Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Tēlu spodrina ar pašvaldības ziņām

Uzmanības pievēršanai un tēla spodrināšanai 13. Saeimas kandidātu priekšvēlēšanu kampaņā izmanto dažādus trikus. Šoreiz stāsts būs par viltībām, kuras ir neētiskas, taču nepārkāpj vēlēšanu aģitācijas likumu.

Kopē ziņas
Partijas “Saskaņa” sarakstā Zemgales vēlēšanu apgabalā startē Jelgavas pilsētas domes deputāts Sergejs Stoļarovs un projektu vadītāja Nataļja Hohlova. Abi saskaņieši savos Facebook.com profilos ievietoja no Aizkraukles novada pašvaldības nokopētas informatīvas ziņas un foto, tādējādi saviem sekotājiem liekot domāt, ka viņiem ar šiem pasākumiem bijusi kāda saistība.
Pirmais to pamanīja Arvis Upīts, Aiz­kraukles novada pašvaldības jaunākais sabiedrisko attiecību speciālists. “Tas varbūt nav pārkāpums, taču ar mani neviens nesaskaņoja publikācijas un bilžu izmantošanu. Man nav iebildumu, ja materiālus izmanto masu mediji, jo tas vairo pašvaldības publicitāti. Taču šajā gadījumā mērķis ir cits — politiskā tēla spodrināšana. Tas nav ētiski. Varēju rakstīt iesniegumu policijā, jo bildes ir mans autordarbs, taču deputāta kandidāts tās izmantoja komerciālam mērķim. Pirmās trīs dienas šis materiāls tika sponsorēts, respektīvi, no tā guva labumu,” laikrakstam “Staburags” stāsta Arvis Upīts.

“Mēs tikai pārpublicējam”
 Sazinājāmies ar Sergeju Stoļarovu un lūdzām situāciju komentēt. “Manā Facebook.com kontā tiek publiskoti aktuālākie Zemgales novada pasākumi un notikumi. Sniedzam arī viedokli par reģionos notiekošo. Sekotāji manā profilā var uzzināt par Zemgales pašvaldību svarīgākajiem pasākumiem un jaunumiem. Tas ir informatīvs ziņojums. Pie katra materiāla ir atsauce uz avotu, no kura informācija ņemta. Mēs nesakām, ka pasākumus organizējusi vai kā citādāk ietekmējusi partija “Saskaņa”, mēs informāciju tikai pārpubliskojam,” telefonsarunā skaid­ro Sergejs Stoļarovs. Jautāts, vai šāda prakse — dažādu Zemgales novadu pašvaldību notikumu publicēšana kontā — turpināsies arī pēc vēlēšanām, sekoja klusums, kuru pārtrauca divi vārdi: ļoti iespējams. Deputāta kandidāts atklāja, ka Facebook.com profila darbību šobrīd uztur divi cilvēki, un vaicāts, kurš ir otrs, saskaņietis atbildēja, ka uzdodu pārāk daudz jautājumu, un saruna beidzās.

Aizkrauklieši pauda neapmierinātību, saskaņiešu profilos pie pārpublicētās informācijas rakstot komentārus, aicinot paskaidrot situāciju. Visi komentāri tika dzēsti. Pāris dienu pirms vēlēšanām Sergejam Stoļarovam aizrakstīja Ivans Griščuks, Spēka dienas Aizkrauklē organizētājs. Arī par šo pasākumu ziņa tika pārpublicēta. Jaunietis lūdza paskaidrot publikācijas “Spēka diena Aizkrauklē” ievietošanu savā profilā un aicināja to dzēst. “Labvakar, paldies par jūsu ziņu. Raksts pēc lūguma tika dzēsts. Tiešām vēlētos atvainoties, ja tas kaut kā aizskāra jūsu jūtas. Ticiet, tāds nebija mērķis, tieši otrādi. Pats esmu sportisku aktivitāšu atbalstītājs. Vēlējos parādīt, ka lepojos ar to, ka Aizkrauklē kas tāds notiek, un popularizēt pilsētu un pašvaldības darbinieku darbu,” šādu atbildi saņēma Ivans.
Sašutumu sociālajos tīklos raisīja arī partijas KPVLV publicētā bilde, kurā uz Pļaviņu HES sienas redzams liels partijas plakāts. Uzspiežot uz attēla, lietotājs nonāca partijas mājaslapā. Noskaidrojās, ka partija publisko šādus māk­slīgi radītus attēlus uz dažādām Latvijā pazīstamām ēkām. Tas ir reklāmas triks, kas vienus nokaitina, citiem šķiet bezrūpīgi, taču galvenais mērķis tiek sasniegts — partijas nosaukums ticis pamanīts.

Komentārs

Ivans Jānis Mihailovs,
Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras docētājs, stratēģiskās un sabiedrisko attiecību programmas vadītājs
— Šāda pseidonotikumu komunikācija ir mūsdienu realitāte. Komunikāciju praksē ir sastopami daudzveidīgi piemēri. Par ārkārtējiem uzskata gadījumus, kad tiek aizskartas personas tiesības, intereses vai apdraudēta valsts, sabiedrības drošība.
Šādi gadījumi dažādo informācijas telpu, tie var izpausties kā negatīvi, tā pozitīvi. Ir skaidrs, ka iepriekš minētās ziņas ir viltus ziņas. Viltus ziņas ir mūsdienu realitāte, tehnoloģijas tām tikai palīdz. Mēs redzam pārspīlētu informāciju, uzlabotas fotogrāfijas, kas atšķiras no realitātes. Ar viltus ziņām var cīnīties. Vispirms ieteiktu izmantot vairākus informācijas avotus, būt kritiskam un attīstīt savu spriestspēju. Mūsdienu nelaime ir tā, ka cilvēki tic visam, kas uzrakstīts. Jāsaprot, ka mūsdienās jebkurš visur kur var uzrakstīt jebko. 
Nepareizas informācijas publicēšana ir pārkāpums. Runa ir par faktu kļūdām. Uz to attiecas preses un citu masu informācijas līdzekļu likums. Tas paredz nepatiesas informācijas atsaukumu. Laba komunikācijas prakse pieprasa arī atvainošanos. Vienkāršiem vārdiem sakot, tā ir kļūdas atzīšana un izlabošana. Daudz kas atkarīgs no sabiedrības spiediena un partijas politiskās atbildības.

Publikācija sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem sadarbībā
ar Latvijas Žurnālistu asociāciju

"Staburaga" projektu raksti