Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

SAIMNIEKO GUDRI! Ekoskolā mācās atbildīgi izturēties pret pārtiku

Ekoskolu programma ir nopietnākā vides izglītības programma Latvijā. Tajā iesaistījušās izglītības ie­stādes apņemas patstāvīgi un ilgtermiņā strādāt ar vides izglītības un vides aizsardzības jautājumiem, vadoties pēc noteiktas metodoloģijas.

Kas ir ekoskolu programma?

Papildus obligātajam mācību saturam skola pastiprināti strādā arī ar vienu no 10 ar ilgtspējīgu attīstību saistītām programmas tēmām: atkritumi, ūdens, enerģija, mežs, vide un veselība, transports, skolas vide un apkārtne, klimata pārmaiņas, bioloģiskā daudzveidība un pārtika. Programma nodrošina metodisko materiālu un aktivitāšu atbalstu pedagogiem, informē Ekoskolu programmas īstenotāja Vides izglītības fonda pārstāve Ilze Rušmane.

Ekoskolas savā darbībā ievieš precīzu kvalitātes vadības sistēmu. Šo darbu vēlāk pēc noteiktiem standartiem vērtē arī ekoskolu nacionālā žūrija, kas lemj par skolas atbil­stību ekoskolas statusam — turpina I. Rušmane.

Bērni un jaunieši, skolai iesaistoties programmā, ne tikai gūst zināšanas par vides aizsardzības jautājumiem, bet arī attīsta dažādas vērtīgas prasmes. Aktīva dalība programmā skolēnam sniedz iespēju veikt reālai dzīvei atbilstošus uzdevumus un attīsta prasmi risināt problēmas, pieņemt lēmumus, izvirzīt mērķus un strādāt komandā. Arī mācību process ir interesantāks, jo programma mudina mācīties darot, turklāt to visu var papildināt ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un sadarbības iespējām ar citām ekoskolām gan Latvijā, gan ārpus, uzsver Vides izglītības fonda pārstāve.

Pirms jauniem izaicinājumiem

“Plānojam turpināt darbu pie pro­grammas papildinājumiem, kas varētu palīdzēt atvieglot darbu pedagogiem un uzlabot vides pārvaldības efektivitāti. Viens no plāniem ir izveidot īpašu CO2 kalkulatoru, kas ļautu ne vien noteikt skolas radīto ekoloģisko pēdu, bet arī palīdzētu saprast, kam pievērst uzmanību, lai šos rādījumus uzlabotu,” stāsta I. Rušmane. Vēl viens šī gada izaicinājums ir izveidot elektronisku vides audita rīku, kas atvieglotu kopējo programmas sasniegumu izvērtēšanu.

Aizupes pamat­skola — jau 12 gadu
Jelgavas novada Aizupes pamat­skola ekoskolu programmā darbojas jau 12 gadu, katru gadu izcīnot augstāko programmas apbalvojumu — Zaļo karogu —, uzsver Vides izglītības fonds.

Aizupes pamatskolas direktores vietniece izglītības jomā, vides izglītības skolotāja un skolas mazpulka vadītāja Dace Hercberga atceras, ka viss sācies 2004./2005. mācību gadā, kad toreizējā skolas direktore Klāra Stepanova nolēma, ka skolēnus vajag audzināt ar atbildības sajūtu pret dabu. Turklāt pie skolas ir birzs un mežs. Skolas apkārtne gan sākumā nav bijusi tik sakopta — to laika gaitā sakopuši bērni kopā ar pedagogiem un skolas darbiniekiem. Tagad skolas teritorijā ir gan stārķu ligzda, gan skudrpūznis un mazpulcēnu lauciņš, gan pērn iestādītais kolonnu ābelīšu dārzs, bet skolas lepnums ir strūklaka, kuru sauc par Staburagu.

“Tagad mēs cīnāmies ar garām braucošajiem autovadītājiem, lai viņi neizmet atkritumus, jo mūsu bērni to nedara. Rakstot uz VAS “Latvijas Valsts ceļi” par vienmēr piemēsloto autobusu pieturu pie skolas, panācām, ka tā tika sakopta un izveidota jauna pieturvieta. Bērni priecājas, ka viņu viedoklis uzklausīts un ir svarīgs,” stāsta D. Hercberga.

Ārā ir zaļā klase, kur notiek sporta, dabaszinību un bioloģijas stundas, iesākts veidot baskāju taku, pa kuru varēs iet tikai basām kājām, izbaudot dažādas sajūtas un kāju masāžu, ko var sniegt čiekuri, zīles, pudeļu korķīši un citi materiāli.

Skolā darbojas vides fakultatīvs, bet vides izglītību bērni sāk apgūt jau pirmskolā. “Bērni skolas ēdnīcā pētīja pārtikas atkritumus un bija pārsteigti, ka to ir tik daudz. Tāpat mums ēdnīcā zupa netiek salieta jau gatavās porcijās, bet uz galda ir terīnē, lai katrs bērns var sev ieliet tik, cik var apēst,” turpina D. Hercberga.

“Ēdam atbildīgi” ir Aizupes pamatskolas kā ekoskolas šī gada tēma, kas tiek attīstīta sadarbībā ar Jelgavas novada pašvaldību. Bērniem tiek mācīts, kā pareizi gatavot ēdienu, mazāk ēst ievestos, bet vairāk vietējos produktus un neizmest pārtiku atkritumos. Pirmsskolas skolotāja Lita Kokoreviča piebilst, ka pašlaik bērni mācās sēt sēklas, diedzēt pupiņas, darbojušies arī “Latvijas Valsts mežu” ekopro­grammā pirmsskolas izglītības ie­stādēm “Cūkmena detektīvi”, rakstījuši Cūkmena pasakas.

Līdzīgi kā citās skolās, Aizupes pamatskolā bērni mācās šķirot atkritumus, vāc makulatūru, izlietotās baterijas, un skolai no tā tiek arī kāds labums. Par savāktajām un savulaik Jelgavas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam nodotajām PET pudelēm skolai nopirkts sporta inventārs, bet par nodoto veco telefonu naudu iegādāta spēle.

Turklāt ne vienmēr skolotāji vai vecāki māca bērnus, ir arī otrādi. “Projekta “Ēd atbildīgi” laikā vadījām lekciju un spēles skolotājām, pēc tam izdalījām anketas, lai uzzinātu, ko viņas ieguva no šī pasākuma. Skolotājas atzina, ka uzzinājušas ko jaunu. Ir labi, ka skolotāji arī zina,” atzīst 7. klases skolniece Evelīna Roze-Puja. Bieži vien bērni māca vecākiem pareizi ēst un šķirot atkritumus.

Arī 7. klases skolniece Kitija Ķibilda ir aktīva mazpulka dalībniece. Skolotāja D. Hercberga rāda mapi ar meitenes piecu gadu laikā paveikto, tostarp ir pētījumi par kartupeļiem un auzām, bet pagājušovasar viņa izaudzējusi un pārdevusi 130 kilogramu šalotes sīpolu. Kitija kopā ar citiem bērniem par ekoskolas un mazpulku darbu stāstīja vecākiem nesen notikušajā skolas vecāku sapulcē. “Bērni labi prot prezentēt lietas, ko darījuši. Stāstīja paši, nelasīja no papīra,” audzēkņus uzteic Aizupes pamatskolas direktore Ināra Eliņa.


Ekoskolu programma  skaitļos
Latvijā Ekoskolu programmā iesaistījušās vairāk nekā
200 izglītības iestāžu.

Pasaulē programmā darbojas vairāk nekā 50 000 skolu, līdz ar to tā ir pasaulē lielākā sadarbības programma izglītības jomā.
Dalībskolas par veiksmīgu darbu programmā var iegūt divu līmeņu apbalvojumus: nacionālā līmeņa — Latvijas ekoskolas sertifikātu — un starptautiskā līmeņa — Zaļo karogu.

Latvijas izglītības iestādes ieguvušas prestižo Zaļo karogu.

Latvijas izglītības iestādes ieguvušas Latvijas ekoskolas sertifikātu.


Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

"Staburaga" projektu raksti