Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ētikas padome par atbildīgu žurnālistiku

Šogad darbu sāka Mediju ētikas padome, ko izveidoja mediji un mediju organizācijas. Tās mērķis ir parādīt, ka mediju ētikas jautājumi nozarei ir būtiski, mediji vēlas par tiem domāt, diskustēt un ētikas latiņu celt aizvien augstāk. Biedrības “Mediju ētikas padome” valdes loceklis ir Jānis Lielpēteris, kurš stāsta, kas ir Mediju ētikas padome un kā tā darbojas. 

— Kādi ir padomes darbības mērķi un virzieni?
— Statūtos rakstīts, ka biedrības “Mediju ētikas padome” darbības mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijas mediju telpā. Biedrība ir izveidojusi padomi, kura skata sabiedrības un žurnālistu sūdzības par mediju ētikas pārkāpumiem. Būtiski, ka organizācijā ir apvienojušies mediji un mediju organizācijas, kas līdz ar to ir apņēmušies ievērot ētikas principus un ieviest tos praksē. Svarīgi, ka šajos jautājumos neiejaucas valsts.
Padome skata gadījumus, kur viena no pusēm ir uzskatāma par cietušo. Piemēram, persona uzskata, ka medijs vai žurnālists pret to ir rīkojies neētiski. Bet ne tikai. Padome izskata arī situācijas un sniedz viedokļus, vai mediju darbība atbilst ētikas praksei vai nē. Tātad būtībā padomei ir divi darbības virzieni — oficiāli atzinumi par personu, kas jūtas aizskarta, un neformāli vērtējumi par medija darbību no ētikas viedokļa.
— Kādi ir ieguvumi sabiedrībai, izveidojot šādu padomi?
— Galvenais ieguvums ir tas, ka sabiedrībā tiek aktualizēta diskusija par mediju ētikas jautājumiem. Mediju konverģences apstākļos, mainoties mediju videi un formātiem, mediju ētikas jautājumi pēdējo desmit piecpadsmit gadu griezumā ir ieguvuši jaunus aspektus. Līdz ar to ir būtiski, ka pašregulācijas formātā nozare pati var spriest par šiem jautājumiem, noteikt virzību un sabiedrības gaidas. Sabiedrības ieguvums līdz ar to ir ētiskāka mediju vide, draudzīgāka mediju lietotājam. Un, protams, individuāls ieguvums — katra persona, kas jūtas aizskarta, var vērsties padomē un iegūt vērtējumu. 
— Kā var vērsties padomē, ja rodas šaubas par kāda medija materiālu?
— Šobrīd visērtāk ir izmantot biedrības tīmekļa vietni www.lmepadome.lv. Tur aprakstīts, kā iesniegt savus jautājumus un sūdzības. Protams, var sūtīt iesniegumu arī papīra formātā uz norādīto adresi.
Iesniedzējam jānosauc medijs, laiks, jāapraksta situācija. Iespēju robežās jānorāda, kurš Ētikas kodeksa pants, viņaprāt, ir pārkāpts. Tīmekļa vietnē ir izvietots gan Ētikas kodekss, gan biedrības statūti. 
— Kas un par kādiem jautājumiem var vērsties padomē? Vai jebkurš sabiedrības loceklis par jebkuru mediju materiālu? Kādi ir kritēriji? Kas izlemj, ko padome skatīs vai neskatīs?
— Ir divi jautājumu izskatīšanas formāti — formālais iesniegumu izskatīšanas process, kur, konstatējot ētikas pārkāpumu, biedriem ir pienākums atsaukt informāciju, atvainoties. Otrs — sniegt viedokli par mediju ētiku, situācijām, darbību. Te padome nav ierobežota, tā spriež, kādus jautājumus konkrētajā brīdī ir vērts skatīt un par kādiem sniegt savu vērtējumu. Šis viedoklis nav saistošs, bet norāda virzienu un dod situācijas skaidrojumu no ētikas viedokļa.
— Ja persona ir vērsusies ar iesniegumu padomē, kāda ir procedūra, iesnieguma virzība?
— Saņemot sūdzību, atbilstoši biedrības statūtiem sākotnējo vērtējumu veic biedrības valde. Tā novērtē un pieņem vienu no trim iespējamajiem lēmumiem — nodot izskatīšanai to padomē, atteikt, ja iesniegums neatbilst padomes kom­-
petencei, vai lūgt papildu skaidrojumus.
Vērsties padomē var arī žurnālists. Ja žurnālists vēlas, lai padome sniedz atzinumu par vispārīgu jautājumu, tad padome skatīs un centīsies sniegt savu viedokli. Ja tā būs konkrēta sūdzība, kur žurnālists jūtas aizskarts no kāda medija vai trešās puses, tad padome skatīs jau konkrēti — ir vai nav pārkāpts Ētikas kodekss.
— Cik saistošs padomes lēmums ir medijam?
— Biedrības biedriem padomes lēmums ir saistošs, tie, iestājoties biedrībā, ir apņēmušies ievērot statūtus un Ētikas kodeksu. Padome var lūgt medijam labot kļūdu, atvainoties, atsaukt informāciju. Ja par kādu jautājumu padomei ir lūgts tikai informatīvs viedoklis, tad juridiski saistošu seku nav.
— Kas notiek gadījumos, ja medijs nepilda padomes lēmumu?
— Ja medijs padomes lēmumu nepilda, statūti paredz tiesības šo biedru izslēgt no biedrības. Jāpiemin gan, ka padome var realizēt arī iesaistīto pušu samierināšanas procesu. Turklāt padomes mērķis nav kādu izslēgt, bet rūpēties par ētikas normu ievērošanu medijos.
— Vai ir paredzētas pārsūdzības tiesības, ja kādai no pusēm ir iebildumi pret padomes lēmumu?
— Padome pieņem lēmumu, balsojot vismaz sešiem no deviņiem padomes locekļiem. Pirms balsošanas tiek lūgts medija viedoklis, un tas tiek ņemts vērā un var ietekmēt padomes lēmumu.
— Padomē ir ievēlēti arī konkrētu mediju pārstāvji. Kas notiek gadījumos, ja tiek vērtēta sūdzība par viņa pārstāvētā medija materiālu?
— Ir paredzēts, ka padomes loceklim ir pienākums atstatīties no jautājuma izskatīšanas, ja padomes loceklim ir interešu konflikts. Ja vairākiem padomes locekļiem ir interešu konflikts, biedru sapulce var pieaicināt padomē konkrētā jautājuma risināšanai citus ekspertus. 
— Vai ir bijuši iesniegumi, kas noraidīti?
— Pagaidām noraidīts viens iesniegums, jo tas būtu skatāms Reklāmas asociācijas Ētikas padomē vai arī iesniedzējam jālūdz vērtējums Paterētāju tiesību aizsardzības organizācijā.
— Kādi vēl būs padomes pienākumi?
— Šobrīd iezīmējas padomes tuvākā gada darbības plāns — paredzēts, ka bez iesniegumu izskatīšanas padome veiks vēl citus pasākumus, kur runās par mediju ētikas jautājumiem. Esam plānojuši realizēt arī plašus komunikācijas pasākumus, lai veicinātu sabiedrībā diskusiju par mediju ētikas jautājumiem.
— Ar ko šāda mediju organizēta padome atšķiras no citām piedāvātajām formām — ombuda funkcijas nodot tiesībsargam, NEPLP?
— Manuprāt, Ministru kabinets pieņēma pareizu lēmumu, atbal­stot mediju pašregulācijas formu. Tas mazina riskus, kad valsts mēģina pateikt, kāds ir nozares virziens, kurp jāiet. Pie šī modeļa mediji virzienu nosaka paši. Pašregulācija ir pozitīva tendence, kas praksē apliecinājusies daudzās Eiropas un pasaules valstīs. 
— Vai padomē var iesaistīties jebkurš medijs vai mediju organizācija? Ir kādi kritēriji? Kā to var izdarīt?
— Darbībai padomē ir iespējami divi statusi — biedra vai asociētā biedra statuss. Asociētā biedra statusā var būt jebkura organizācija, arī fiziska persona, kas atbalsta biedrības darbību un statūtus. Biedrs var būt juridiska persona — medijs, mediju organizācija, arī, piemēram, universitāte, kas realizē komunikācijas programmas. 
Dalībai biedrībā ir noteikta biedra nauda — biedra statusā ne mazāka kā 100 eiro gadā, asociētā biedra statusā — ne mazāk kā 50 eiro gadā.
Jāpiebilst, ka būtiskākais kritērijs, lai tiktu akceptēts dalības statuss, ir pretendenta atbalsts padomes Ētikas kodeksam.
Lai kļūtu par biedru, ir jāaizpilda pieteikuma anketa, kas atrodama Mediju ētikas padomes tīmekļa vietnē vai vaicājama biedrības valdei. Saņemot aizpildītu anketu, valde piecu dienu laikā pieņem lēmumu, vai pieteicējs atbilst biedra statusam, un pieņem lēmumu par uzņemšanu. 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla "Ētikas padome par atbildīgu žurnālistiku" saturu atbild Latvijas žurnālistu asociācija.

20190704-1205-maf-gaisais-002.jpg


"Staburaga" projektu raksti