Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

SAIMNIEKO GUDRI! Neaizmirsti uzlikt maltītei cepurīti!

SAIMNIEKO GUDRI!

Teju katrai namamātei noteikti bijis brīdis, kad ledusskapja tālākajā stūrī ir kāds aizmirsts siera gabaliņš. Nevērīgākā apkaltušo šķēlīti, iespējams, metīs atkritumu spainī, bet taupīgākā apsvērs vairākas iespējas, kā šo kļūmi pārvērst baudāmā cienastā.


Siers nav no lētākajiem produktiem, īpaši tad, ja pievēršam uzmanību tā izcelsmei un veikala plauktā izvēlamies kvalitatīvu pašmāju ražojumu. Tāpēc daži padomi, kā pareizi izvēlēties un uzglabāt šo vērtīgo un garšīgo produktu.

Būtiski ir uzglabāšanas apstākļi
Lai siers pāris dienu pēc iegādāšanās nesabojātos, ļoti svarīgi ir zināt katra tā veida un šķirnes uzglabāšanas prasības. Siers ir dzīvs produkts. Tas nepārtraukti nogatavojas, un no tā, kādos apstākļos sieru turat, ir atkarīga tā garša.
Siera pazinēji norāda, ka neiesākts gabals uzglabāsies ilgāk nekā nogriezta tā daļiņa. Lai tas nezaudētu savas vislabākās īpašības, ieteicams turēt vēsā, bet ne mitrā pagrabā, kurā nav caurvēja. Ne visiem ir šāda iespēja, tāpēc liela daļa cilvēku sieru, tāpat kā citus pārtikas produktus, iegādājas nelielā daudzumā un ieliek ledusskapī.
Siera pazinēji atklājuši, ka tas vislabāk saglabā garšu, ja katru siera šķirnes gabaliņu ietin polietilēna plēvē vai pergamentā vai ieliek atsevišķā siera traukā. Tie var būt dažādi — stikla, plastmasas, keramikas. Ieteicami ir trauki ar koka pamatni un stikla kupolu. Būtiski ir atzīmēt, ka ledusskapī siers nedrīkst sakalst, tādēļ uzglabāšanai piemērotākā temperatūra ir pieci līdz astoņi grādi. Sevišķi aukstums nepatīk zilajiem sieriem, jo bojājas pelējums, kas ir šā produkta visgardākais komponents.
Tāpat katram siera veidam ir savs uzglabāšanas laiks, kas norādīts uz iesaiņojuma. Cieto sieru ledusskapī, iztītu no iesaiņojuma, var glabāt no septiņām līdz desmit dienām, pat ilgāk, taču jāņem vērā, ka tam nav miziņas, tādēļ kvalitāte mēdz pasliktināties. Savukārt mīksto sieru uzglabāšanas termiņš ir daudz īsāks — to ledusskapī iespējams glabāt aptuveni līdz trim dienām. Iesaiņojumā — līdz 10 dienām. Ja siers auk­stumā glabāsies ilgāk, var pārgatavoties.
Siera speciālisti uzskata, ka sālījuma siers jeb brinza nav obligāti jātur ledusskapī. Tas var būt arī sālsūdenī. Taču pirms uzglabāšanas nevajadzētu pārliet sieru ar verdošu ūdeni. Lai panāktu maigāku garšu, brinzas gabaliņu labāk iemērkt pienā un atstāt 12 stundas. Tāpat arī kausētos sierus nav nepieciešams glabāt ledusskapī.
Lai būtu iespējams sajust siera garšu pilnībā, pēc turēšanas aukstumā tas uz divām līdz trim stundām jānovieto istabas temperatūrā, bet Rokforas sieru var turēt pat ilgāk — no sešām līdz pat astoņām stundām.
Vasara ir dažādu svētku un gadatirgu laiks, kad siera ražotāji piedāvā ne vien iegādāties, bet arī degustēt. Tas nozīmē, ka nevajadzētu steigties, pērkot sieru, bet gan novērtēt tā garšu, smaržu un izskatu. Uzmanīgi apskatiet siera gabalu. Puscietajiem un cietajiem jāizskatās viendabīgiem. Mīksto sieru garozai vai miziņai labi jāpiegulst, tā nedrīkst būt ieplaisājusi. Visi augstas kvalitātes sieri jūsu mutē sadrups jeb ‘‘paši izkusīs”. Jo smalkāks siers, jo ilgāk mutē saglabāsies tā pēcgarša. Ja nogaršotais siers līp pie aukslējām, šķiet nenobriedis, labāk to atstājiet uz pārdevēja letes.
Produkts, kas raisa fantāziju
Ja nu tomēr saldējamā skapja plauktā ‘‘skumst’’ pussakaltis siera gabaliņš, nevajag ļauties domai, ka tas vairs nav lietojams. Tas noteikti ļaus papildināt pusdienas ar interesantu un garšīgu akcentu. ◆

Kotletes ar rīvētu sieru

Nepieciešams
• malta cūkgaļa
• vistas vai tītara maltā gaļa vienādās attiecībās
• olas
• sīpols vai zaļie lociņi
• burkāns
• ķiploks
• dilles
• rīvēts siers
• vīns
• sāls
• pipari
• ķimenes un citas garšvielas pēc izvēles

Maltajai gaļi pievieno kubiņos sagrieztus sīpolus vai lociņus, saspiestus un sasmalcinātus ķiplokus, olu (kilogramam maltās gaļas — divas), rīvētu sieru, uz smalkās rīves sarīvētus burkānus, smalki sagrieztas dilles, ķimenes, piparus un sāli pēc garšas. Kilogramam masas pievieno 100 gramu sarkanvīna. Visu kārtīgi samīca, masu pamatīgi "sadauza" — ņem rokās un ar spēku met atpakaļ traukā.
Veido kotletes, vēlams apviļāt rīvmaizē, jo siers kūstot var iztecēt no kotletes. Iespējams iztikt arī bez apviļāšanas, tikai jāuzmana, lai nav pārāk lielas uguns un kotletes nepiedeg.


Vistas fileja ar cepurīti

Nepieciešams
• vistas fileja
• maltā cūkgaļa
• sīpols
• rīvēts siers
• ola un milti panēšanai
• eļļa cepšanai
• garšvielas

Sagriež vistas fileju, pārkaisa sāli un maltos piparus, viegli izklapē. Katru gabaliņu iesmērē ar sinepēm un 20 minūtes atstāj ievilkties. Pannā sacep kubiņos sagrieztus sīpolus un malto gaļu, pievieno garšvielas (pēc savas izvēles).
Filejas gabaliņus apvārta miltos un olā, cep no abām pusēm zeltainas. Kad visas izceptas, liek uz galda.

Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

"Staburaga" projektu raksti