Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Elektroniskā vide veselības aprūpē

Šogad Latvijā beidzot ieviests vēl viens elektroniskais pakalpojums — elektroniskā platforma eveseliba.gov.lv. Pirms 14 gadiem Veselības ministrija sagatavoja un 2004. gada 25. novembrī Valsts sekretāru sanāksmē pieteica pamatnostādņu “E-veselība Latvijā” projektu, kuru Ministru kabinets 2005. gada 16. augustā atbalstīja. Sistēmas izstrādē ieguldīti milzu līdzekļi, redzamākie no tiem —
17 miljoni eiro. Šī gada janvārī ārsti elektroniski varēja izrakstīt pirmās zāļu receptes. Tūlīt arī sākās problēmas ar sistēmu uzturošo iekārtu darbību. Tās neizturēja pārslodzi, daudzviet aptiekās veidojās garas rindas, jo ārstu elektroniski izrakstītās receptes aptiekas datoros nevarēja apstrādāt.

Arī pēc desmit mēnešiem, pavisam nesen — oktobrī — notikušajā Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes sēdē un biedru sapulcē ģimenes ārsti sniedza neapmierinošu vērtējumu e-veselības darbībai. Asociācijas prezidente Sarmīte Veide norāda: “E-veselībā joprojām nav veikti nepieciešamie uzlabojumi ērtākai, ātrākai un drošākai lietošanai, kā arī pēdējā mēneša laikā atjaunojušies sistēmas darbības traucējumi.”

Lai ieviestu e-veselības sistēmu Latvijā, kopējais izlietotais finansējums Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā ir 16,409 miljoni eiro, liecina Veselības ministrijas (VM) gala atskaite par pamatnostādņu “E-veselība Latvijā” ieviešanu 2014. — 2017. gadā. Naudu tērēja vienotās veselības nozares uzraudzības informācijas sistēmas, tostarp astoņu e-pakalpojumu, izveidei — 326 tūkstošus eiro. Lielākā daļa finansējuma — 9,56 miljoni eiro — izmantoti e-veselības portāla izveidei, kā arī pilnveidota vienotā veselības nozares uzraudzības informācijas sistēma, tostarp izveidoti 28 e-pakalpojumi.

Vēl 6,4 miljoni eiro tika izlietoti, lai izveidotu vienotās neatliekamās medicīniskās palīdzības un Katastrofu medicīnas vadības centra informācijas sistēmu, kas paaugstinājusi brigāžu darba efektivitāti un precizitāti.

Runājot par sākotnēji ilgākiem, bet pēdējā laikā retākiem sistēmas darbības traucējumiem, VM pārstāvji teic, ka e-veselības sistēmas lietotāju skaits, kas strādā portālā, nevis izmantojot lokālo informācijas sistēmu, ir lielāks nekā prognozētais sistēmas izstrādes laikā. Šī iemesla dēļ sistēma jāpielāgo darbam lielākam lietotāju skaitam un ir nepieciešams palielināt resursus tās uzturēšanai, lai nodrošinātu maksimāli ērtu un ātru tās lietošanu. Tas nozīmē, ka būs nepieciešams papildu finansējums, kuru VM iesniegs ar pieprasījumu prioritārajiem pasākumiem 2019. gadā, kā arī 2020. un 2021. gadā. Tāpēc valdībā nesen atbalstīta VM pamatbudžeta bāzes izdevumu palielināšana par 1,9 miljoniem eiro 2019. gadā, kā arī 2020. un 2021. gadā ik gadu par 1,8 miljoniem eiro.

Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

"Staburaga" projektu raksti