Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

“Nespēju pietiekami skaļi pieklauvēt pie domes durvīm”

Dzintra Noreika, Zalves pagasta pārvaldes vadītāja

— Par bijušās Zalves pamatskolas ēku pēdējā laikā nav nekādas intereses ne no vienas puses, tāpēc man nav nekā iepriecinoša, ko pateikt. Protams, Zalves skolas ēkai ir savs stāsts, tai ir kultūrvēsturiska pieminekļa statuss, tai nav piešķirts. Vienīgais, ko Zalves pagasta pārvalde šajā situācijā var darīt un ir darījusi visus šos gadus kopš skolas slēgšanas — sakārtot apkārtni, tīrīt un uzraudzīt, lai ēku nedemolē, lai tajā kāds neiekļūtu. Ēka nav apkurināta no tā brīža, kā likvidēja skolu, katrā telpā ir apaļā krāsns, līdz ar to skaidrs, ka ēkas stāvoklis šajos gados ir tikai pasliktinājies. 2009. gadā bija iespēja skolai nomainīt jumtu par Eiropas naudu, bet toreiz šo ieceri Neretas novada pašvaldība neatbalstīja, līdz ar to ēka visus šos gadus bojājusies arī mitruma dēļ, jo jumts vietām tek, grīda ir izpuvusi.
Septembrī trīs dienas skolas teritorijā notika militārās mācības “Namejs”, zemessargi apdzīvoja gan teritoriju, gan ēku. Zemessargiem tie bija piemēroti, ekstrēmi apstākļi, taču nekam citam bez kapitālā remonta ēka vairs nav piemērota, nevaram to izmantot arī nometņu rīkošanai vasarā, jo tā diemžēl vairs neatbilst prasībām.

Kādu izeju redzu šodien? Vienīgā cerība — ja uzrastos kāds turīgs cilvēks un atdzīvinātu muižu, izveidotu medību pili, jo apkārtne to ļauj arī mūsdienās, visapkārt ir meži, šurp brauc tūristi, varētu rīkot zirgu izjādes.


Slēgtās Sproģu pamatskolas situācija ir citāda, ēka ir ļoti labā stāvoklī, tā ir remontēta, visus gadus esam to apsildījuši, vajadzētu tikai sanitārā mezgla kosmētisko remontu. Ja bērni līdz šim tur mācījušies, domāju, apstākļi ir pietiekami labi jebkādai citai nodarbei. Man ir bijušas dažādas idejas, ko darīt ar šo ēku, taču līdz šim nespēju pietiekami skaļi pieklauvēt pie domes durvīm, lai mani sadzirdētu. Ļoti gribēju tur ierīkot pansiju — ēka ir ģeogrāfiski labā vietā un arī Rīga nav tālu. Šo ideju vēlos īstenot joprojām, bet izskatās, ka tā ir tikai manis vienas pašas vēlēšanās. Pansiju redzu kā vietu, kur varētu dzīvot mūsu pašu pagasta cilvēki, ar sociālo darbinieci secinājām, ka tuvāko gadu laikā mums būs 15 vai pat 20 cilvēki, kuri ir “pieskatāmi”. Ar to domāju — cilvēki nav jāievieto pansionātā pilnīgā aprūpē, bet viņiem reizēm vajadzīga palīdzība un uzraudzība, piemēram, ziemā jāuztraucas, vai cilvēks, viens pats dzīvodams, nepārkurinās krāsni, vai par ātru neaizšaus šīberi, vai vispār izkurinās krāsni un nenosals. Lielākā daļa ir palikuši vieni, bērni un mazbērni ir ārzemēs, viņiem agrāk vai vēlāk šāda veida palīdzība būs vajadzīga. Mana ideja ir arī tā, ka cilvēki virtuvītē varētu paši gatavot, varētu socializēties, vasarā varētu iekopt dārziņu un audzēt paši sev dilles un burkānus.

Protams, vieglāk šo ieceri noraidīt, atbildot, ka tas nav ekonomiski izdevīgi un ka Viesītē jau top kaut kas līdzīgs. Nevajag domāt arī par to, kā mēs tūlīt šo ideju atpelnīsim, varbūt vajag skatīties plašāk, sākt ar to, ka, pirmkārt, tādējādi saglābsim ēku, tā neies postā, nodrošināsim saviem novada cilvēkiem vieglāku dzīvi, kā arī dažiem vietējiem cilvēkiem būtu iespēja strādāt. Skaidrs, ka uzreiz, pāris gadu laikā, šī iecere neatpelnīsies, taču tā nav prioritāte.

Vēl viens aktuāls jautājums Neretas novadā ir nakšņošana, bieži zvana cilvēki, taujā naktsmītnes arī uzņēmumu strādniekiem, kas strādā tuvējā apkārtnē, taču nav, ko piedāvāt. Piecus mēnešus Sproģu skolas ēkā dzīvoja ceļu būves strādnieki no uzņēmumiem “Strabag” un “Igate”, priecājos, jo ēkā atkal radās dzīvība, un tā kļuva apdzīvota. Manuprāt, lieliska vieta un iespēja arī naktsmītņu ierīkošanai un cilvēku izmitināšanai.

Interesanti

◆ Zalves pamatskolas skolotāja Ilga Cera daudzus gadus vākusi vērtīgus vēstures materiālus un laika liecības, ko sākotnēji bija iecerēts izvietot Zalves pamatskolas vēstures istabā.
◆ Pēc skolas slēgšanas pagasta vēstures istaba ierīkota Zalves pagasta pārvaldes administratīvajā ēkā.


Fakts

Aizkraukles reģionā, optimizējot skolu tīklu, slēgtas šādas izglītības iestādes:
Kurmenes pamatskola slēgta 2011. gadā, tajā ierīkots humānās palīdzības punkts, vietējie skolas telpas var izmantot savām vajadzībām, lielākoties — bēru mielastu rīkošanai. Pirms dažiem gadiem skolas telpas izmantoja arī vasaras nometņu rīkošanai.

Pilskalnes pamatskola slēgta 2009. gadā, telpas izmanto pašdarbnieku mēģinājumiem, koncertiem un pasākumiem. Tajā darbojas veļas māja un dušas telpa.

Sproģu pamatskola slēgta 2017. gadā, telpas vasaras periodā izmantoja ceļu būves strādnieku izmitināšanai.

Pļaviņu novada ģimnāzijas Odzienas filiāle slēgta 2016. gadā, šad un tad tajā notiek  vasaras nometnes, ēku aicina izmantot pasākumiem.

Zalves pamatskola slēgta 2009. gadā, kopš tā laika netiek izmantota.

Vīgantes pamatskola slēgta 2009. gadā, kopš 2011. gada tur darbojas sociālās aprūpes un krīzes centrs.

2013. gadā Vecbebru Profesionālā vidusskola apvienota ar Bebru internātpamatskolu, izveidojot Vecbebru Profesionālo un vispārizglītojošo internātvidusskolu. 2017. gadā daļu iestādes pārņēma Ogres tehnikums, kas arī apsaimnieko skolas ēku. Vairākas citas skolas ēkas nodotas pašvaldībai. 

Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

"Staburaga" projektu raksti