Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Darbs bez samaksas un brīvprātīgs — iespēja sev un ieguvums sabiedrībai

Jauns un bez pieredzes — šāds apzīmējums ticis ne vienam vien jaunietim, kurš sāk savas darba gaitas. Grūti gan iegūt darba pieredzi, ja tās trūkums ir viens no iemesliem, kāpēc nereti tikpat kā neiespējami dabūt darbu. Brīvprātīgais darbs ir viens no veidiem, kā to iegūt, bet cik tas ir pieprasīts un izmantots? Var jau domāt, ka mūsdienās strādāt bez samaksas neviens negrib, tomēr, izrādās, tā tas nav. Turklāt tā nav tikai jauniešu iespēja.

Ieguldījums sabiedrībā

Brīvprātīgā darba tradīcijas pasaulē aizsāktas vairāk nekā pirms simt gadiem. Latvijā šī kustība mērķtiecīgi un organizēti attīstīta no 1998. gada, un 2016. gadā Latvijā sāka darboties Brīvprātīgā darba likums, kas nosaka tā regulējumu. Likuma izpildi nodrošina Nodarbinātības valsts aģentūra, izveidojot platformu www.brivpratigie.lv, apvienojot tajā brīvprātīgā darba veicējus un organizatorus visos Latvijas reģionos.

Likums nosaka, ka brīvprātīgo darbu var organizēt biedrības un nodibinājumi, tostarp arodbiedrības un to apvienības, valsts un pašvaldību iestādes, kā arī politiskās partijas un to apvienības. Šo darbu var veikt persona no 13 gadu vecuma.
Kas tad ir brīvprātīgais darbs? Tā ir iespēja ikvienam aizvien gūt jaunas zināšanas un pieredzi, sava laika un prasmju ziedošana sabiedriski lietderīgiem mērķiem, darbs vai pakalpojumu sniegšana bez atlīdzības. Visā pasaulē tas ir atzīts un populārs veids, kā iedzīvotāji iesaistās sabiedriskajā dzīvē, pārveido, uzlabo savu un apkārtējo dzīves kvalitāti. Brīvprātīgais var būt cilvēks neatkarīgi no vecuma, dzimuma, izcelsmes, tautības, reliģiskās piederības, politiskajiem uzskatiem un citiem sociāliem, fiziskiem vai ģeogrāfiskiem nosacījumiem. Galvenais ir just sevī vēlmi iegūt jaunu pieredzi, veicot kādu darbu sabiedrības labā, nevēloties saņemt par to algu, bet gandarījumu un prieku par paveikto!

Piesakās aktīvi

Ikvienā organizācijā vai pašvaldībā nepieciešami palīgi, rīkojot dažādus pasākumus. Lielākoties šajā darbā iesaistās jaunieši. Aizkraukles jaunatnes lietu speciāliste Inga Ramane atzīst, ka jauniešu interese par brīvprātīgo darbu ir ļoti liela.

— Viņiem ļoti patīk darboties, tāpēc nav jāmudina nākt un piedalīties. Šogad liela daļa pašvaldības kultūras un sporta pasākumu notikuši ar brīvprātīgā darba līdzdalību. Tās ir mūsu pilsētas “brīvās rokas”, bet jaunieši var interesanti pavadīt brīvo laiku, īstenot savas prasmes un iegūt neformālu izglītību. Saskaņā ar pašvaldības apstiprināto nolikumu, nostrādājot vismaz 50 brīvprātīgā darba stundas, var saņemt apliecinājumu. Ja pērn ar to sveicām četrus jauniešus, tad šogad tie jau ir 22. Tā ka esam ļoti auguši. Jaunieši aktīvi iesaistās arī jauniešu domes darbā, un mūsu mērķis ir Aizkraukli nākamajā gadā izvirzīt kā Latvijas jauniešu galvaspilsētu, — stāsta Inga.

Viņa atzīst, ka jauniešus interesē arī brīvprātīgā darba pieredze ārzemēs. Nesen neliela daļa apmeklēja Baltkrieviju un iepazina tās pieredzi. Ir jaunieši, kuri piesakās starptautiskām programmām, un ir iecere, ka jau nākamgad Aizkraukle arī pati varētu uzņemt brīvprātīgos no citām valstīm.

Pļaviņu jauniešu iniciatīvu centra “Ideja” vadītājs Sergejs Nikaļuks arī atzīst —  jauniešu brīvprātīgais darbs ir atzīts.

— Gandrīz ikviens pasākums centrā, pilsētā vai novadā aizvadīts ar jauniešu atbalstu, jo dažādu darbu ir daudz un katrs var palīdzēt. Jaunieši veic brīvprātīgā darba stundu uzskaiti un, sakrājot simt stundu, saņem apliecinājumu. Esmu novērojis, ka viņiem svarīgi, lai tas būtu, beidzot skolu, kas ir laba motivācija un gandarījums, dodoties tālāk mācīties. Viņi to novērtē, jo palīdz arī turpmākajā dzīvē, studējot un vēlāk strādājot. Tā ka šī kustība tikai vēršas plašumā. Daļa iesaistās aktīvāk, cits retāk, bet nekad nav problēmu sameklēt palīgus. Viņi piesakās paši, — saka Sergejs Nikaļuks.

Citās reģiona pašvaldībās šis darbs nav strukturēts, bet, ja nepieciešams, jaunieši piedalās dažādos organizatoriskos darbos.
Pieaugušos brīvprātīgā darbā galvenokārt iesaista dažādas organizācijas, un šī kustība vēršas plašumā. Aktīvākos brīvprātīgā darba veicējus, organizatorus un draudzīgākās pašvaldības ik gadu sveic pasākumā “Gada brīvprātīgais”, kas notiek pirms Starptautiskās brīvprātīgo dienas 5. decembrī.

Laba pieredze


Brīvprātīgā darba iespējas ir ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Iepriekš tās bija citas programmas, bet tagad tas ir Eiropas Solidaritātes korpuss, ko koordinē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra. Tās projektu vadības un uzraudzības daļas vecākā projektu vadītāja Maija Kolberga stāsta, ka gadā uz ārzemēm dodas ap simt jauniešu, bet iebrauc vairāk — ap 150. Turklāt šajā programmā brīvprātīgā darba iespējas ir ne tikai ārpus Latvijas, bet arī uz vietas. Piemēram, jaunietis no Aizkraukles var strādāt Liepājā vai kur citur.
Programmā var piedalīties jaunieši no 18 līdz 30 gadiem, un katram interesentam vispirms jāreģistrējas Eiropas Solidaritātes korpusa datubāzē, ko var izdarīt aģentūras mājaslapā. Tad var gaidīt piedāvājumu vai meklēt to pašam.

Maija Kolberga stāsta, ka Eiropas Brīvprātīgo darba programmu jeb EVS (European Voluntary service) var izvēlēties, ja ir uzņēmība un vēlme iepazīt pasauli. Lai izvēlētos piemērotāko projektu, vispirms pašam jāsaprot, kāda ir motivācija brīvprātīgajam darbam, ko, kādā jomā un kāpēc vēlas darīt. Programmā Eiropas Brīvprātīgais darbs nebūt nenozīmē tikai sociālās jomas projektus. Jaunieši var īstenot savus projektus arī citās jomās, piemēram, mākslā, kultūrā, sportā, politikā un citos. Svarīgi ir tas, ka iespējams strādāt tādā jomā, kas interesē. Tie, kuri to izmēģinājuši, iesaka galvenokārt izvēlēties piemērotāko jomu, nevis val­sti, jo darīt darbu, kas nepatīk, nav nekādas patikas.

Atkarīgs no jaunieša motivācijas


Eiropas Brīvprātīgajā darbā var doties gan pēc vidusskolas beigšanas, gan bakalaura vai maģistra grāda iegūšanas, gan arī studiju laikā. Tas atkarīgs no katra jaunieša motivācijas un attiecīgās situācijas. Viens var izlemt doties gūt šo pieredzi pēc vidusskolas beigšanas, jo nav īsti skaidrs, ko vēlas studēt, bet pēc tam atgriežoties studēt pārbaudīto.
Lai pieteiktos darbam, nepieciešama nosūtītājorganizācija, ar ko slēdz līgumu. To iespējams atrast Eiropas Brīvprātīgā darba organizāciju datubāzē www.ec.europa.eu/youth/evs/aod/hei_en.cfm. Tomēr svarīgākā ir uzņēmējorganizācija ārvalstī, jo ar to būs jākārto lietas, arī sadzīviski jautājumi ārzemēs. Eiropas Savienības organizācijas, kas atrodamas elektroniskajā datubāzē, ir akreditētas, tās ir pārbaudītas un atbilst Eiropas Komisijas prasībām. Pirms brīvprātīgais aizbrauc pildīt projektu, tiek noslēgts aktivitāšu līgums, kurā viss atrunāts, lai brīvprātīgajam neliktu pildīt uzdevumus, kas nav paredzēti viņa projektā.
Brīvprātīgajam sedz uzturēšanās izmaksas, apmaksā ēdināšanu, apdrošināšanu un transportu. 2011. gadā Eiropas Komisija noteikusi, ka 10% no ceļa izmaksām var lūgt segt brīvprātīgajam, bet to var darīt arī pašas organizācijas. Vēl brīvprātīgajam piešķir kabatas naudu personīgajiem tēriņiem, ar ko var izdzīvot, ja prot apieties ar naudu un pareizi plānot izdevumus. Šis darbs nav apmaksāts, toties dod iespēju darboties sev interesējošā jomā, gūt jaunas zināšanas, starptautisku darba pieredzi, kuru šeit, Latvijā, nebūs iespējams iegūt, dzīvot citā valstī, iemācīties jaunu valodu vai papildināt esošās zināšanas, iepazīt citas valsts kultūru un cilvēkus un pārliecināties, uz ko jaunietis ir spējīgs.

Viedokļi

Kitija Smirnova, brīvprātīgā ar vairāku gadu pieredzi
— Šis darbs man vienmēr dod gandarījumu, jo varu kaut ko paveikt un palīdzēt citiem. Krāju brīvprātīgā darba stundas, par ko beigās var saņemt apliecinājumu. Daru to jau vairākus gadus, un galvenais tomēr ir iespēja darīt to, kas interesē, un gūt pieredzi. Man patīk rīkot pasākumus bērniem, palīdzēt sporta pasākumos, ko arī gribu turpināt. Tādējādi veidojas pieredze pasākumu vadīšanā un rīkošanā, nav vairs liela satraukuma kā sākumā. Arī citi skolasbiedri labprāt iesaistās šajā darbā, jo tas ir interesanti un var pavadīt laiku kopā. Domāju, ka Pļaviņās brīvprātīgais darbs ir ļoti populārs, un nevienam nav jāskaidro, kas tas ir.

Jānis Cielavs, Aizkraukles novada domes personāla speciālists
 — 2006. gadā kā brīvprātīgais strādāju NATO samitā Rīgā, 2007. gadā — Francijas pavasara noslēguma pasākumā Rundālē, bet 2008. gadā — Eiropas futbola čempionātā Vīnē. Motivācija šai izvēlei bija pieredze, pieredze un vēlreiz pieredze, plašāks redzesloks, sevis izzināšana, citas vides un kultūras iepazīšana, svešvalodu apgūšana un jauni kontakti. Protams, ir arī gandarījums par darbu sabiedrības labā. Tas noderēja gan dzīvē, gan darbā. Ja tagad būtu vairāk brīva laika, domāju, ka vēl ko tādu labprāt izmantotu.

Agita Pleiko, Jēkabpils NVO Resursu centra valdes priekšsēdētāja
— Brīvprātīgais darbs piemērots ikvienā vecumā, sadarbojamies ar dažādām biedrībām. Šobrīd gan to vairāk izmanto jaunieši, bet visas iespējas ir arī pieaugušajiem. Tas kļuvis jau kā modes zīmols, kas ir ļoti labi. Sistēma attīstās, un arī mēs cenšamies dot savu ieguldījumu, lai veicinātu aktivitātes. Arī Jēkabpilī vēlamies sākt brīvprātīgā darba stundu uzskaites sistēmu. Bija iecere, ka aģentūra to ieviesīs visā Latvijā, bet tas nav noticis, tāpēc daudzas pašvaldības to dara pašas. Domāju, ka vēl krietni neizmantota iespēja ir Eiropas brīvprātīgais darbs, par ko jauniešiem ir diezgan maz informācijas, tāpēc cenšamies izglītot viņus par šo iespēju. Šobrīd Jēkabpils NVO Resursu centrs uzņem piecus šādu projektu jauniešus no Austrijas, Francijas, Armēnijas un Lietuvas, bet viena meitene devusies uz Rumāniju. Piedāvājumu ir daudz, tā ka jāizmanto iespējas sevi apliecināt, kaut ko jaunu iemācīties un palīdzēt citiem.


Mājaslapas, kur iespējams reģistrēties gan brīvprātīgā darba veicējiem, gan organizācijām:

◆ www.brīvprātīgais.lv — atrodami brīvprātīgo un darba organizētāju sludinājumi.

www.esilabs.lv — sludinājumi, daudzu Latvijas organizāciju kontakti un apraksti.

www.brivpratigajiem.lv — brīvprātīgo darba sludinājumi.

◆ Starptautiskiem un nacionāliem projektiem — www.jaunatne.gov.lv.


Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

"Staburaga" projektu raksti