Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Piespiedu brīvprātīgi

Latvijā jau daudzus gadus veiksmīgi darbojas datu uzskaites programma ārstiem “Medius”, kas piedāvā visus tos pašus pakalpoumus, ko paredz e-veselības sistēma.   

AS “Medius” pārstāvis, komentējot šībrīža situāciju, stāsta, ka jau aptuveni desmit gadu uzņēmums piedāvā elektroniskos pakalpojumus, kurus iecienījuši ģimenes ārsti visā valstī. Latvijā pieejamas arī citas platformas, kuras vairāk piemērotas, piemēram, “Ārsta birojs” slimnīcu, poliklīniku darbībai. Laikā, kad Veselības ministrija izsludināja konkursu par e-veselības sistēmas izveidi, pieteicās vairāki pretendenti, tajā skaitā “Medius”, bet pāris dienu pirms konkursa beigām ministrija paziņoja, ka konkurss atcelts un ar sistēmas izstrādi nodarbosies pati. Vēlāk e-veselības izstrādātāji piespieda komercprogrammas e-veselības platformu tajās integrēt. Vai arī nākotnē paralēli turpinās darboties abas platformas? “Medius” pārstāvis nenoliedz šādu iespēju, jo ārsti esot pieraduši pie komercprogrammas un atteikties negrasoties.

Savukārt par komunikāciju ar e-veselības izstrādātājiem “Medius” pārstāvis saka — ir grūti. Savstarpējas vienošanās, jauno datu nodošana nenotiek, un komercplatformas pārstāvji nereti jauno informāciju uzzina no klientiem — ģimenes ārstiem.
Pretējs viedoklis kā “Medius” pārstāvim ir Andrim Ozoliņam, SIA “Elti” valdes loceklim. Uzņēmums apkalpo SIA “Aizkraukles slimnīca” datorsistēmu. Par e-veselības sistēmas ieviešanu viņš teic, ka valsts, šajā gadījumā Veselības ministrija, pirms sākt darbu pie e-veselības platformas, uzrunāja tādu komercsistēmu kā “Ārsta birojs”, “Medius” u. c. izveidotājus un piedāvāja sadarbību. Uzņēmēji šādā rīcībā saskatīja apdraudējumu savam biznesam. Arī šobrīd, kad e-veselība darbojas un sadarbībai ar komercuzņēmumiem jānotiek, no uzņēmēju puses notiek procesu bremzēšana.

E-veselības sistēma šobrīd ir tālu no tās, kāda sākotnēji bija iecerēta, un te vaina jāuzņemas arī pasūtītājam, projekta vadībai jau sākotnēji pietiekami skaidri nedefinējot mērķus un ļaujot izpildītājam apzināti un neapzināti imitēt darbu, varbūt netieši nostājoties uzņēmēju pusē.

E-veselības pirmsākumos bija ideja par universālu sistēmu, kurā glabātos visi ar veselību saistītie dati — zāles, receptes, analīžu rezultāti, rentgena uzņēmumi utt. Ģimenes ārsts onlainā varētu redzēt visus aktuālos un vēsturiskos datus. Tagad kontekstā ar e-veselību to neviens pat nepiemin. Sistēma tagad ir tikai kā ziņojumu dēlis, līdzīgi kā e-Latvija, kur apkopotas adreses no citām interneta vietnēm. E-veselībai tagad izveidotas saskarnes ar “Mediusu”, “Ārsta biroju” un citām vietnēm. Pati sistēma nekādu informāciju nesatur un darbojas tikai kā starpnieks. Ārsts ielogojoties, piemēram, “Medius” sistēmā, pateicoties e-veselībai, var saņemt datus arī no citām komercplatformām. Ziņojuma dēļa princips neatrisina sistēmas operativitātes jautājumu. Ja nākotnē idejas līmenī varētu pieslēgt dažādu datu apskati, piemēram, ja e-veselībai jāpieprasot liela apjoma failu, kā datortomogrāfijas rezultātus, sistēmai būtu jāatrod, kurā komercplatformā šāda informācija ievietota, fails jāpārkopē pie sevis un jānodod tālāk ārstam lietošanai. Process var ilgt desmitiem minūšu, un ārsta darbā iestājas dīkstāve. Pašlaik to jau piedāvā vairāki uzņēmumi, laboratorijas un datiem var piekļūt, pierak­stoties viņu sistēmās. Vai ziņojuma dēļa izstrādei vajadzēja tērēt miljoniem eiro, iegādāties serverus, kuri šobrīd nav nepieciešami?

Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

"Staburaga" projektu raksti