Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Par novadu reformu joprojām daudz neskaidrību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce turpina apbraukāt pašvaldības Latvijā. Tiekoties ar iedzīvotājiem, viņš stāsta par plānotās novadu reformas nepieciešamību. Augustā ministrs bija Aiz­krauklē, pagājušajā nedēļā — Neretā. Divu stundu dialoga kopsavilkums izsakāms tei­kumā — reforma neko jaunu, labāku neradīs. Tā nepiecie­šama, lai nebūtu sliktāk.

Reformas sabiedriskā apspriešana Latvijā notiek jau piekto mēnesi. Sākumā 30 tikšanās reizēs ministrs savu redzējumu izklāstīja deputātiem no 140 pašvaldībām. Augustā, septembrī notiek tikšanās ar iedzīvotājiem. Sanāksmē Neretas novada kultūras nama zālē brīvu vietu bija daudz, tomēr par pilnīgu neieinteresētību arī nevarēja runāt. Starp aptuveni sešdesmit klātesošajiem pārsvarā bija pašvaldības darbinieki, novada aktīvākie cilvēki. Viņu vidū arī bijušais Neretas novada vadītājs Antons Blūms, uzņēmēji, zemnieki, kā arī Kokneses, Pļaviņu, Aknīstes pašvaldības vadītāji. Līdz ar to pēc ministra prezentācijas jautājumu un atbilžu sadaļa izvērtās skaļa un daudzveidīga.
Turpmāk “apēdīs” attīstības naudu
Ministrs Juris Pūce teic, ka iepriekšējā — 2009. gadā — veiktā reforma Latvijā bija politiskais kompromiss — vienošanās starp partijām. Bez skaidriem principiem — kāpēc tieši tik novadu. Novada izveides kritēriji, kurus 2008. gadā apstiprināja Saeima, jau sākotnēji netika ievēroti, un tiem neatbilda 30 novadi. Šobrīd aptuveni 40 pašvaldībās nav noteikto četru tūkstošu iedzīvotāju. Tomēr novadiem jāpilda vienādas funkcijas, bet to iedzīvotāju skaits ir dramatiski atšķirīgs — vairākos dzīvo tikai teju tūkstoš cilvēku, turpretī citos — desmitiem tūk­stošu. Turklāt Latvijas sabiedrība noveco un kopējais iedzīvotāju skaits sarūk. Latvijas Bankas šogad veiktā pašvaldību izdevumu analīze rāda, ka, neko nemainot, 20 gadu laikā pašvaldību uzturēšanas izdevumi pieaugs par 256 miljoniem eiro. Pērn visi pašvaldību budžeti kopā veidoja 2 miljardus eiro. Neko nemainot, neveicot reformu, mazās pašvaldības nākamo gadu laikā visus attīstībai paredzētos līdzekļus būs spiestas novirzīt sevis uzturēšanai. Tāpēc nepieciešams efektivizēt esošo struktūru. Tādēļ 119 pašvaldību vietā jaunais modelis piedāvā 36. Tas samazinātu administratīvos, uzturēšanas izdevumus un saglabātu iespēju teritorijām attīstīties. Prognozētais ietaupījums būtu vidēji 190 miljoni eiro gadā. Tik naudas pašlaik visas pašvaldības kopā tērē sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu sniegšanai. Ne mazāk satraucošs ir fakts, ka līdz šim novadu attīstība notika, balstoties uz Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
Esam pieļāvuši kļūdas
Neretiete Zigfrīda Ozoliņa bija pirmā no klātesošajiem, kas sāka jautājumu un atbilžu pēcpusdienu. Kā panākt, lai pašvaldību vēlēšanās Neretas iedzīvotāju intereses pārstāvošais cilvēks iekļūst domē? Vai šajā gadījumā jādomā par jaunu vēlēšanu likumu, kas aizsargātu pievienoto novadu iedzīvotāju intereses? Komentējot Jura Pūces iepriekš teikto, viņa saka — kāpēc mums jāskatās uz citu valstu piemēriem? Mēs veidojam savu valsti, un vienalga, kā ir Francijā vai Nīderlandē. Mēs domājam par sevi un par savām nacionālajām interesēm.
Ministrs Juris Pūce: ‘‘Mēs varam darīt tā, kā paši vēlamies, bet gribam, lai būtu labāk. Lai pašvaldības un valsts pakalpojumi būtu pieejami un lai tie būtu augstā kvalitātē par samērīgām izmaksām. Neesam vislielākā tauta pasaulē, un diez vai mums sanāks būt ar vislētākajiem pakalpojumiem, varbūt to arī nevajag. Pietiks, lai pakalpojumi ir sasniedzami visā valsts teritorijā. Šobrīd ar savu unikalitāti neesam sasnieguši ko iespaidīgu valsts pārvaldē, bet gan pieļāvuši kļūdas. Unikālas kļūdas ir tādas, kuras vēlāk pētnieki visā pasaulē var analizēt, aprakstīt, kā nevajag darīt. Bažas iedzīvotājos šobrīd rada domas, ka pēc tam, kad publiskā sektora darba vietas radikāli samazinās, cilvēki no pašvaldībām aizbrauks. Desmit gadu laikā esošās darba vietas ir noturētas, un to skaits pat pieaudzis par aptuveni 400. Tajā pašā laikā Latvijā cilvēku kļūst arvien mazāk. Tātad tas nav veids, kā šobrīd pārvaldīt valsti — izveidojot daudz vāji apmaksātas darba vietas, mēs nenoturam cilvēkus. Jāpanāk, lai reģionos rodas privātas, labi apmaksātas darba vietas. Kā to panākt? Jāmazina lielā algu atšķirība starp tā saukto Lielrīgas reģionu un pārējo Latviju. Jāpanāk, lai uzņēmumi ienāktu reģionos, lai Eiropas finansējumu novirzītu šim mērķim. Piemēram, nevis uzbūvēt jaunas ietves pilsētā, bet gan jaunu pievadceļu rūpnīcai. Vairākas pašvaldības jau šobrīd izdara izvēli par labu rūpnīcām. Tas ir ieguldījums ilgtermiņā. Tāpēc jāskatās uz citiem, kuriem ir sanācis, jāmācās no citu kļūdām, kā arī savējām.
Kā neretietim iekļūt jaunizveidotajā pašvaldībā? Manuprāt, tās ir nepamatotas bažas. Arī šobrīd izveidotajās pašvaldībās nebūt nav tā, ka visi deputāti ievēlēti no novada centra. Labākajā gadījumā tā ir viena trešdaļa. Grozījumi vēlēšanu likumā ir iespējami. Piemēram, veidot vairākus vēlēšanu apgabalus vienā pašvaldībā. Vismaz pirmajās vēlēšanās. Lēmumu par šādu vēlēšanu modeli var pieņemt Saeima.”
Šoreiz latvieši varētu vienoties
Aivars Miezītis, Neretas novada domes priekšsēdētāja vietnieks, uzskata, ka reforma ir nepieciešama, tāpat arī atbalsta ministra prezentācijā teikto.  Tajā pašā laikā viņš saskata risku apstāklī, ka Nereta ir ap 50 kilometru attālumā no topošā novada centra — Aizkraukles. Viņš arī atzīst, ka nav pamata optimismam, ka Neretas cilvēkiem garantēta iekļūšana jaunajā novada domē. Vai būs iespēja lemt par budžetu, attīstības projektiem? Vai notiks tā, ka, piemēram, Kokneses, Aizkraukles deputāti ar sirdi un dvēseli iestāsies par attīstības projektiem Neretā? Otrkārt, esot Lietuvas pierobežā, nevar rēķināt, ka ap Neretu ir pilns 50 kilometru rādiuss, bet gan puse no tā. Vai ministrija neplāno ieviest normatīvos aktus, kas attiektos uz pierobežas pašvaldībām? Neiespējami, ka lietuviešu bērni nāks mācīties uz Neretu, bet pašreizējā novada vadība iestājas par skolas saglabāšanu.
“Protams, šobrīd nav garantijas, ka Neretas puses cilvēki iekļūs jaunajā domē,” saka ministrs. Neviena sistēma, ja tā ir demokrātiska, nevar garantēt konkrētu cilvēku ievēlēšanu. Tajā pašā laikā šo faktu nevajag uztvert tikai kā apdraudējumu, bet drīzāk par iespēju Neretas novada vajadzības realizēt plašākā teritorijā. Protams, šeit pamatā būtu vienošanās starp deputātiem. Kāpēc lai vienreiz latviešu nespētu to izdarīt — vienoties? (Zālē smiekli — aut.)
Šobrīd Latvijā ir vairākas skolas ar risku nepieciešamo kritēriju izpildē. Jāatver acis un jāskatās realitātei acīs — daudzu pašvaldību un valsts dibinātu skolu sniegums nav pārāk labs. To rāda eksāmenu rezultāti, starptautiskais salīdzinājums. Šī ir ilglaicīga problēma. Var uz to aizvērt acis, teikt — galvenais, ka skolas ir. Tomēr nepieciešamas skolas, kuras sniedz kvalitatīvu izglītību.
Neretas skolas ministram rak­stiski uzdotajā jautājumā — komentārā — aizskarts arī šis jautājums. Tajā teikts, ka aizvainojoši no ierēdņiem uzklausīt pārmetumus par lauku skolu izglītības kvalitāti. Tā mēdz būt zema arī pilsētu skolās. Būtu korekti nosaukt tās lauku skolas, uz kurām šie pārmetumi neattiecas.
Ministrs, atbildot uz šo jautājumu, piesauca OESD analīzi par šo valstu skolām, un Latvija ir stabili vidusdaļā — rezultāti nekļūst sliktāki, bet arī neuzlabojas. Tajā pašā laikā Igaunijā stabili kāpuši un ir 4. vietā. Tas nozīmē, ka, neko nodarot, tēlaini izskatoties, Latvija ne tikai atpaliks, bet tās “muguru” vairs neredzēs. Analizējot Latvijas rezultātus, vērojama milzīga izkliede — ļoti maz ir to, kuri ir tikpat gudri, ja ne vēl gudrāki par Igaunijas, Somijas bērniem. Tajā pašā laikā ir ļoti liela “aste”, kurā ir 15 gadu veci bērni, kas labi ja prot rakstīt, lasīt un rēķināt pamata līmenī. Nekas cits to neietekmē tik ļoti kā skola, kurā viņš mācījies. Ja vecākiem rūp  bērnu izglītība, viņi darīs visu, lai tā būtu augstā līmenī, tajā skaitā nogādās bērnu, lai arī attālākā, tomēr labākā skolā. Tāpēc viens no izglītības reformas mērķiem ir izveidot tādu skolu tīklu, kurā visas skolas būtu vienlīdz augstā līmenī.
Cilvēki, kuri patērē
Antons Blūms, bijušais Neretas novada domes vadītājs, ministram uzdeva jautājumu saistībā ar Valsts vides dienestu, kas ir tiešā VARAM pakļautībā. Cik racionāli tiek tērēti šim dienestam atvēlētie lielie līdzekļi? Vides dienests, viņaprāt, ir “uzpūsts” un daudz tērējošs. Varbūt tā vietā var veidot racionālu, ar atdevi strādājošu. Līdz šim vairāki piemēri liecina par to, ka dienests netiek galā ar savām funkcijām. Tam piemērs ir milzīgie lietoto autoriepu krājumi valstī, kuri nereti tiek aizdedzināti. Dienestā nemitīgi trūkstot personāla, bet tajā pašā laikā jāapzinās, ka šie ir cilvēki, amati, kuri neko nerada, tikai patērē. Tāpēc būtu nepieciešams dienesta audits.
Ministrs saka, ka piekrīt “diagnozei” par Valsts vides dienestu, un raksturo to kā institūciju ar ļoti daudzām funkcijām, bet pilnīgi nevarīgu. Tāpēc jau trešajā dienā pēc stāšanās amatā ministrs vienojās ar iepriekšējo dienesta vadītāju par viņas aiziešanu no amata. Jaunajai dienesta vadītājai doti trīs “ieskriešanās” mēneši. Pirmie rādītāji esot labi.
Arvīds Kviesis, tagadējais Neretas novada domes priekšsēdētājs, ministram neuzdeva jautājumus, tā vietā ieteica smelties pieredzi no lietuviešiem, kuri arī reiz veica novadu reformu un izveidoja pašvaldības bijušo rajonu robežās. Rezultātā rajonu nomales ir aizmirstas, un šo lietuviešu kļūdu nevajadzētu atkārtot latviešiem.
Ministrs teica, ka ticies gan ar kolēģiem Lietuvā, gan vadošo politisko partiju pārstāvjiem. Kaimiņzemē viena no lielākajām problēmām ir vietējo pašvaldību un valsts varas nemitīgais “kara stāvoklis”, kas nedaudz pieklusis vien pēdējos trīs gados. Līdz tam kaimiņvalstī bijuši strīdi par valsts varas un pašvaldību varas sadali. Tāpat valdība daudz intensīvāk iesaistās ES projektu izvērtēšanā un līdzekļu piešķiršanā pašvaldībām. Vietumis tas devis labus rezultātus, un pašvaldības ir spējīgas piesaistīt nopietnus ražojošus uzņēmumus. Abās kaimiņvalstīs pieļauj pašvaldību vēlēšanās startēt vēlētāju apvienībām, nekas ļauns tāpēc nav noticis, un ko tādu varētu pieļaut arī Latvijā. Par šo jautājumu jālemj Saeimai.
Būs jauni līgumi
Dainis Vingris, Kokneses novada domes priekšsēdētājs, atsaucās uz iepriekš izskanējušo pārmetumu, ka deputātiem no Kokneses varētu nebūt intereses par Neretu. Viņš teic — kur būs darba vietas, būs arī finansiāls atbalsts.
No punktiem, kas līdz šim sanāk­smē nebija skarti, bet noteikti uztrauc daudzus, ir atkritumu apsaimniekošana. Pašlaik novados darbojas dažādi uzņēmumi ar dažādiem tarifiem un attieksmi. Jautājums ministram — kā šo jautājumu plāno risināt jaunajos novados?
Ministrs te ieskatījās vēsturē, sakot, ka iepriekšējos gados politiskās partijas realizēja savas ambīcijas, piemēram, rekomendēto sešu atkritumu poligonu vietā visā Latvijā izveidoja vienpadsmit. Tas ir radījis sarežģītas situācijas daudzām pašvaldībām. Ministrs uzsver arī savu nostāju — atkritumus radām mēs paši, katrs cilvēks individuāli, un attiecīgi mēs katrs esam pirmais atkritumu apsaimniekotājs. Jaunā teritoriālā reforma nozīmē arī jaunu apsaimniekošanas plānu. Protams, būs noteikts pārejas periods, jo pašvaldībām uz dažādiem termiņiem noslēgti esošie līgumi — no pieciem līdz septiņiem gadiem. Veidojot jauno plānu, ņems vērā labākos piemērus Latvijā.
Ierēdņu skaitu samazinās
Auseklis Ozoliņš no zemnieku saimniecības “Jāņi” ministram jautāja — kādas kompensācijas saņems atlaistie pašvaldību darbinieki, un cik liela kopumā ir kompensāciju summa? Neretas novadā no visiem strādājošajiem ap 70%  ir budžeta iestādēs. Jautājums arī par to, vai reformas laikā ieplānots grants ceļu kapitālais remonts, un kur paliek nauda no lielā, ik gadu maksātā akcīzes nodokļa, kādēļ to neizmanto ceļu remontam?
Juris Pūce teic, ka kopumā Latvijā pašvaldībās nodarbināti 100 tūkstoši cilvēku. Šobrīd no viņiem 12% ir pensijas vecumā. Skaitlis ir ļoti stabils, bez izmaiņām vairāk nekā 15 gadu. Valsts pārvaldē bija vērojams neliels kritums — no 70 uz 60 tūkstošiem darbinieku. Neizbēgami šiem skaitļiem jāsamazinās. Jau pieņemts valsts pārvaldes reformu plāns, kas paredz strādājošo samazināšanu par 6%. Tas pats būs jādara arī pašvaldību sektorā. Aptuveni desmit gadu laikā viņu skaits jāsamazina par 8%. Tie būtu ap 8 tūkstošiem cilvēku. Runājot par reformas dēļ atlaistajiem darbiniekiem, viņiem no valsts budžeta paredz kompensācijas, bet šobrīd nav konkrēta mērķa, cik darbinieku vajadzētu atlaist. Līdz ar to nav konkrētas summas, kas jāizmaksā kompensācijās.
Teritoriālā reforma nav konkrēti saistīta ar grants ceļu kapitālo remontu, tomēr uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi” ir sagatavojis optimālo programmu, kā savienot apdzīvotās vietas ar jaunizveidoto novadu centru. Aptuveni puse no šiem priekšlikumiem iesniegta 2021. gada budžetā. Pēc tam, kad valdība būs akceptējusi šo plānu, notiks pārrunas ar katru novada pašvaldību par provizoriskā plāna saskaņošanu ar reālo situāciju. Saistībā ar akcīzes nodokli Pūce teica, ka šos līdzekļus visbiežāk novirza citiem mērķiem, piemēram, skolotāju algu palielināšanai.
Sēlijai pietrūkst jaudīga centra
Aigars Lukss, Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs, ministram pārmeta nevēlēšanos atbildēt uz daudziem jautājumiem pēc būtības. Arī tikšanās laikā Aizkrauklē jautātāji palikuši bez atbildēm. Piemēram, kādi riski pastāv, veicot šādu reformu? Līdz ar to Aigars Lukss plānoto reformu sauc par politisku darījumu, kas jāizdara tāpēc, ka tā vajag. Uz to norāda nespēja atbildēt uz jautājumu par administrācijas aparāta izmaksu samazināšanu. Tajā pašā laikā precīzi aprēķināti zaudējumi, kādi radīsies, ja reformu nerealizēs. Konkrēts jautājums — kas iedzīvotājam Neretas, Pļaviņu novadā mainīsies pēc teritoriālās reformas? Ko nozīmē nemitīgi atkārtotais “pakalpojumi būs labāki”? Jau šobrīd Pļaviņu novadā tiek nodrošināti visi nepieciešamie pakalpojumi. Aigars Lukss atgādināja par ierosinājumu Daugavas kreisā krasta ap Neretu esošās pašvaldības apvienot jaunā novadā — Sēlijā.
Par ieguvumiem iedzīvotājiem ministrs teica: ikvienai reformai var būt divi mērķi — situāciju uzlabot vai novērst apstākļus, kas situāciju varētu pasliktināt. Pašreizējā datu analīze rāda, ka situācija pasliktināsies.
Par argumentu, ka pašvaldības jau tagad nodrošina visas nepieciešamās funkcijas, ministrs iebilstot teica, ka nenodrošinātas ir tās, kas nav definētas. Te ministrs “izvilka” jau iepriekšējo tikšanos laikā izmantotu kārti — sociālo pakalpojumu sniegšanu, sakot, ka vesela rinda pakalpojumu lielākajā daļā pašvaldību vispār nav. Piemēram, pakalpojumu nodrošināšana kustību invalīdiem kopš dzimšanas. Šiem cilvēkiem jānodrošina asistents un daudzi citi pakalpojumi. Latvijā kopumā ir ap 300 šādu bērnu vecumā līdz 5 gadiem, un viņiem šādu pakalpojumu nenodrošina.
Teiktais Neretas kultūras nama zālē sacēla sašutuma vilni. Vai tāpēc, lai nodrošinātu šādu pakalpojumu, nepieciešama novadu reforma? Lai to nodrošinātu, pietiek ar savstarpēju novadu sadarbību. Tas savukārt saniknoja ministru. Viņš metās ar apvainojumiem Aigara Luksa virzienā, sakot, ka pašvaldības Latvijā imitē sadarbību. Vai bijis gadījums, kad pašvaldības kopīgi vienojušās par ceļa uzturēšanas tehnikas iegādi? Diskusija ieslīga detaļās, bet līgani ieslīdēja jautājumā par Sēlijas novada izveidi. Juris Pūce kā argumentu šāda novada neveidošanai nosauca jaudīgas pilsētas jeb attīstības centra neesamību.  Arī iedzīvotāju skaits šādā novadā būtu par mazu. Vienīgā tuvumā esošā ir Jēkabpils, bet lielo attālumu dēļ šāda novada darbība būtu ļoti nelīdzsvarota. ◆

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

"Staburaga" projektu raksti