Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ceptus pelmeņus vai risoto?

Pirms jaunā mācību gada Ministru kabinets apstiprināja Veselības ministrijas piedāvātos uztura normu grozījumus, kas izstrādāti, ņemot vērā uztura speciālistu un Pasaules Veselības organizācijas ieteikumus. Tie ieviesti, lai mazinātu bērnu aptaukošanos un liekā svara veidošanos, paredzot ēdienu enerģētiskās vērtības samazināšanu bērnudārzu un skolu ēdienkartēs. Izmaiņas paredz būtiski palielināt dārzeņu, augļu, piena un piena produktu saturu, tās arī ļauj ieviest veģetāro ēdienkarti. 

Bērni nav badā!
Rit otrais jaunā mācību gada mēnesis, kopš pirmsskolas izglītības iestādēs ieviestas jaunās uztura normas, un šajā laikā daļa vecāku pauduši savu neapmierinātību. Vecāki teic, ka bērni, pārnākot mājās no bērnudārza, uzreiz prasa ēst, daži esot pat ļoti izsalkuši. Lai gan pirmsskolas izglītības iestādēs rīkotas sapulces, vecāki informēti par izmaiņām ēdienkartē, paskaidrojot nianses, daļa vecāku joprojām uzskata, ka, samazinot kaloriju daudzumu un veicot šīs izmaiņas ēdienkartē, viņu bērni arvien  no bērnudārza pārnāk izsalkuši. “Staburags” aptaujāja vairākas pirmsskolas izglītības iestādes, un visās teic, ka porciju lielums nav samazināts — proporcionāli vairāk uz šķīvja nonāk svaigi dārzeņi, salāti, savukārt kartupeļi vairāk tiek aizstāti ar graudaugiem, arī gaļas daudzums vienā ēdienreizē mazliet samazināts. Vecāki pārmet arī to, ka bērnudārzos atsakās no baltmaizes, kas bērniem ļoti garšo.

Visu aptaujāto bērnudārzu medmāsas un saimniecības pārzines ir vienisprātis, ka šie noteikumi, kas jāievēro bērnudārzos, ir veselīgas ēdienkartes pamats, lielākoties to izpildīt nav grūtību, varbūt ir kādas nianses, taču tie nestrādās un necīnīsies ar bērnu lieko svaru — tas jādara kopā ar vecākiem, tam jāstrādā arī skolās.

Grēko ar pusfabrikātiem
Vecākiem jāatzīst, ka laika trūkuma dēļ mājās bieži vien gatavo pusfabrikātus, grēko ar čipsiem, cepumiem, smalkmaizītēm un gāzētajiem dzērieniem ikdienā, kas neatgriezeniski bērnos izveido garšas sajūtu. Ja mājās ēd ceptus pelmeņus, kā var gaidīt, ka bērns bērnudārzā labprāt notiesās porciju risoto? Klupšanas akmens ir arī svaigi dārzeņi — bērni ar grūtībām notiesā svaigu dārzeņu salātus, nereti pat nepagaršojot, saka: es to neēdīšu! 

Veselības ministrija, kas atbild par uztura normu grozījumiem, uzsver, ka izmaiņas dos labumu bērniem — tagad izvēlnē vajadzētu būt vairāk augļu un dārzeņu. Izmaiņas uztura normās pieņemtas, konsultējoties ar Pasaules Veselības organizāciju, vērā ņemti arī Ziemeļvalstu uztura ieteikumi. Lielākās izmaiņas ir jaunākajām vecuma grupām, kur bērni ir ar mazāku ķermeņa svaru, mazāku augumu.
“Kopējais kaloriju saturs maziem bērniem, kas dodas uz bērnudārzu, tika nedaudz samazināts, bērnudārzu pavāri teic, ka pirms tam porciju apjoms bijis pārāk liels, bērni to nevarēja apēst,” stāsta Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta vadītāja Santa Līviņa.

Savukārt uztura speciālisti norāda, ka kaloriju skaits ir pietiekami liels visām vecuma grupām un tas, ka bērns, pārnākot no bērnudārza mājās, vēlas vakariņas, ir normāli.

Izpilda galvenās prasības
Jaunjelgavas bērnudārzā “Atvasīte” visiem bērniem ēdināšanas izdevumus sedz pašvaldība, dienā atvēlot 1,30 eiro. Bērnudārza saimniecības daļas pārzine Sandra Rubiķe stāsta, ka Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti pēdējā pārbaudē atzina par labu iestādes izstrādātos kritērijus ēdienkartes izveidošanā, kā arī to, ka  labāk, lai kaloriju ir vairāk nekā mazāk. Bērnudārzā porcijas nav samazinātas, vairāk palielināts augļu un svaigo dārzeņu apjoms. “Uzskatu, ka bērniem pilnībā pietiek ar to, ko viņam piedāvājam trijās maltītēs, vecākiem nav, par ko uztraukties. Jauno uztura normu dēļ bērni badā nebūs! Esam samazinājuši baltmaizes patēriņu,  lielākoties ēdam sald­skābmaizi, radinām pie kliju un graudu maizes, ko ir diezgan grūti izdarīt. Maizīti ēdam arī pie zupām. Biezputras un zupas bērni lielākoties ēd, bet nelabprāt ēd biešu salātus, vinegretu, rasolu, ir bērni, kuri vispār neēd gaļu. Atklāti sakot — mēs par šīm jaunajām uztura normām tik ļoti nesatraucamies, izpildām galvenās prasības — palielinājām svaigu dārzeņu un augļu saturu, pārējo tikpat kā neko neesam mainījuši. Esam iesaistījušies arī programmās “Skolas auglis” un “Skolas piens”, tās arī ļoti daudz ko dod, varam būtiski papildināt ēdienkarti,” stāsta Sandra Rubiķe.

No baltmaizes jau atteikušies
Skrīveru bērnudārzā “Sprīdītis” vienai dienai atvēlētā summa ēdināšanai ir 1,42 eiro nemainīgi visam gadam. Bērnudārza saimniecības pārzine Sandra Vīksne teic, ka tādējādi nākas rēķināt — kurā dienā produktiem iztērē vairāk, kurā mazāk, no tā atkarīgs arī maltīšu piedāvājums, jo vajadzīga arī dažādība. Sandra Vīksne teic, ka no baltmaizes ēdienreizēs bija atteikušies jau iepriekš, tas nav nekāds jaunums, mazie skrīverieši labprāt ēd kliju maizi un saldskābmaizi, tā viņiem garšo.

“Porcijas nesamazinājām, ēdienkartē ieviesām vairāk svaigu dārzeņu un augļu, samazinājām kartupeļus, aizstājot tos ar grūbām, taču redzu, ka kartupeļi bērniem garšo daudz labāk. Jā, esmu dzirdējusi no vecākiem, ka bērni jūtas nepaēduši, bet porciju lielums nav samazināts, saturs ir mazliet mainīts. Ko lai dara, ja bērniem negaršo salāti un dārzeņi? Mēs dodam visu iespējamo — ķirbjus, bietes, burkānus, gurķus, tomātus un kāpostus, bet ir daļa, kas tos vispār neēd,” teic Sandra Vīksne. Skrīveriete atzīst, ka augļu saturs ēdienkartē ir palielinājies diezgan būtiski — bērniem tos piedāvā katru dienu. Patlaban ir liela izvēle, bet ko darīs ziemā? Plānojot ēdienkarti, tomēr jāiekļaujas noteiktā summā, un ziemā augļi būs daudz dārgāki nekā patlaban.


Bērniem ir atšķirīgi ēšanas paradumi
Sandra Vīksne teic, ka bērnudārzā ļoti labi var redzēt, cik bērniem ir atšķirīgi ēšanas paradumi, kas atspoguļo to, ko un kā ēd ģimenēs. Ir bērni, kas ēd visu, un ir tādi, kas principā neēd daudz ko, bet tā ir bijis vienmēr. “Domāju, šīs izmaiņas, kas bija jāievieš bērnudārzos, tomēr neatrisinās galveno uzdevumu — necīnīsies ar lieko svaru bērniem, ja ģimenēs tāpat lielākoties turpinās ēst neveselīgi. Skaidrs, ka bērnudārzi ir visvieglāk kontrolējami, mums ir kopgalds, viss ir viegli pārskatāms, pārbaudāms, un mums vienmēr var pakratīt pirkstu un aizrādīt, ja kaut ko neesam izpildījuši. Gribētos, lai cīņā ar savu bērnu lieko svaru aktīvi iesaistītos arī vecāki — kā lai bērns bērnudārzā ēd zirņus vai grūbas ar gaļu, risoto — rīsus ar dārzeņiem, ja mājās vecāki tādu ēdienu negatavo? Līdz šim bija noteikts, ka ēdiens var atkārtoties tikai pēc desmit dienām — mums atkal jādomā, kā dārzeņus pagatavot tā, lai bērni ēd, un dārzeņu sautējums ir viens no tiem ēdieniem, ko viņi ēd labprāt. Gatavojam pupiņu — burkānu, dārzeņu sautējumu, strādājam arī radoši — domājam nosaukumus, lai varētu dārzeņus iekļaut ēdienkartē.”

Ēdienkarti pielāgo bērnu gaumei
Bebru pagasta bērnudārza medmāsa Inese Skuja te strādā jau 36. gadu. Bērnudārzā ir 62 bērni. Inese teic, ka pazīst katru bērniņu un zina, ko viņš ēd, ko neēd. Izstrādājot ēdienkarti, vienmēr to ņem vērā — jā kāds neēd griķus, tad tajā dienā gatavo tādu zupu, ko viņš labprāt ēd, lai nebūtu tā, ka bērns paliek neēdis. Medmāsa stāsta, ka saskārusies ar vecāku jautājumiem par jaunajām uztura normām, par porciju samazināšanu un bažām, ka bērni paliks neēduši: “Tas nav tik briesmīgi, kalorijas samazinātas, bet ir norādītas robežas, kas jāievēro, lai būtu sabalansēts un atbilstošs tauku, olbaltumvielu, ogļhidrātu un kaloriju daudzums, taču tas ir variējams. Tāpat jau iepriekš bija jāsamazina baltā cukura kā produkta patēriņš, atļautais daudzums ir 20 grami dienā, un tad ēdiens vairs nav tik garšīgs, kā bērniem gribētos. Ja gribam gatavot dzērveņu saldo, tad tas ir ļoti grūti izdarāms, taču  ir atļauts lietot ievārījumu vai saldinātu sulu. Jau esam pieraduši pie tā, ka atļautais sāls daudzums ir 2 grami dienā, pavāre lieto dažādas garšvielas, piemet kādu pipariņu, un bērni ēd labprāt.”
Klupšanas akmens ir dārzeņu sautējums un svaigu dārzeņu salāti, tos ir diezgan grūti bērniem iemācīt ēst. Visu rudeni ēdam ābolus, ko vecāki atnes, domāju, būtu grēks ābolus pirkt, ja pašiem ir pilni dārzi. Bērni tos ēd labprāt, īpaši, ja ābolīši ir  nomizoti un sagriezti.” 

Veidoja ieteicamo ēdienkarti vakariņām
Inese Skuja atceras, ka agrāk pie ēdienkartes pievienojusi arī ieteikumu vecākiem, ko gatavot vakariņās, ņemot vērā produktus, ko bērns jau ēdis pa dienu. Mūsdienās tā vairs nedara, to arī nepieprasa. Medmāsa teic, ka bērnudārzos jābūt veselīgam un daudzveidīgam ēdienam, bērns pie tā jāradina, taču tas pats būtu vajadzīgs arī mājās, būtu daudz vairāk jāstrādā ar vecākiem: “Bērnudārzā redzam, kā veidojušies bērna ēšanas paradumi, redzam, kā bērns pazīst ēdienu. Ļoti grūti ar salātu, veselīgu saldo ēdienu un biezputru ēšanu. Bērni negrib ēst, jo mājās tādu ēdienu negatavo. Bērniem patīk standarts — kotlete, maizes šķēle, desa, kartupelis. Ja ir kaut kas  mazliet sarežģītāks — tītenītis, teftelītis —, bērni to nelabprāt ēd. No ēdienkartes neesam svītrojuši baltmaizi, jo bērni to ir raduši ēst. Ja pavisam izņemsim baltmaizi, tad gan kāds varētu palikt neēdis.”

Ēdienkarte vienai dienai bērnudārzā
Brokastis — miežu putraimu biezputra ar sviestu, kafija (220,4 kcal). Pusdienas — kartupeļu zupa ar svaigiem kāpostiem, vārīti kartupeļi, gaļas mērce, svaigi gurķi, rupjmaize, zāļu tēja ar cukuru (362,2 kcal). Launags — piens, burkānu kēkss, bumbieri (285,3 kcal).

Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

"Staburaga" projektu raksti