Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Biežāk piešķir talonus pārtikai

Jaunjelgava ir vienīgā vieta Aizkraukles reģionā, kur jau daudzus gadus katru darbdienu darbojas zupas virtuve, ko pašvaldība nodrošina no oktobra līdz jūnijam. Kādu palīdzību, atbalstu un atsaucību ēdināšanas jomā saviem trūcīgākajiem iedzīvotājiem nodrošina citos novados, skaidroja “Staburags”.

Smaržo pēc pupiņu zupas
Latvijas Sarkanā Krusta Jaunjelgavas nodaļas telpās, kas ir bērnudārza “Atvasīte” ēkā,  no pagājušā gada oktobra pirmajām dienām darbojas zupas virtuve. Katru darbdienu no pulksten 12 līdz 13 jaunjelgavieši te var saņemt siltu zupu, kurā  ieliek arī karoti krējuma, pasniedz arī maizes riecienu. Trūcīgās personas pusdienām zupas virtuvē var pieteikties sociālajā dienestā, aizpildot pieteikumu. Pēdējos gados klientu skaits samazinās, pirms dažiem gadiem zupas virtuvei pieteicās 56 cilvēki, pērn saņemti 30 iesniegumi.
Zupas virtuvē ienākam “karstākajā” laikā — cilvēki stāv rindā, bet telpā smaržo pēc pupiņu zupas. Aprunājoties ar te sastaptajiem jaunjelgaviešiem, noskaņojums ir dažāds — kāda kundze ir smaidīga un slavē gan virumu, gan saimnieces, kāds kungs ir dusmīgi noskaņots, jo vairs nevāra skābeņu zupu. Visiem vislabāk garšo pupiņu virums. Zupu atsevišķā katlā vāra bērnudārza “Atvasīte” pavāres. 

Var saņemt pārtikas pabalstu
Zupas virtuves vadītāja Velga Gribuste rāda ēdienkarti — aprēķinātas kalorijas, un aprakstītas sastāvdaļas, porciju lielums vienam cilvēkam: “Cilvēki nāk ar saviem traukiem, daudzi nāk pēc zupas ģimenei. Ir cilvēki, kuriem zupas virtuvē dabūjamais ēdiens ir vienīgā siltā maltīte dienā jau gadiem, ir tādi, kuri nokļuvuši īslaicīgās grūtībās. Vienam cilvēkam aprēķinātā zupas porcija ir puslitrs. Ēdienkartē ir zirnīšu, makaronu zupa, skābu kāpostu borščs, pelēko zirņu un pupiņu zupa.”
Jaunjelgavas novada sociālā dienesta vadītāja Evija Elksne teic, ka zupas virtuvi bija iespēja ierīkot un nodrošināt arī pārējos Jaunjelgavas novada pagastos — Secē, Staburagā, Daudzesē un Sērenē, taču tas šo pagastu iedzīvotājiem nav aktuāli. Jaunjelgavas novada iedzīvotājiem krīzes situācijā ir iespēja saņemt pabalstu — 22 eiro apmērā pārtikas iegādei.
Fakts, ka zupas virtuve Jaunjelgavā darbojas jau daudzus gadus, liecina, ka joprojām sabiedrībā ir cilvēki, kuriem klājas pavisam grūti, un viņiem arvien ir vajadzīga šāda veida palīdzība un atbalsts.

Nodrošina silto maltīti
Aizkraukles novada sociālā dienesta vadītāja Ināra Gaile stāsta, ka arī Aizkrauklē nodrošina silto maltīti, ko izsniedz pret taloniem: “Tiek izvērtēts, vai cilvēkam šāds pakalpojums ir nepieciešams, jo mēnesī tā ir liela summa — viena talona vērtība ir 1,82 eiro. Paredzēts, ka spējam palīdzēt līdz 30 cilvēkiem mēnesī, taču patlaban visi šo iespēju nav izmantojuši, kāds ir slimnīcā, kāds atteicies. Šogad regulāri ap 20 aizkraukliešu izmanto iespēju ēst siltu ēdienu. Siltā maltīte ir vai nu gaļas zupa, vai otrais ēdiens ar salātiem, kas ielikts vienreizējās lietošanas traukos, kas ir ērti līdzi ņemšanai. Šo palīdzību piešķir, izvērtējot situāciju, ja cilvēks veselības problēmu dēļ nespēj pagatavot sev ēdienu, tie ir aprūpējamie, kas nespēj pārvietoties, arī Spīdolas ielas 18 iedzīvotāji, cilvēki ar invaliditāti.”
Aizkrauklieši pēc siltās maltītes ar sociālajā dienestā izsniegtajiem taloniem dodas uz kafejnīcu “Pauze”, kur ēdiens sagatavots līdzņemšanai, savukārt tiem, kuriem ir grūti pārvietoties, ēdienu aiznes aprūpētāji. “Izvērtējam atbalsta piešķiršanu, to var piešķirt arī īslaicīgi, piemēram, cilvēkam pēc slimības lielākoties gan piešķiram pusgadam. 
Vēl viena palīdzība, ko vēlos uzsvērt, ja cilvēks nonācis krīzes situācijā, var saņemt Latvijas Sarkanā Krusta palīdzību — pārtikas un higiēnas pakas, to var izmantot,” stāsta Ināra Gaile.

Pēc zupas virtuves nav vajadzības
Neretas novada sociālā dienesta vadītāja Iveta Arāja teic, ka Neretas novadā nav tādas palīdzības, kas nodrošinātu trūcīgākos iedzīvotājus ar siltu ēdienu, skaidrojot, ka acīmredzot iedzīvotāji tiek galā paši un patlaban šāds pakalpojums nav aktuāls.
Līdzīga situācija ir Kokneses novadā: “Krīzes situācijā koknesiešiem ir iespēja dabūt  pārtikas talonus, ko piešķiram  trūcīgām un mazturīgām personām. Šķiet, ka līdz šim Kokneses novadā šim jautājumam neesam pievērsušies, jo tas nav bijis aktuāls. Ir bijušas situācijas, kad aprūpējamai personai aprūpētājs siltu maltīti nesa uz mājām no vidusskolas virtuves. Tie ir atsevišķi gadījumi, un lielākā apmērā noteikti nav pieprasījuma pēc šāda pakalpojuma,” stāsta Kokneses novada sociālā dienesta vadītāja Baiba Tālmane.
Skrīveru novada sociālā dienesta vadītāja Jekaterina Bezdežska stāsta, ka skrīverieši, nokļuvuši krīzes situācijās, no sociālā dienesta var saņemt talonus pārtikas iegādei. Viena talona vērtība var svārstīties no četriem līdz astoņiem eiro, katru situāciju izvērtē atsevišķi, var piešķirt arī vairākus talonus.

Savukārt Pļaviņu novada sociālā dienesta vadītāja Valentīna Babre teic: “Ja būtu zupas virtuve, domāju, būtu arī cilvēki, kuri labprāt to izmantotu un ēstu silto ēdienu, taču pagaidām šis jautājums nav aktualizēts. Domāju, zupas virtuves atvēršanu un uzturēšanu vajadzētu uzņemties kādai biedrībai.” ◆

Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

"Staburaga" projektu raksti