Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Cauri Krievijai uz Ķīnu

(4. turpinājums. Sākums laikraksta ‘‘Staburags’’ 2018. gada 30. novembra numurā.)
13. diena
Šodien mums pēdējā diena vilcienā. Te ir forši — segas, spilveni, matrači un gultasveļa. Nevar salīdzināt ar Indijas vilcieniem!
No rīta konduktores jautā, vai pasažieri nav nosaluši. Lielākā daļa teic, ka bijis auksti. Dzelzceļa darbinieces uztraucas: apkures sezona nav sākusies, bet nākamo nakti būs vēl aukstāks — mīnus 1 grāds.
Mūsu nodalījumā iekāpj tante ar daudzām lielām somām. Stāsta, ka aizvesta uz pansionātu, bet nevarējusi tur palikt — neesot labi iemītnieki. Tagad pati braucot mājās. Vīrs un dēls miruši, bet māja vienu graužot kopā. Tantukam 92 gadi! Pienesam večiņai tēju, aprunājamies. Tante daudz raud, tāpēc lielāko daļu laika  mierinām viņu. Braucam ilgi gar plašiem laukiem un bērzu audzēm. Reti redzam kādu krāsainu ciemu. Lielās pilsētas ir reti, bet tur vilciens apstājas uz ilgāku laiku. Vairākas reizes dienā nāk konduktores un mazgā grīdu. Ir ļoti laipnas un vienmēr apjautājas, vai ko vajag.
Palīdzam vecajai tantiņai izkāpt Novosibirskā, kur viņu sagaida meita. Pārējie sūdzas, ka te, uz perona, viss dārgs — cigarešu paciņa maksā gandrīz trīs eiro. Drīz jau laiks iet gulēt, jo agri jāceļas, bet tās četras laika joslas tik ātri nomainītas, ka nemaz nenāk miegs. Visu nakti nosmejamies un no rīta ierodamies Krasnojarskā. Beidzot!
14. diena
Ejam skatīt pilsētu. Ieejam kādā atrakciju parkā, bet ārā netiekam — uz visām pusēm žogs un vārti ar slēdzeni aizslēgti. Kāds opis smej, kad dodamies atpakaļ — te pat vecas tantes pāri sētai lienot. Pats parks tiešām ir liels, un karuseļi sāk darboties vienpadsmitos dienā. Interesanti gan, ka viss te tik vienkārši un atklāti izmantojams!
Drīz nonākam pie Jeņisejas upes. Tās nosaukums esot no senkirgīzu valodas, un tas nozīmē “mātes upe”. Šī ir viena no pasaules garākajām upēm un tek cauri Krasnojarskai. Krasnojarska ir Krasnojarskas apgabala galvaspilsēta, nemaz nevaram aptvert, cik šis apgabals ir liels — četras reizes lielāks nekā Francija! Jeņiseja upe sadala Krasnojarsku uz pusēm, mēs izpētām upes kreiso pusi, priecādamies par kalnainajām ainavām pilsētiņas fonā. Cerams, arī pa tiem mums sanāks pastaigāt!

Visu rakstu lasiet laikraksta "Staburags"  25. janvāra numurā.

Vaļasprieks