Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jānis Dzenis no Kokneses: "Nav programmas, tikai solījumi"

Vērtē Jānis Dzenis,  zemnieku saimniecības “Kalnavoti” saimnieks, bijušais Kokneses novada domes deputāts

Ar vairākumu uz Saeimu kandidējošo partiju programmām, ja tās tā varētu saukt, esmu iepazinies, tajā skaitā ar partijas “Progresīvie”. Cik pavēroju viņu aktivitātes interneta vidē, tajā skaitā video ierakstus, manā uztverē tas viss ir totāls murgs. Nevienai partijai Latvijā nav programmas, tikai solījumi. Ja es tev teikšu, ka iedošu miljonu eiro, tu priecāsies, bet mani kaimiņi teiks — paklau, Dzenim taču nav miljona. Solīt var un šajā, vēlēšanu gadījumā, kā var nesolīt. Lielākais valsts apdraudējums ir tas, ka nekompetenti cilvēki iet politikā, ka veidojas partijas, kuras nekad nav strādājušas mērķtiecīgi, sistemātiski. Vienīgā partija, kurai ir kaut cik izstrādāts rīcības plāns un ko var nosaukt par programmu, ir partijai “Saskaņa”.

Vēl pirms iepriekšējām vēlēšanām, kad klausījos politiķes Ilgas Kreituses uzstāšanos un arī viņa šajā sakarā lietoja vārdus “partiju programmas”. Viņu vienmēr esmu uztvēris kā gudru cilvēku ar vērā ņemamu viedokli, bet kā viņa tādus vārdus var ņemt mutē?
Šajā sakarā gribu piesaukt bijušā premjera Andra Bērziņa nesen pausto viedokli. Viņš ir biedrības “Latvijas ceļu būvētājs”  valdes priekšsēdētājs. Arī viņš bija analizējis tā saucamās partiju programmas, bet no ceļu būves nozares skatpunkta. Tikai dažu partiju solījumos ceļu būves tēma skarta un arī tad kā garāmejot. Tajā pat laikā, vēl pirms 12. Saeimas vēlēšanām, biedrība un citas saistītās organizācijas ar koalīcijas partijām bija parakstījušas vienošanās memorandu, bet vēlāk neviens no priekšvēlēšanu solījumiem tā arī nebija izpildīts. Programmai vajadzētu skaidri vienā kopējā kontekstā parādīt, kur ņems naudu un kur to ieguldīs. Tāpēc, ka partijas Latvijā veidojas no draugu, paziņu loka un tikai tajā brīdī, kad vienas partijas cilvēki nonāk Saeimā, kad jāsāk domāt par konkrētiem jautājumiem, tad atklājas, ka vienā partijā ir pilnīgi dažādi domājoši cilvēki ar atšķirīgiem viedokļiem. Tad vieni kā disidenti aiziet no partijas, citi pievienojas. Tā kā mērķis ir tikai iekļūt Saeimā, tad par tālākiem soļiem — kā sadalīt finanses, kā nodrošinās solītās algas, pensijas viņiem nav skatījuma, sapratnes, kā to visu īstenot. Līdz ar to partiju programmas ir butaforija, piedalīšanās vēlēšanās ar sabiedrībā pazīstamu seju, aktieru, sportistu, veco, pazīstamo politiķu piesaistīšanu, un ar to visu mēģina iešļūkt Saeimā. Esmu redzējis, kā veidojas divas partijas, un abos gadījumos tas notika tikai personisku iemeslu dēļ. Kad šādi cilvēki nonāk politikā, tiek iecelti ministru krēslos, viņus komandē ierēdņi vai fiksie zēni, kuriem kaut kas jāizsit cauri.

Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

"Staburaga" projektu raksti