Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jaunjelgavas novada pašvaldība vēlas saglabāt novadu

Augustā Jaunjelgavas novadā notika iedzīvotāju aptauja saistībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvāto administratīvi teritoriālo reformu. Anketas aizpildīja gandrīz 400 Jaunjelgavas novada iedzīvotāju, un vairākums iebilda novada pievienošanai lielajam Aizkraukles novadam. Jaunjelgavas novada dome apkopotos rezultātus izmantos, lai turpinātu cīnīties par patstāvīgu Jaunjelgavas novadu.

Aptaujā piedalās 7,5% iedzīvotāju
Lai mudinātu būt aktīvākiem, paužot savu viedokli, novada domes pārstāvji pagastos organizēja tikšanos ar iedzīvotājiem un informēja par pašreizējo situāciju, kā arī skaidroja notiekošo. Ne reformas pamatojumā, ne arī vairākās tikšanās reizēs ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci domes pārstāvji nav saņēmuši konkrētu atbildi par Jaunjelgavas novada un tā iedzīvotāju ieguvumiem vai pārliecību, ka tās būs labas pārmaiņas novadam. Tāpat arī daudziem Jaunjelgavas novada iedzīvotājiem nav skaidrības par nākotni. Neizpratne un informācijas trūkums bija iemesls, kura dēļ daži apzināti atteicās paust viedokli par reformu. Anketas aizpildīja 388 cilvēki. 16 aptaujas lapas bija nederīgas, jo anketas aizpildītājs nenorādīja personas kodu. Uz jautājumu “Vai atbalstāt Jaunjelgavas novada kā patstāvīgas Latvijas Republikas administratīvās teritorijas saglabāšanu” ar “jā” atbildēja 287 respondenti. 85 atbildēja ar “nē, atbalstu pievienošanos Aiz­kraukles novadam”. Sērene bija vienīgais pagasts, kurā vairākums iedzīvotāju atbalsta pievienošanos Aizkraukles novadam. 2018. gada beigās Jaunjelgavas novadā bija 5744 iedzīvotāji. Izņemot bērnus un jauniešus līdz 18 gadu vecumam, aptaujā varēja piedalīties 5161 iedzīvotājs, taču to darīja vien 7,5% novada iedzīvotāju. Skaitļi šķiet nelieli, taču tā ir lielākā aktivitāte, kāda bijusi publiskajās aptaujās kādreizējā Aizkraukles reģionā. Neretā un Koknesē, kur arī notika iedzīvotāju aptauja, viedokli pauda mazāk iedzīvotāju. Interesanti, ka šoreiz daļa iedzīvotāju anketas neaizpildīja tādēļ, ka nezina, kāds variants novada attīstībai būtu labāks. Novada mazākajos pagastos daļa uzrunāto vietējo iedzīvotāju bija apmulsuši. Cilvēki baidās zaudēt novada ieviestās “privilēģijas”, tajā pašā laikā secieši un staburadzieši neslēpj, ka visbiežāk izmanto Aizkrauklē pieejamos pakalpojumus. Arī bērnus ved uz skolu Aizkrauklē, kas ir tuvāk, nekā mērot ceļu uz Jaunjelgavu.

Baidās zaudēt vidusskolu
 Anketās bija atstāta vieta komentāra izteikšanai. Evija Vectirāne, Jaunjelgavas novada domes deputāte, publiskās apspriešanas komisijas vadītāja, stāsta, ka cilvēku viedokļi bijuši dažādi, vairumā gadījumu novadnieki pauduši bažas par līdzekļu nelietderīgu izlietošanu. “Uzskatu, ka tā ir kārtējā valsts līdzekļu izšķērdēšana. Jaunjelgavas novada pievienošana Aizkraukles novadam pasliktinās iedzīvotāju un novada attīstību,” bija teikts vienā aptaujas lapā. Evija Vectirāne stāsta, ka cita anketas aizpildītāja bažījās, ka reformas īstenošanas rezultātā tiks zaudēta Jaunjelgavas vidusskola. Komentārus pauda arī tie respondenti, kas uzskata, ka pievienošanās Aizkraukles novadam ir labākais risinājums. “Daži anketu aizpildītāji rakstīja, ka, pievienojoties lie­lajam novadam, Jaunjelgavā varētu atvērt dažādu uzņēmumu filiāles. Ir cilvēki, kas joprojām nesaprot, ka šādi jautājumi nav pašvaldības kompetencē. To dara privātais sektors. Kāds cits iedzīvotājs izteica viedokli, ka varēs restaurēt skatu torni un Brunava muižu. Par kādiem līdzekļiem? Apvienojoties pašvaldībai līdzekļu vairāk nekļūs. Nav garantijas, ka, vadībai koncentrējoties Aizkrauklē, attālākiem nostūriem tiks pievērsta uzmanība,” stāsta Evija Vectirāne.

Alternatīva piedāvājuma nav
Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs, finanšu komitejas sēdē rosināja pieņemt lēmumu un sagatavot vēstuli par to, ka veikta aptauja un apkopota iedzīvotāju vēlme saglabāt patstāvīgu Jaunjelgavas novadu, nosūtīt to VARAM, Latvijas Pašvaldību savienībai un Saeimai. 26. septembrī domes sēdē deputāti balsos par sagatavoto projekta lēmumu. Ņemot vērā aptaujas rezultātus, vairums domes deputātu visdrīzāk neatbalstīs VARAM piedāvāto administratīvi teritoriālo iedalījumu, saskaņā ar kuru Jaunjelgavas novads tiek pievienots Aiz­kraukles novadam.

 “Darīsim visu, kas ir mūsu spēkos. Vērsīsimies pie Saeimā pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem. Ja politiķi nerēķinās ar iedzīvotāju viedokli un viņiem tas nav saistošs, un tikai viņu viedoklis ir pareizs, tad viņi tāpat lems, kā uzskatīs par pareizu. Tas gan būtu jocīgi, ja valsts vara darbotos pretēji iedzīvotāju interesēm. Mums šobrīd nav konkrēta alternatīva piedāvājuma, esam atvērti diskusijām. Absurdi, ka sarunas par šo tēmu nav iespējamas. Zīmējot jauno teritoriālo karti, neviens ar mums neapspriedās, un šobrīd ne pašvaldību, ne iedzīvotāju viedoklis netiek ņemts vērā. Nenotiek konsultācijas vai citas aktivitātes citādāka teritoriālā modeļa izstrādei. Uzskatām, ka Jaunjelgavas novads ir spējīgs pastāvēt un attīstīties esošajā veidojumā. Teorētiski mēs neizslēdzam, ka pastāv citi reāli varianti, taču par tādiem diskusijas nenotiek. Esam runājuši par Sēlijas novada izveidi, šajā gadījumā mēs nesaskatām labumu Jaunjelgavas novadam. Ja anketas aizpildītu divtik vairāk Jaunjelgavas novada iedzīvotāju, balsojuma rezultāts, visticamāk, būtu tāds pats. Viedokli pauda tie, kam tas bija svarīgi. Informācijas par aptauju bija pietiekami, tikāmies ar iedzīvotājiem, izlikām afišas. Tie, kas nevēlējās izteikties, to arī nedarīja. Iedzīvotāju aktivitāte sapulcēs bija dažāda. Kupli apmeklētas tās bija Daudzesē un Sērenē. Pārējos pagastos bija mazāk cilvēku. Viedokļi bija dažādi. Vairākums bija neizpratnē, centāmies stāstīt un skaidrot reformas ieguvumus un zaudējumus. Daži nesaprata, kādēļ šāda reforma nepieciešama. Tajā pašā laikā vairākums sēreniešu izteica vēlmi pievienoties Aizkraukles novadam. Viņus var saprast, tā ir tā Jaunjelgavas novada specifika. Dažiem pagastiem Aizkraukle ir tuvāk nekā Jaunjelgava,” stāsta Guntis Libeks. ◆


Viedokļi

Ainārs
no Sērenes
— Kāda jēga tērēt līdzekļus un laiku, veicot iedzīvotāju aptauju, ja tā neko nemaina? Sabiedriskās aptaujas rīkotas vairākos Latvijas novados, cilvēki pabļaustījās, deputāti bāza ministram sejā anketas. Kas mainījās? Nekas, reformu turpina realizēt. Šis jau sākotnēji bija lielvaras lēmums, iedzīvotāju viedokli neviens nejautāja, un arī tagad tam nav nozīmes. Un varbūt arī to nemaz nevajag. Tik daudz par to runāts un dzirdēts, katra tantiņa jūtas kā eksperte. Kā būtu labāk, par to grūti spriest. Skaidrs tikai viens — latviešiem jebkuras pārmaiņas ir grūti sagremot. Tā bija ar iepriekšējo teritoriālo reformu, ar eiro ieviešanu, un uzskaitījumu varētu turpināt.


Maija
Jaunjelgavā
— Nebūtu pareizi aizpildīt anketu ķeksīša pēc, tādēļ aptaujā nepiedalījos. Grūti pieņemt lēmumu, ja trūkst izpratnes par notiekošo un konkrētas informācijas, kas mūs sagaida vienā vai otrā scenārijā. Klausoties noprotu, ka būtisku izmaiņu novadā nebūs. Nosaukums paliks, pakalpojumi arī. Cik runā, arī pašvaldībā darbinieku skaits tikai nedaudz saruks. Vienā tikšanā reizē priekšsēdētājs skaidroja, ka apvienojoties Jaunjelgavas bērnudārznieki var zaudēt bezmaksas ēdināšanu. Tas ir vienīgais teorētiskais, taču konkrētais zaudējums, ko esmu dzirdējusi. Tajā pašā laikā neesmu dzirdējusi, ko mēs iegūsim, apvienojoties lielajā novadā? Pūces kungs televīzijā pārliecinoši turas pie sava, novada priekšsēdētājs un deputāti spirinās pretī, ka mēs tikai zaudēsim. Un kā lai šādā juceklī neapjūk?


Aleksandrs
Secē
— Aptaujā nepiedalījos, bet pievienošanos Aizkraukles novadam atbalstu. Novada pagastus ar Jaunjelgavu saista sentimentālas jūtas un tā saucamais izdevīgums. Realitātē centrs mums ir Aizkraukle. Ja man nepieciešams kas tāds, kā nav uz vietas, es braucu uz Aizkraukli. Tas ir tuvāk, un pakalpojumu piedāvājums ir lielāks. Jaunjelgavā pēdējo reizi biju Magdalēnas svētkos. Novada domē neesmu bijis vismaz pāris gadu. Man pat nešķiet būtiski, kam Seces pagastu formāli pievieno. Varbūt uzreiz tēmēt augstāk un runāt par Jēkabpils pusi?

"Staburaga" projektu raksti