Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Viltus ziņas atpazīt arvien grūtāk

Pasaule pēdējos gados piedzīvo sabiedrības uzticības krīzi tradicionālajiem medijiem. Pēc šogad publicētā “Reuters Institute Digital News Report” (Reitera institūta ziņojumā par digitālajām ziņām) redzams, ka Grieķijā, Ungārijā, Polijā sociālajiem medijiem uzticas vairāk kā puse iedzīvotāju. Arī ASV sociālo medijiem priekšroku dod 45% aptaujāto.

Šo tendenci, kas secen neiet arī Latvijai, labi raksturo Maiks Koljers — rakstnieks un žurnālists, Latvijas sabiedriskā medija LSM.lv angļu versijas galvenais redaktors. Intervijā portālam delfi.lv viņš saka: “Manā jaunībā ziņu pārskatīšana, lasīšana bija kā ikdienas pienākums. (...) Tāpēc ziņu lasītājs jeb, kā mēs tagad sakām, ziņu patērētājs bija diezgan izglītots un labi orientējās pasaules norisēs un pašmāju aktualitātēs. Par mediju nākotni runājot, — es esmu diezgan pesimistisks, jo redzu, ka gan žurnālistika, gan mediji un savā ziņā arī politika kļūst par izklaides industrijas atzaru. Mediji zaudē savu neatkarīga spēka statusu un kļūst par atvasinājumu kaut kam lielākam un jaudīgākam, kas prasa izklaidējošus stāstus, intriģējošas ziņas, stāstus sērijās, tenkas un ziņas par un ap slavenībām. Līdzīgs process notiek arī politikā.’’
ASV publisko attiecību uzņēmums “Edelman” un tā izveidotais uzticības barometrs ( “Trust Barometer”) rāda, ka pasaulē medijiem šobrīd uzticas mazāk nekā valdībai, uzņēmējiem un Nevalstiskajām organizācijām.
Par viltus ziņu ietekmi, salīdzinot tās ar ieroci, visvairāk uztraukti ir Meksikā, Argentīnā, Spānijā un Indonēzijā, bet vismazāk — Francijā, Zviedrijā un Nīderlandē. Tajā pašā laikā vislielāko iedzīvotāju uzticamību tradicionālie mediji bauda Ķīnā, Indijā un Indonēzijā, bet vismazāko, tikai trešā daļa iedzīvotāju, Turcijā, Austrālijā, Zviedrijā, Japānā, Krievijā un vēl piecās citās pasaules valstīs.
Globāli apmēram septiņi no desmit aptaujātajiem ir uztraukti par iespēju atšķirt viltus ziņas no īstām  un 59% saka, ka arvien grūtāk pateikt, vai ziņa pieder respektējamai mediju organizācijai.
Tomēr globāli joprojām saglabājas nedaudz lielāks pārsvars  — 59% to, kas uzticas žurnālistiem, pret 51%, kuri uzticas dažādām platformām.
Par laimi, dažādu skandālu, viltus ziņu dēļ pēdējo divu gadu laikā 21 no 28 pasaules valstīm iedzīvotāju uzticamība sociālajām platformām krītas. Lielākais kritums ir ASV (11%), Īrijā un Dienvidāfrikā (8%).
Ko ar vārdu “mediji” cilvēki saprot pasaulē? Lielākoties — 89% saka, ka tie ir žurnālisti. Tomēr šo vārdu saista arī ar viedokļu līderiem jeb influenceriem un dažādiem mediju uzņēmumiem, kā arī ziņu aplikācijām, sociālajiem medijiem un dažādiem meklēšanas rezultātiem internetā.
2017. gada Latvijas universitātes pētījums “Latvijas mediju vides daudzveidība” rāda, ka Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās plašsaziņas līdzekļiem tomēr ir salīdzinoši augsta. Vislielāko uzticēšanos 2017. gada nogalē baudīja armija (66%), otrajā vietā bija policija un radio (60%), bet trešajā — televīzija (59%). Savukārt no visiem online medijiem aptaujātie vislielāko atbalstu izteikuši portālam Delfi, bet vismazāko — LNT ziņām.

— Kāpēc sociālo tīklu platformas gūst lielāku popularitāti pretēji tradicionālajiem medijiem?

Edgars Kupčs, LR1 žurnālists
— Viens no iemesliem ir nevēlēšanās maksāt, tā vietā informāciju saņemt bez maksas. Cilvēkiem ir žēl naudas — ja kaut ko līdzīgu var saņemt bez maksas, kāpēc maksāt? Tāpēc atliek paļauties uz visvareno internetu, kas viegli pieejams datorā, telefonā. Sociālie tīkli vispirms ir izklaide, kur atpūšoties var arī kaut ko uzzināt, katru reizi daudz nefiltrējot saturu, kas ņirb acu priekšā. Vainīgs arī informācijas daudzums, kas notrulina uztveri, kad cilvēks vairs nesaprot, kas ir un kas nav svarīgs. Ja ziņas priekšā pieliek vārdus “šoks”, “skandāls”, uzmanību joprojām izdodas mobilizēt. Saistībā ar viltus ziņām vismaz Latvijā iestājies klusums, pateicoties Nika Endziņa arestam. Jaunietis bija izveidojis vairākas viltus ziņu lapas un kanālus sociālajos tīklos. Pēc šī notikuma satrūkās arī citi viltus ziņu izplatītāji. Laikam šiem varoņiem ik pa laikam vajag parādīt pātagu vai Doma laukumā publiski izlikt kādu pieķerto, parādīt, ka pa pirkstiem var dabūt arī par šādām darbībām un ka demokrātija nav visatļautība. No savas pieredzes saku, ka cenšos kritiski skatīties uz visu, ko lasu, redzu, tomēr gadās, ka nošausminos par kādu pazudušu bērnu vai kaķi, bet izrādās, ka tā ir trīs gadus veca informācija. Sociālos tīklus cenšos patīrīt, ik pa laikam uzklikšķinu uz kādu profilu, apskatos, izvērtēju. Tādējādi savu sociālo burbuli uzturu tādu, uz kuru varu paļauties. ◆

Publikācija sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem sadarbībā
ar Latvijas Žurnālistu asociāciju.

"Staburaga" projektu raksti