Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

SAIMNIEKO GUDRI! Vai var būt godīga tirdzniecība?

Godīgā tirdzniecība jeb “Fairtrade” ir starptautiski atzīts zīmols, kas apliecina — ražotāji saņem pienācīgu samaksu par savu darbu. Godīgās tirdzniecības marķējumu drīkst izmantot tikai uz sertificētiem produktiem un to reklamēšanai.

Eiropā jau vairākus gadu desmitus
Eiropā Godīgā tirdzniecība darbojas jau 40 gadu un veido milzīgu tirdzniecības sektoru ar gada apgrozījumu aptuveni 600 miljonu eiro. Izvēloties Godīgās tirdzniecības preci, patērētājs ar savu naudu “nobalso” par kādu preci vai pakalpojumu. Šī tirdzniecības alternatīva ir devusi praktisku iespēju pozitīvi ietekmēt citu cilvēku dzīves, pretī saņemot labas kvalitātes produktus. Latvijā gan pagaidām Godīgās tirdzniecības preces nav ļoti plaši pieejamas.
Starp citu, ne vienmēr šīs Godīgās tirdzniecības zīme uz produkta nozīmē, ka tas būs krietni dārgāks par citiem savā grupā. Nereti šie produkti Eiropā atrodami arī  lēto veikalu ķēdēs un nemaksā pārmēru dārgi. Piemēram, arī Lietuvas “Lidl” veikalos var atrast Godīgās tirdzniecības šokolādi, kas līdzīga dizaina un kvalitātes produktu klāstā maksā tikpat, ja ne lētāk.
Godīgās tirdzniecības mērķis ir piedāvāt pircējam alternatīvu — iegadāties kvalitatīvu produktu par pieņemamu cenu, garantējot to, ka pirkums nav ieguldījums modernās verdzības uzturēšanā. Tā nozīmē tirdzniecības partnerattiecības starp ražotājiem, tirgotājiem un patērētājiem, kas dibinātas uz abpusēju izdevīgumu un cieņu ar mērķi dot pieeju pasaules tirgum cilvēkiem jaunattīstības valstīs, tādējādi ļaujot uzlabot viņu dzīves apstākļus un sekmēt ilgtspējīgu attīstību. Godīgās tirdzniecības organizācijas, kas lielā mērā balstās uz brīvprātīgo darbu, būtiski atšķiras no tradicionālajiem komerciālajiem importētājiem. To mērķis ir dot labumu zemniekiem un amatniekiem, nevis maksimizēt savu peļņu. Samazinot starpnieku skaitu un pārstrādes izmaksas, tās 40 procentu no preces mazumtirdzniecības cenas atdod atpakaļ ražotājam. Godīgās tirdzniecības organizācijas neaprobežojas ar produkta iegādi. Tās dažādām meto­dēm cenšas uzlabot dzīves apstākļus nabadzības pārņemtajos reģionos, galvenokārt ļaujot vietējiem iedzīvotājiem vienkārši pelnīt ar savu darbu. Tās sadarbojas ar kooperatīviem, kuri nodrošina cienīgus darba apstākļus saviem darbiniekiem un sniedz tiem konsultācijas biznesa attīstībai, kā arī nodrošina izdevīgu aizdevumu iespējas. Šīs organizācijas paralēli veicina arī veselības aprūpi un vietējās sabiedrības izglītošanu, kas vietējiem bieži vien ir vienīgā iespēja piekļūt medikamentiem un izglītot bērnus. Šis tirdzniecības modelis aicina uzņēmumu iegūto peļņu ieguldīt vietējās kopienās, lai ražotājvalstī, reģionā vai kopienā saglabātu pēc iespējas pilnīgāku ražošanas procesu, tādējādi veicinot nabadzības mazināšanos.

Šokolādes piemērsDaudziem kakao audzētājiem un laukstrādniekiem nākas izdzīvot ar 1,25 vai vēl mazāk ASV dolāru dienā, kas nozīmē dzīvot zem absolūtā nabadzības sliekšņa. Ganā kakao zemnieku ienākumi ir vēl zemāki — 0,84 dolāri dienā —, bet Ziloņkaula Krastā tie var būt pat tikai 0,50 dolāru dienā, vēstīts biedrības “Zaļā brīvība” veiktajā šokolādes pētījumā. Diemžēl tas attiecas uz daudziem mūsu ikdienā lietotiem produktiem. Cik bieži, iegādājoties pārtiku lielveikalā vai drēbes apģērba ražotāju veikalos, aizdomājamies par tiem, kuri stāv pašā produkta tapšanas ķēdes apakšā.
Vēl joprojām lielas korporācijas ar spēcīgiem lobijiem vadošajās rietumvalstu valdībās faktiski paverdzina jaunattīstības valstu iedzīvotājus, gūstot milzīgu peļņu no saviem produktiem, bet korporācijas darbaspēkam un val­stij, kurā tā darbojas, atstāj grašus. Peru kafijas un banānu audzētāji, Filipīnu cukurniedru audzētāji, Rumānijas apģērbu ražotāji vai Taivānas sportu apavu ražotāji, kuri strādā labi pazīstamu korporāciju preču zīmju ražotnēs, nesaņem atbilstošu samaksu par darbu. Zemnieki, kurus noslogo parādi un nabadzība, ir spiesti strādāt vidi degradējošās­­ plantācijās par ļoti zemu atalgojumu. Ražotāji, kuriem pieder nelieli zemesgabali, bieži ir iz­olēti no tirgus un spiesti pārdot savu preci starpniekiem par ražošanas izmaksām neatbilstošu cenu. Strādnieki ir pakļauti neapmierinošiem darba apstākļiem ražotnēs, nestabilitātei un saņem darba algu, kas ir izteikti zemāka par iztikas minimumu.


Godīgā tirdzniecība nozīmē to, ka visi tirdzniecības procesā iesaistītie ievēro vairākus galvenos kritērijus:

ražotājiem tiek nodrošināta godīga cena par viņu saražoto; samaksa nodrošina atalgojumu, kas sedz ražošanas izmaksas un nodrošina iztikas minimumu;

ilgtermiņa sadarbība, kas ļauj ražotājiem finansēt vietējo kopienu neatkarīgu attīstību;

labi darba apstākļi ar atbilstošiem veselības un drošības pasākumiem visiem strādniekiem;

demokrātiski darba procesi raksturo ražotāju pašu veidotas un pārvaldītas organizācijas;

cieņa un cilvēktiesību, sevišķi sieviešu, bērnu un cilvēku ar invaliditāti tiesību, ievērošana;

ražošana saudzē vidi.

Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

"Staburaga" projektu raksti