Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Strādāt dodas tur, kur ir darbs

Viena no plānotās reģionālās reformas pamatnostādnēm, ko akcentē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ir mazināt Latvijas reģionu ekonomisko atšķirību. To galvenokārt rada ekonomiskā aktivitāte, ko nosaka arī pietiekams darba vietu skaits. Tāpēc cilvēki bieži vien dodas strādāt uz citām pašvaldībām. Tā tas ir arī Aizkraukles reģionā.

Ne vienmēr tuvāk mājām

Darbaspēka pārvietošanās starp pašvaldībām ir diezgan liela. Visās Aizkraukles reģiona pašvaldībās uz vietas strādā vidēji 35 procenti darbspējīgo iedzīvotāju. Lielākoties, ap 37 procentiem, cilvēki dodas strādāt uz Rīgu, neraugoties uz to, vai dzīvo Aizkraukles, Neretas vai Skrīveru novadā. Nākamie lielākie darba devēji ir tuvākās pašvaldības. Daļa apkārtējo novadu cilvēki atraduši darbu Aizkrauklē, bet citi — tuvākajā Jēkabpilī. Kur ir darba vietas, tur dodas arī darbaspēks, paliekot dzīvot savās pašvaldībās.
Aptaujājot iedzīvotājus, lielākoties visi atzīst, ka labprātāk strādā tuvāk dzīvesvietai. Tomēr visiem darba nav vai arī uz vietas nevar nopelnīt adekvātu algu. Nodarbinātības valsts aģentūras Aizkraukles filiāles nodarbinātības organizatore Sarmīte Paškeviča atzīst, ka lielākoties cilvēki vēlas atrast darbu tuvāk dzīvesvietai un nepiekrīt vakancēm, ja uz darbu jābrauc tālāk. Jaunākie vairāk piemērojas, bet cilvēki gados, kuriem ir sava māja vai neliela saimniecība, nekur tālu nedosies. Tomēr realitātē pagastos darba vietu ir ļoti maz.
— Nereti uzņēmums piedāvā darbiniekam arī nakšņošanas iespēju vai atmaksā ceļa izdevumus, piemēram, veikalu tīkls “Maxima” aktīvi to reklamē. Taču ne vienmēr tas atrisina darbaspēka trūkumu, jo veikalā Koknesē tā arī nevarēja atrast apkopēju. Ja cilvēki izvēlas darbu citviet, biežāk brauc strādāt uz Rīgu vai tās tuvumā, kur ir lielākas algas, mazāk uz citām pašvaldībām, — saka Sarmīte Paškeviča.

Pārsvarā vietējie
Statistikas dati liecina, ka novados vidēji gadā reģistrē ap 20 jaunu uzņēmumu un tikpat likvidē. Šis skaits gan mainās. Pārsvarā tās ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību jeb SIA un zemnieku saimniecības. Nākamais lielākais skaits ir uzņēmumi, saistīti ar mežizstrādi.
Kokneses novada zemnieku saimniecības “Vecsiljāņi” un SIA “Pakavs” vadītājs Juris Sprukulis atzīst, ka nav problēmu sameklēt darbiniekus. Pārsvarā tie ir vietējie iedzīvotāji vai cilvēki no tuvākajām pašvaldībām. Uz vietas reģionā neesot jūtams darbinieku trūkums. Ja ir kāda vakance, izsludina pieteikšanos un pieņem darbā konkursa kārtībā. Ir, protams, atsevišķas vakances, kuras grūtāk aizpildīt, bet pamatā problēmu nav.
SIA “Billerudkorsnas Latvia” ir viens no lielākajiem meža izstrādātājiem un papīrmalkas eksportētājiem Baltijā. Tā birojs atvērts un darbība norisinās arī Jaunjelgavā.
— Uzņēmumā ļoti nozīmīgi ir kokvedēju automašīnu vadītāji, kas ir augsti kvalificēti un pieprasīti darbinieki, un viņus nav tik vienkārši atrast, tāpēc šajā jautājumā nevaram raudzīties tikai uz vietējiem. Ne visi, kuri ieguvuši tiesības vadīt kravas automašīnu, var strādāt kokmateriālu pārvadāšanā. Tā ir specifika. Gribētos, lai darbā piesakās gados jaunāki cilvēki, un šī tendence pēdējā laikā patiesi palielinās. Ja cilvēku apmierina darba apstākļi un alga, darbavietu bieži nemaina, — saka uzņēmuma rīkotājdirektors Varis Sīpols.
Viņš atzīst, ka ražošanā gan esot problēmas nodrošināt otro maiņu, jo trūkst darbinieku, un tie, visticamāk, būtu jāmeklē ārpus reģiona, domājot arī par viesstrādnieku piesaisti. Tomēr valdības līmenī šis jautājums nevirzās uz priekšu, lai arī jau šobrīd ir firmas, kas piedāvā strādniekus, piemēram, no Polijas. Nodokļu nauda tad gan Latvijai iet secen. Vēl esot tendence, ka vasarās, kad ir ogu un sēņu laiks, daļa strādnieku pēkšņi saslimst, bet viņus pie ražošanas līnijas aizstāt ir grūti. Cilvēki tādējādi vēlas vairāk nopelnīt, bet darba devējs cieš.
Neretas novadā galvenā uzņēmējdarbības forma ir lauksaimniecība. Cilvēki nodarbojas ar piensaimniecību, arī biškopību, ir daži gateri un individuālie tirdzniecības komersanti. Viena no lielākajām saimniecībām Mazzalves pagastā ir Oskara Ādama zemnieku saimniecība “Krasti-B”. Spēcīga ir arī Kasparam Ādamam piederošā SIA “Liellopu izsoļu nams”. Īpašnieks atzīst, ka problēmu ar darbiniekiem nav, un tie ir pagastā vai tuvākajā apkārtnē dzīvojošie. Viņiem nav arī liela personāla mainība.
— Tas ir līdzīgi kā visā Eiropā — ja ir atbilstoša darba samaksa, cilvēks izvēlēsies to darbavietu, lai arī jābrauc tālāk. Katrs jau rēķina, cik tas ir izdevīgi, kāds ir patērētais laiks un ceļa izdevumi, salīdzinot ar algu. Ja samaksa ir maza, tad nekur tālu neaizbrauksi, — saka Kaspars Ādams.

Rosība ir, bet nepietiekama
Lai darbaspēks neaizplūstu, vajadzīgas darba vietas. Ekonomiskā aktivitāte pēdējos gados Aizkraukles reģionā būtiski nav mainījusies — lielākie uzņēmumi, cik bijuši, tik ir, un jauni spēlētāji ienāk reti. Mainība vairāk vērojama mazo uzņēmumu segmentā. Šī joma ir svarīga, tāpēc pašvaldības piedāvā dažādas iespējas uzņēmējdarbības veicināšanā. Konkurss biznesa ideju attīstībai Aizkraukles, Kokneses un Pļaviņu novados, nekustamā īpašuma (telpu) izmantošanu uzņēmējiem piedāvā visās Aizkraukles reģiona pašvaldībās, nomas atlaides telpām vai zemei — Aizkrauklē, Jaunjelgavā un Pļaviņās.
Pašvaldības cenšas arī uzslavēt savus uzņēmējus. Jau vairākus gadus Aizkrauklē rīko “Uzņēmēju dienas”, bet Pļaviņās uzņēmējus sveic īpašā pasākumā. Aizkrauklē izveidots novada uzņēmējdarbības atbalsta centrs, lai nodrošinātu informācijas pieejamību un konsultatīvu atbalstu cilvēkiem, kuri sākuši vai vēlas sākt uzņēmējdarbību. Tā vadītāja Baiba Kellere atzīst, ka, pateicoties biznesa pieteikumu konkursam, sarosās jaunie uzņēmēji. Viņi uzreiz nerada daudz darba vietu, bet tas ir labs starts.
Pļaviņu novada domes uzņēmējdarbības attīstības speciāliste Elita Kaņepēja teic, ka labs atbalsta pasākums ir pašvaldības rīkotais konkurss “Es varu būt uzņēmējs!”, tomēr interese par to noplakusi, un pērn piedalījās tikai viens dalībnieks. Neraugoties uz visām aktivitātēm, situāciju uzņēmējdarbībā novadā būtiski tas nemaina, un nav arī jūtams, ka tāpēc būtu vairāk darba vietu. Likvidēto uzņēmumu skaits katru gadu ir apmēram līdzīgs, bet tās lielākoties ir zemnieku saimniecības, kurās darbība jau sen pārtraukta, bet tagad tikai nokārtoti dokumenti par likvidāciju.
***
Lai cik skaisti viss izskatās uz papīra, noteicošā ir reālā situācija — cilvēki dodas tur, kur ir darbs. Tomēr darbaspēka migrācija nenozīmē, ka iedzīvotāji maina dzīvesvietu. Tāpēc daudzas vietas izteikti veidojas par tā saucamajiem “guļamrajoniem”, un šo situāciju mainīt var tikai jaunu darba vietu radīšana.

— Kas nosaka darbavietas izvēli?

Ināra Veikšāne, aiviekstiete
— Piedāvājums un iespējas. Jau vairākus gadus strādāju par ēdienu gatavošanas skolotāju Jūrmalā, jo atbilstoši specialitātei nekur tuvāk dzīvesvietai darba nebija vai piedāvāja nepilnu slodzi. Jārēķinās arī ar to, kā varēs nokļūt uz darbu. Katras pārmaiņas, īpaši, ja darba nav tuvumā, ir grūtas, un jāspēj pielāgoties. Tomēr, ja darbu vajag, tad risinājumu atrod. Tā tas ir gan tiem, kuri brauc strādāt uz citu pilsētu vai ārzemēm. Jārēķinās arī ar to, ka jāīrē dzīvoklis, bet pārcelties dzīvot pastāvīgi citur tomēr nav vēlēšanās.

Inguna Juhņeviča, skrīveriete
— Kur ir darbs, tur cilvēki arī dodas strādāt. Uz vietas Skrīveros darba vietu ir ļoti maz, pat uz vienkāršākajiem darbiem ir liela konkurence. Rīgā nav problēmu atrast darbu ar daudz lielāku algu. Apskatīju statistiku par Skrīveriem — uz vietas strādā tikai 25 procenti iedzīvotāju! Šobrīd jau attālums simt kilometru nav nekāds šķērslis, jo satiksme ir laba, tāpēc nesaprotu, kā var sūdzēties par darba trūkumu. Pati strādāju Aizkraukles pagastā un domāju, ka tas ir labi, ja darbs ir ārpus dzīvesvietas. Tas dod jaunas iespējas un pieredzi, atslodzi no ikdienas. Atbalstu arī to, ka jaunieši dodas pastrādāt uz ārzemēm. Tā ir laba iespēja apskatīt pasauli, gūt pieredzi un iemācīties ko jaunu.

Gaida Dzalbe, aizkraukliete
— Arī es šobrīd braucu uz darbu citā pašvaldībā — strādāju par vecmāti Jēkabpils slimnīcā. Tas nešķiet apgrūtinoši, jo tā ir cita pozitīva pieredze. Kolektīvs ir jauks, un darba apjoms ir lielāks. Arī es savulaik gribēju, lai darbs būtu tuvāk dzīvesvietai, bet tagad bērni izauguši, dzīvoju viena un nekas netraucē strādāt citur. Ir ērti aizbraukt un atbraukt, tā ka attālums nav problēma. Ja tagad piedāvātu darbu uz vietas Aizkrauklē, noteikti negribētu, jo šī vieta darba ziņā jau kļuvusi sveša. Dzīvot, jā, man te patīk un nekur citur negribas.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

20190704-1205-maf-gaisais-002.jpg

"Staburaga" projektu raksti