām ar apmācāmo.

Šāds pasākums jau spēkā no 2015. gada, un šogad jau noslēgti 17 līgumi un pieteikušies deviņi darba devēji. Pagājušajā gadā bija tikai septiņi līgumi. Šogad iesaistījušies tādi uzņēmumi kā SIA “Jards”, “Metālists”, krodziņš “Rūdolfs”, “Pļaviņu komunālie pakalpojumi”, “Eglīši wood” no Daudzeses pagasta, kas nodarbojas ar mežsaimniecību, “LM Tehnika”  un citi. Starp tiem, kas aktīvi izmanto NVA piedāvāto iespēju, ir arī Skrīveru uzņēmums — radošā darbnīca “RADADA”. Pērn tajā viens darbinieks mācījās un palika strādāt, šogad šo pašu ceļu gājis nākamais uzņēmuma strādnieks. Pirmos trīs mēnešus bezdarbnieks no NVA saņem 200 eiro, nākamos trīs — 350 eiro. Savukārt darba vadītājs saņem 50% no minimālās algas. Pēc sešiem mēnešiem darba devējs izsniedz izziņu par to, ka apmācāmais apguvis profesiju. Pārdevējs konsultants, pārdevējs asistents, loģistikas darbinieks, remontatslēdznieks — tās ir dažas no profesijām, kuras reāli apguvuši bijušie bezdarbnieki.


Sintija Kronentāle stāsta, ka liela ir arī interese par apmācībām dažādās izglītības iestādēs.  NVA Aizkraukles filiāle sadarbojas ne tikai ar tuvākajām mācību iestādēm — uzņēmumu “BUTS” un Aizkraukles Profesionālo vidusskolu, bet arī daudzām citām Latvijā, tajā skaitā Ogrē, Jēkabpilī un Rīgā. Nākamajā gadā NVA gan plāno lielāku uzsvaru tomēr likt apmācībai pie darba devēja.

Rūpes par slimajiem un strādniekiem gados
Eksperte un atbalsts ilgstošajiem bezdarb­niekiem Aizkraukles filiālē ir Inga Mihailova. Taujāta par ilgstošajiem bezdarbniekiem, viņa teic, ka tie ir cilvēki, kuriem Valsts ieņēmuma dienesta datos neuzrādās darba attiecības ilgāk par gadu. Bezdarbnieka statusu viņš var zaudēt un atkal iegūt, bet laika uzskaitē noteicošās ir darba attiecības.

Pasākumi notiek arī ilgstošajiem bezdarbniekiem, viņus motivējot meklēt darbu. Mēnesi notiek apmācības, kurās apgūst zināšanas, kā sagatavoties, uzvesties darba intervijā, celt pašapziņu. Norīkots mentors palīdz analizēt darba piedāvājumus un atlasīt reālākos. Inga Mihailova stāsta, ka līdz šim bezdarbnieki šajā programmā saņēma stipendiju — 150 eiro, bet no nākamā gada to vairs nepiešķirs. Joprojām paliks spēkā transporta un ēdināšanas izdevumu kompensācija. Šogad piedalījušies 127 cilvēki. Grupā ir 12 dalībnieki un bijušas grupas, kurās neviens tā arī darbu nav atradis. Ir grupas, no kurām divi līdz trīs darbu atrod. Lielākoties tie ir cilvēki pirmspensijas vecumā, bet pēdējo grupu dalībnieki ir arī jaunieši.

Daudz ilgstošo bezdarbnieku ir Neretas novadā, tāpēc te apmācību nodrošina uz vietas. Ērtāk arī apkārtnes pagastu, piemēram, Pilskalnes, iedzīvotājiem, jo sabiedriskā  transporta maršrutu grafiks vienā dienā liedz sasniegt Aizkraukli un atgriezties mājās.
Liela tautas staigāšana jeb bezdarbnieku pieplūdums ir, beidzoties vasaras sezonai. Tie ir gan strādnieki no zemnieku saimniecībām, gan ceļubūves un uz dzeļzceļa strādājošie. Vieni turpina uzkrāt zināšanas ziemas periodā un jau nākamajā sezonā pie tā paša darba devēja strādā labāk apmaksātu darbu. Ir vēl kategorija cilvēku, kuri pavasarī raksta iesniegumu un atsakās no bezdarbnieka statusa, lai vasarā piepelnītos sēņojot un ogojot, bet, sezonai beidzoties, atkal reģistrējas. Šo statusu pieprasa arī novadu sociālie dienesti, lai savukārt piešķirtu trūcīgā vai maznodrošinātā statusu. Sintija Kronentāle  atceras arī laiku, kad darbību beidza bijušais piena pārstrādes kombināts “Daugava” Sērenē.

Īpaša kategorija ir cilvēki pirmspensijas vecumā un tie, kuriem ir veselības problēmas. Tieši viņiem nākamajā gadā būs atvērta programma “Atbalsts ilgākam darba mūžam”. Līdz oktobra vidum darba devējiem vajadzēja iesniegt pieteikumus. Zināmi konkrēti uzņēmumi, kuros strādā cilvēki ar veselības problēmām, un šajā programmā viņiem varēs nodrošināt atveseļošanos, kā arī finansējums no NVA ļaus saglabāt darba vietu.

***
Lai arī notiek apmācāmo bezdarbnieku kontrole gan no NVA, gan Labklājības ministrijas, nereti dzird par apmācāmo negodīgu rīcību, piedalīšanos kursos izmantojot vien kā iedzīvošanās līdzekli, jau iepriekš skaidri zinot, ka pēc apmācībām viņi darbu šajā jomā nemeklēs. Tāpat zināmi gadījumi, kad, piesakoties, piemēram, ceļa izdevumu kompensācijām, ar tām iemanās nopelnīt, nevis izmantot paredzētajam mērķim.

Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

"Staburaga" projektu raksti