Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Koknesieši vēlas saglabāt savu novadu

Kokneses novadā, tāpat kā citviet Latvijā, bažas rada gaidāmā administratīvi teritoriālā reforma, kurā šai pašvaldībai paredzēta vieta Aizkraukles novadā. Arī koknesieši, pirms sēsties pie sarunu galda ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem un ministru Juri Pūci, vispirms vēlējās noskaidrot iedzīvotāju viedokli — vai viņi atbalsta Kokneses novadu kā patstāvīgas administratīvās teritorijas saglabāšanu. Lielākā daļa tam teica “jā”.

Saredz attīstību

Lēmumu par publiskās apspriešanas rīkošanu iedzīvotājiem Kokneses novada dome pieņēma domes ārkārtas sēdē šī gada jūnijā, un līdz 8. jūlijam katrs varēja paust savu viedokli, aizpildot aptaujas lapu klātienē vai elektroniski pašvaldības mājaslapā. Pavisam piedalījās 214 cilvēki, un par patstāvīga Kokneses novada saglabāšanu nobalsoja 193 jeb 90,2%  no aptaujas dalībniekiem. Neatbalstīja — 12 respondenti jeb 5,6%.
Lielākā daļa aptaujāto ir pārliecināti, ka Kokneses novads sevi pierādījis kā spēcīgs, uz attīstību vērsts patstāvīgs novads ar senu vēsturi un plaukstošu nākotni. Tādu iedzīvotāji vēlas to saglabāt un turpināt dzīvot. Viņuprāt, pašreizējā Kokneses novada administratīvā teritorija ir optimāla, kas nodrošina tā un Latvijas valsts attīstību. Novada pastāvēšanas desmit gados notikusi pozitīva izaugsme, veiksmīgi attīstās uzņēmējdarbība, ir aktīva un radoša kultūras, kā arī sporta dzīve.
Iedzīvotāji atzinīgi novērtē pašvaldības paveikto infrastruktūras sakārtošanā, uzsverot, ka Kokneses novads ir pašpietiekams, spējīgs īstenot iedzīvotāju intereses. Pamatojot savu viedokli, iedzīvotāji uzsver, ka neatbalsta jauna novada izveidi bijušā Aizkraukles rajona robežās un teritoriālajai reformai nav loģiska pamatojuma. Vairākkārt tiek izteikts viedoklis, ka Latvijā varētu būt divu līmeņu pašvaldības — novadi un apriņķi. Kokneses novadam jābūt kā patstāvīgam novadam iekļautam apriņķī.
Savukārt aptaujas dalībnieki, kuri atbalsta Kokneses novada pievienošanu Aizkraukles novadam, uzskata, ka tas kā atsevišķa administratīva teritorija nevar iedzīvotājiem nodrošināt visus nepieciešamos pakalpojumus, piemēram, medicīnas centrs, Valsts ieņēmumu dienesta filiāle un citas iestādes ir Aizkrauklē. Vēl daži aptaujas dalībnieki savu atbildi pamato ar nākotnē vēl paveicamajiem darbiem infrastruktūras uzlabošanā.
Aptaujas rezultātus iepazina Kokneses novada domes deputāti, kuri lēma atbalstīt tajā dominējošo viedokli — novadam arī turpmāk jāsaglabā patstāvība. Kokneses novads izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojoties Kokneses, Bebru un Iršu pagastiem. Pēc administratīvā iedalījuma tas atrodas Zemgalē.

“Kopīgais katls” ne vienmēr pilns

Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris atzīst, ka visvairāk gan pašvaldības vadību, gan iedzīvotājus satrauc neziņa, kā viss pēc piedāvātās reformas varētu attīstīties, jo nekas konkrēts nav ne aprēķināts, ne piedāvāts. Jautājumu ir daudz, bet skaidru atbilžu nav.
— Vispirms jau par finanšu plūsmu, jo jau tagad visam naudas nepietiek nevienā pašvaldībā, bet vajadzību mazāk nekļūst. Cik ceļu varēs salabot un kam cik piešķirs? Vai, piemēram, aizkrauklieši būs ar mieru dalīties ar saviem līdzekļiem, lai kaut ko remontētu Bebros? Nav jau arī skaidrs, vai lielajā novadā ieies esošie vai katrs mazais pagasts atsevišķi, kas arī ir būtiski. Kas tad notiks ar visām mazajām skolām? Varbūt kāds ar nostalģiju atceras rajonus un arī tagad domā, ka no “kopējā katla” visiem pietiks. Lai tā būtu, pietiekami tajā pašiem jāieliek, bet visiem nav un nebūs vienādu iespēju. Katrā novadā ir savas ieceres un projekti, ko katrs mēģina īstenot un piesaistīt līdzekļus. Daļa aptaujāto gan uzsver, ka dažādas ie­stādes ir tikai Aizkrauklē. Tomēr jāvērtē, cik daudz tās nepieciešams apmeklēt klātienē, jo lielākoties viss notiek elektroniski. Cik daudzi no mums pēdējā laikā bijuši bankas filiālē? Ja tomēr nepieciešams braukt, tad nav jau būtiski, kurā novadā esi. Turklāt dažas iestādes ir tikai Jēkabpilī, tāpat kā izvēlētais ārsts un slimnīca. Citi saņemt pakalpojumus dodas uz Rīgu. Tā ir katra izvēle. Koknesē ir laba satiksme, un nav problēmu kaut kur nokļūt, — stāsta Dainis Vingris.
Šajos gados katrā novadā uzcelts kas jauns. Koknesē tie noteikti ir sporta objekti, kādu varbūt nav citur, jo pie tā daudz strādāts. Vai tas viss nepazudīs?
— Jāņem vērā, ka pašvaldībās ir savi saistošie noteikumi, un katrā paredzēts kas atšķirīgs, piemēram, kāda pabalsta lielums vai atalgojums. Apvienojoties jāiegulda liels darbs, lai to visu pielāgotu. Ir jomas, ko novads plānojis attīstīt, jo tam ir piemēroti apstākļi, bet citā varbūt tas nav aktuāli, — teic Kokneses novada domes priekšsēdētājs.
Viņš uzsver, ka viens no jautājumiem, ko gan vajadzētu sakārtot, ir reģionu sadalījums, jo Koknese allaž bijusi Vidzemē, nevis kā šobrīd administratīvajā kartē — Zemgalē. Tas neapmierina arī iedzīvotājus, un viņi nesaprot, kas par Zemgali vai Sēliju! To koknesiešiem bieži jautā arī tūrisma gadatirgū “Balttour”.
— Iepriekšējā administratīvi teritoriālās reformas likumā bija paredzēti apriņķi, kas sastāvētu no vietējo pašvaldību administratīvajām teritorijām. Pagastiem būtu pamatfunkcijas, bet apriņķi varētu pildīt lielākas, ko grūtāk paveikt vienam novadam. Tādējādi optimizētos arī līdzekļi. Tas netika izdarīts, tāpēc varbūt jāturpina esošais, nevis jāmaina viss līdz pamatiem. Ja šobrīd valstī ir mazas pašvaldības, kas neatbilst novada statusam, tad jārisina, ko darīt ar tām — pievienot vai apvienot, bet nevajadzētu aiztikt visu, kas veiksmīgi darbojas.
Arī tagad lielākos novados attālākie pagasti ir mazāk attīstīti, jo ar centru grūti konkurēt, — atzīst Dainis Vingris.
Viņš piebilst, ka visur cilvēkos ir liela spriedze par to, ka reformas gaitā paredzēts samazināt darbavietas. Matemātiski jau var aprēķināt, bet ko tad samazinās — bāriņtiesas, bibliotēkas? Viss ir vajadzīgs. Tāpēc ir sajūta, ka ministrija šauj ar lielgabaliem pa zvirbuļiem, bet ar visu būs jātiek galā cilvēkiem pašvaldībās. Arī šobrīd viņi ir ievēlēti un atbildīgi par savu darbu līdz noteiktā termiņa beigām, tāpēc uz notiekošo nevar tikai noskatīties, kā būs, tā būs.

Labāk pārzināt situāciju

Viena no aktuālajām jomām katrā novadā allaž bijusi izglītība. Kokneses novada izglītības darba speciāliste Inese Saulīte uzskata, ka mazākā struktūrā labāk var pārzināt situāciju un paveikt darbu nekā lielā.
— Izglītības jomā strādāju arī tad, kad bija rajoni arī izglītības pārvaldē. Bija vairāki darbinieki, bet visas skolas apmeklēt tik un tā iznāca reti. Tā vairāk koordinēja kopējo darbību un rīkoja lielākus pasākumus. Šobrīd, strādājot vienā novadā, var just katras iestādes mikroklimatu, kas palīdz risināt jautājumus, — saka Inese Saulīte.
Mācību priekšmetu olimpiāžu rīkošanā Kokneses novads šobrīd sadarbojas ar Pļaviņām, lai gan būtu labāk iet kopā lielākā pulciņā.
Arī Kokneses novadā skolu skaits gājis mazumā, un tas skāris mazākos pagastus. Tomēr pamazām jūtama tendence, ka palielinās bērnu skaits pirmsskolas izglītības ie­stādēs. Piemēram, Iršu pagastā pērn pirmsskolas grupā bija 17 bērni, kas tādam mazam pagastam ir daudz. Acīmredzot jaunās ģimenes laukos ir. Ja vēl ir pietiekama kultūras un sabiedriskā dzīve, cilvēkus tas saista un apmierina, lai negribētu domāt par dzīvesvietas maiņu. Ir arī piedāvājumi dažādos projektos, tostarp veselības veicināšanai.
Kokneses novada izglītības darba speciāliste atzīst, ka visos pagastos nav un nebūs mūzikas skolas, bet Koknesē ir. — Arī pārējo pagastu vadība domā, kā bērnus aizvest līdz skolai, lai viņi  varētu iegūt papildu izglītību, — saka Inese Saulīte.

Mazāku novadu vieglāk pārredzēt

Kokneses kultūras nama direktore Inguna Strazdiņa atzīst, ka kultūras jomā būtisku atšķirību neizjustu, jo arī līdz šim ir cieša sadarbība ar kolēģēm citos novados, īpaši gatavojoties lielākiem pasākumiem, piemēram, Dziesmu un deju svētkiem.
— Lielākā komandā strādāt nereti ir labāk, un šo saikni un sadarbību neesam zaudējuši. Visas skates un dažādi koncerti ir kopīgi, jo novados jau lielākoties nav vairāku dramatisko kolektīvu vai ansambļu, un ir jāiet kopā, jo tā ir arī vieglāk. Tas ir interesantāk arī skatītājiem. Grūti spriest, kā tas ir finansiāli, bet tāpat katra pašvaldība atbalsta savējos. Nevar pateikt, kā tas viss izvērtīsies nākotnē, bet turpināsim strādāt, jo kultūra jau nezudīs.
Tomēr nav saprotams, kāpēc vienreiz vajadzēja visu izjaukt, lai pēc laika atgrieztos pie tā paša? — neizpratnē Inguna Strazdiņa.
Dace Grauda, kuras ģimenes ār­stes prakse ir Bebros, atzīst, ka katrā ziņā balso par Koknesi kā savu novadu, jo lielākā apvienībā pagasti būs tikai nomale un attīstība apstāsies.
— Šo gadu laikā viss jau ir nostabilizējies un veidojas pozitīvi. Esmu strādājusi, kad Bebru pagasts bija kā Aizkraukles rajona daļa, un salīdzinot šobrīd situācija šķiet labāka. Kokneses novads atbalsta medicīnu savu iespēju robežās, — saka ārste.
Iedzīvotāju pagastos gan katru gadu kļūst mazāk, un, paliekot tālāk no centra, viņu būtu vēl mazāk. Dace Grauda reizi nedēļā dodas arī pie pacientiem uz Iršiem un atzīst, ka mediķa pieejamība pagastos ir laba un par to sūdzību nav bijis. Citādāk ir ar tikšanu pie speciālistiem, bet tas ir cits jautājums. Ik gadu viņas praksē piereģistrējas ap 15 jaundzimušo. Daudz tas nav, bet tomēr labi, ka tik.
Kā iedzīvotāja un ārste viņa visvairāk vēlētos asfaltētu ceļu no Bebriem līdz Iršiem. Pavasaros un rudeņos tur jābrauc ar lielām bažām, jo brīžiem ir situācijas, kad nevar saprast — tiks ar automašīnu tālāk vai nē. Ceļu ik pa laikam pielabo, bet situāciju būtiski tas neuzlabo. Pagaidām arī nav dzirdēts, ka to paredzēts remontēt.
Uzņēmēja Iveta Hveckoviča no Iršu pagasta arī atbalsta patstāvīga Kokneses novada pastāvēšanu, jo lielā apvienībā mazie pazūd. Mazāku novadu vieglāk pārredzēt, un tas dod lielāku drošības izjūtu. Rajonā tādi Irši būs tikai nomale. Tas vairāk no iedzīvotāju viedokļa, jo uzņēmējdarbību tas  būtiski neietekmē, jo to galvenokārt nosaka valsts. Tomēr savs ir savs un vieglāk rast sapratni. 

Iedzīvotāju skaits Kokneses novadā pēdējos trijos gados
◆ 2019. gada 1. janvārī: novadā kopā — 5383, Bebru pagastā — 1094, Iršu pagastā — 482, Kokneses pagastā — 3807.
◆ 2018. gada 1. janvārī: novadā kopā — 5408, Bebru pagastā — 1098, Iršu pagastā — 491, Kokneses pagastā — 3819. 
◆ 2017. gada 1. janvārī: novadā kopā — 5499, Bebru pagastā — 1123, Iršu pagastā — 493, Kokneses pagastā — 3883.

Iedzīvotāju izteiktie viedokļi aptaujā par Kokneses novada kā patstāvīgas administratīvās teritorijas saglabāšanu

* Kokneses novada pastāvēšanas laikā  notikusi pastāvīga izaugsme un pozitīva attīstība, tā turpināsim!
* Atbalstāma tikai tāda reforma, ja veidojas divu līmeņu pašvaldības (apriņķi).
* Jāveido apriņķi kā otrā līmeņa pašvaldība.
* Neatbalstu reformu reformas dēļ. Nav loģiska pamatojuma. Stučkas rajonā jau bijām.
* Kokneses novadā ir ļoti aktīva un radoša kultūras dzīve, attīstīta vietējo uzņēmumu un saimniecību darbība, rūpniecība, uzņēmējdarbība.
* Uzskatu šo pievienošanu  par bezjēdzīgu rīcību, jo atkal tiks tērēta nauda un atgriezīsimies vecā rajona robežās.
* Rūpe, ka zaudēsim savu identitāti.
* Apvienojoties Kokneses, Bebru un Iršu pagastiem, izveidojies kompakts “dzīvotspējīgs” novads. Par to liecina arvien pieaugošā novada labiekārtošana. Jūtam, ka izveidojusies sapratne un draudzīgas saites starp Kokneses, Bebru un Iršu iedzīvotājiem. Arvien attīstās uzņēmējdarbība novadā. Mēs pazīstam novada iedzīvotājus un izvēlamies strādātspējīgus novada domes deputātus. Iekļaujoties  Aizkraukles novadā, mūsu dzīve tikai pasliktinātos. Kokneses novads ir Vidzemes novads. Mums nav jābūt Sēlijā.
* Kokneses novads pats ar visu tiks galā.
* Būs mazāk starpnieku dažādu sadzīves jautājumu kārtošanā, un tie būs pieejami tuvāk dzīvesvietai.
* Koknesei jābūt gan pilsētai, gan jāsaglabā novads.
* Vietas ģeogrāfiskā teritorija nemainās no administratīvā sadalījuma.
* Kā uzņēmējam tās būtu liekas izmaksas visur adresi mainīt, ja pievienotu Aizkraukles novadam.
* Kokneses novads mūs, mazo novada daļu, atbalsta, lielākā teritorijā būsim nenozīmīgi. Koknese pati tiek ar visu galā.
* Nevēlos atgriezties iepriekšējo rajonu robežās, jo redzu izaugsmi infrastruktūrā (sporta halle, baseins), apkārtnes sakopšanā, parka atjaunošanā, ielu remontā utt.
* Kokneses novadu neuzskatu par ekonomiski vājāku. Uz šo brīdi VARAM nav sniegusi pārliecinošus argumentus, ka lielāki novadi spēs veiksmīgāk veicināt attīstību reģionos. Vēlos redzēt kaut vienu ekonomiski pamatotu dokumentu, kurā būtu saprotami izskaitļots, kā vienā plānotajā novadā ekonomiski spēcīgas pašvaldības pavilks uz augšu vājākas. Kā viss notiks reāli, nevis uz papīra.
* Uz šādu jautājumu jāatbild un tādi jārisina speciālistiem, nevis jāaptaujā jebkurš ceļā satikts cilvēks, kurš nav spējīgs aiziet uz vēlēšanām, var dzīvot bez pases un prasīt tikai pabalstus. Visi sadzīves jautājumi jārisina Aizkrauklē.
* Koknese kā pagasts — jā. Līdz novadam Koknesei jāaug, darba vietu nav, ārsti labi, bet viņiem jāstrādā kā dispečeriem. Nodokli samaksāšu arī pagastā.

Piedāvā veidot otrā līmeņa pašvaldības

Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā Zemgales Plānošanas reģions (ZPR) aicina ministrijas attīstīt reģionālā līmeņa pārvaldi, analizējot un pārdalot funkcijas, tā veicinot reģionālo attīstību, valsts decentralizāciju un racionālu līdzekļu izlietojumu.
Aigars Ieviņš, Zemgales Plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciālists

ZPR uzsver, ka administratīvi teritoriālā reforma nedrīkst kļūt par mehānisku pašvaldību apvienošanu — tam ir jābūt kompleksam pasākumu kopumam, kurā jāparedz visu valstij nepieciešamo funkciju izvērtējums un attīstīšana, izveidojot ilgtspējīgāku valsts pārvaldības un finansēšanas modeli. Īstenojot reformu, ir jāveicina valsts reģionalizācija, sekmējot tās policentrisku attīstību.
Izvērtējot dažādus variantus, ZPR Attīstības padome uzskata, ka būtiski būtu beidzot izveidot otrā līmeņa pašvaldību jeb apriņķu modeli. To iespējams attīstīt uz jau esošo plānošanas reģionu bāzes, nododot tiem vairākas vietējo pašvaldību funkcijas, kas jau šobrīd tiek īstenotas plašāk nekā vienas pašvaldības robežās. Tāpat pārskatāmas būtu vairākas pašvaldību esošās funkcijas, kuras iespējams kopīgot un pārraudzīt apriņķī, tostarp bāriņtiesu pakalpojumi vai civilā aizsardzība.
Tāpat ZPR Attīstības padome redz, ka apriņķu modelī sekmīgi būtu īstenojamas vairākas šobrīd valsts pārziņā esošas funkcijas — piemēram, profesionālās izglītības pārvaldība, primārā un sekundārā veselības aprūpe, reģionālo un vietējo ceļu uzturēšana un attīstība, pasažieru pārvadājumu organizācija, apriņķa telpiskā un attīstības plānošana, uzņēmējdarbības attīstība, kā arī reģionālo finanšu investīciju programmu plānošana un īstenošana.
ZPR ir sagatavojis savu redzējumu par potenciālajām funkcijām, ko tas būtu gatavs uzņemties, un šis saraksts tiks iesniegts atbildīgajām ministrijām.
Jebkura reforma ir izaicinājumu pilna, taču būtiskākais ir šādus procesus virzīt izvērtēti, uzsvaru liekot uz iedzīvotāju iespējām un dzīves līmeņa uzlabošanos.
Otrā līmeņa pašvaldība ar deleģētām funkcijām sekmētu līdzsvarotu pakalpojumu un infrastruktūras attīstību, optimāli izmantojot pieejamo finansējumu un veicinot valsts vispusīgu attīstību.
Līdzīga otrā līmeņa pašvaldību sistēma sekmīgi darbojas daudzās valstīs, piemēram, Somijā, kur reģionālā institūcija kalpo kā sadarbības platforma starp tajā esošajām pašvaldībām, vienlaikus no valsts pārņemot un īstenojot vairākas reģionāli nozīmīgas funkcijas, tostarp teritorijas un uzņēmējdarbības attīstību, kā arī izglītības pārvaldi.
Pašreizējais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvātais reformu modelis paredz būtisku pašvaldību skaita samazināšanu, vienlaikus saglabājot funkciju sadalījumu.
ZPR pārstāv visas Zemgales reģiona pašvaldības, tādēļ ministrijas un citas valsts institūcijas sadarbojas, lai nodrošinātu efektīvu nozaru politikas plānošanu un ieviešanu atbilstoši reģionu specifikai un vajadzībām. Plānošanas reģioni ieņem būtisku lomu dažādu nozaru attīstības koordinēšanā.

Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem


"Staburaga" projektu raksti